Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nav svešie, bet savējie

Sandra Pētersone

2021. gada 18. maijs 08:00

38
Nav svešie, bet savējie

Kad nesen rakstīju par
54 cilvēku izspēlēto Smiltenes nākotnes novada spēli “RaSmA pin nākotnes bizi” (vārdā RaSmA ir iekodēts Raunas, Smiltenes un Apes  vārdu sākums) un tās mērķi
šo teritoriju iedzīvotājiem radīt  pleca sajūtu un apvienot  viņus jaunā saliedētā un draudzīgā kopienā, nodomāju, ka  reizēm pati dzīve dod šo pleca sajūtu.
    No 1. jūlija jaunajā Smiltenes novadā iekļausies tagadējie Apes, Raunas un Smiltenes novadi. Manā personiskajā stāstā šo triju novadu apvienošana ir likumsakarīga simbioze, ja šo bioloģijas jēdzienu par ilgtermiņa attiecībām, kas izveidojušās, vairākām sugām dzīvojot kopā, netieši attiecina uz administratīvi teritoriālo reformu.
    Mērnieku laiki Latviju dažādos apriņķos un pagastos dalījuši un atkal pa jaunam pārdalījuši jau izsenis. Manu vecvecāku no tēva puses dzimtā vieta ir tagadējais Smiltenes novada Brantu pagasts, kas ap 19. gadsimta un 20. gadsimta miju skaitījies pie Raunas pagasta. Mani senči atdusas arī Raunas kapsētā. Kad mans vectēvs 1959. gadā atgriezās Latvijā no izsūtījuma Sibīrijā, viņš ar savu ģimeni apmetās uz dzīvi tagadējā Apes novada Virešos un tur arī nodzīvoja līdz mūža galam, 1989. gadam. Mans tētis mācījās skolā Gaujienā. Virešos uzauga mans brālēns un māsīca.
    Es pati esmu iedzimtā smilteniete, bet visu bērnību un skolas laiku vasarās bieži ar vecākiem braucu ciemos pie vecvecākiem uz Virešiem palīdzēt saimniecībā, šad un tad braucām uz Gaujienu un Api, līdz ar to tagadējais Apes novads man ir teju kā savējais.
    Manā gadījumā Smiltenes, Raunas un Apes novadu apvienošanās ir manas dzimtas cilvēku jau agrāk iestaigātu ceļu  kopā salikšana, un domāju, ka tā ir ne tikai man. Zinu Smiltenes novada iedzīvotājus, kuriem radi dzīvo Gaujienā vai Apē, vai Raunā. Tad ir vieglāk uztvert drīz gaidāmos novadu reformas jaunumus, kad, sakot “Smiltenes novads”, būs jādomā plašāk nekā līdz šim un novada dzīve būs jādala ar tagadējo Raunas un Apes novadu ļaudīm. Kad cilvēki izspēlēja manis jau pieminēto nākotnes novada spēli “RaSmA pin nākotnes bizi”, tad komandas sprieda, kādi varētu būt jaunā Smiltenes novada izaicinājumi. Viens no tiem – tas, ka jaunā novada iedzīvotāji nezina, kādi patiesībā ir līdzšinējie kaimiņi. Ja viņi nav zināmi, viņi būs jāiepazīst. Palīdzēt centīsies arī “Ziemeļlatvija”, rakstot par Apes un Raunas pusi, par turienes ļaudīm un notikumiem.
    Man bija iespēja nesen pabūt Apes novadā (Apē, Trapenē, Gaujienā, Virešos, Vidagā) pēc turienes kultūras speciālistu uzaicinājuma. Bija patīkami atkal redzēt pazīstamas vietas un iepazīt Apes novada tautas namus,  bibliotēkas, muzejus un novadpētniecības centrus un tur strādājošos cilvēkus un darbiniekus un secināt, cik skaisti un labi iekārtotas un uzturētas ir Apes novada kultūras iestādes un cik radoši, idejām bagāti cilvēki tur strādā. Jau pirms tam rakstīju par Raunas vērienīgajiem kultūras pasākumiem. Sanākot visiem  trijiem novadiem kopā, būsim vēl bagātāki, un, domāju, iedzīvotāji tikai iegūs.