Apē uz Smilteni raugās gan ar cerībām, gan bažām

2021. gada 18. maijs 08:00

1246

Apē uz Smilteni raugās gan ar cerībām, gan bažām

Tādus 5. jūnijā gaidāmo pašvaldību vēlēšanu aģitācijas lielformāta plakātus, kādi izvietoti ceļa malā pie Smiltenes, tuvojoties Apei, vismaz aizvadītajā nedēļā vēl nekur nemanīju, taču deputātu kandidātu saraksti gan abām pilsētām ir vieni un tie paši.

No 1. jūlija jaunveidojamajā Smiltenes novadā ar centru Smiltenē iekļausies tagadējie Apes, Raunas un Smiltenes novadi.

Galvenais, nejusties pamestiem
Jau rakstījām, ka pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā startē seši saraksti. Deputātu kandidāti ir arī Apes novada iedzīvotāji – viņu vidū ir, piemēram, vietējās pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece, pašvaldības izpilddirektors, skolas direktore, bērnudārza vadītāja, komunālās saimniecības vadītājs, pagasta pārvaldnieks, uzņēmēji, zemnieks, ugunsdzēsējs glābējs, mežzinis, bet viņi ir “izmētāti” pa dažādiem sarakstiem. Savukārt daudzi kandidāti no Smiltenes un Raunas novadiem Apes puses ļaudīm ir sveši. Jautājums, par kuru sarakstu balsot, ir aktuāls.
Aizvadītajā nedēļā Apes novadā viesojās “Ziemeļlatvija” un, izmantojot iespēju, uzrunāja Apē uz ielas nejauši satiktus cilvēkus, vaicājot, vai viņi izvēli pašvaldību vēlēšanās jau izdarījuši un ar kādām domām gaida jauno dzīvi jaunajā Smiltenes novadā.
Apes iedzīvotāja Ieva Kārkliņa ir divu bērnu mamma. Laika trūkuma dēļ jaunā sieviete pastkastītē iemestajiem priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem tikai pārlaidusi acis, bet kandidātus un programmas nav izpētījusi un, par ko vēlēt, vēl nezina. Taču Ieva konkrēti zina, ko vēlas no jaunā Smiltenes novada, – lai Ape, kas ģeogrāfiski atradīsies tā nostūrī un no Smiltenes ir 56 kilometru attālumā, nekļūtu par nomali.
“Galvenais, lai jaunajā novadā nejūtamies pamesti. Par to ir lielākā bēda. Ir arī bažas, ka pēc apvienošanās neslēdz mūzikas skolu (Apē atrodas Alūksnes mūzikas skolas mācību punkts – redakcijas piezīme) vai ko citu, jo tad bērniem nebūs pulciņu, ko apmeklēt,” bažījas jaunā sieviete.
Tobrīd Ieva vēl nezināja, ka ar mūzikas skolu viss būs kārtībā. Apes novads sadarbībā ar Smiltenes mūzikas skolu ir vienojušies par mūzikas skolu apvienošanu, sākot no šī gada 1. septembra. Tas nozīmē, ka Alūksnes mūzikas skolas Apes mācību punkts turpmāk būs Smiltenes mūzikas skolas izglītības programmas realizēšanas vieta. Bērni, kuri visus programmu priekšmetus apgūst uz vietas Apē, bez pārmaiņām turpinās visu mācību procesu. Par tiem bērniem, kuri pie specialitātes pedagoga brauc uz Alūksni, individuāli notiks vienošanās ar Alūksnes mūzikas skolu.
Ieva Kārkliņa nosauc arī problēmu, kas Apei liedz augt lielākai iedzīvotāju skaita ziņā, proti, Apē, kur pārsvarā ir privātmājas, kā ēst vajag dzīvokļus. “Ir cilvēki, kuri grib atgriezties Apē no Rīgas vai ārzemēm, tā kā tur ir problēmas ar breksitu un kovidu, bet viņiem nav, kur dzīvot. Vajadzētu celt jaunas dzīvojamās mājas. Daudzi runā, ka bijušās Apes arodvidusskolas kopmītnēs, kas stāv tukšas, varētu izbūvēt dzīvokļus,” stāsta Ieva.
Bijušo kopmītņu pirmo stāvu pašvaldība iznomājusi uzņēmējdarbībai. Attiecībā uz ēkas pārbūvi par īres dzīvokļu dzīvojamo māju tagadējais Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts raugās skeptiski. “Tur vajadzīgi lieli ieguldījumi. Šaubos, vai Apes iedzīvotāji būtu ar mieru maksāt par īri diezgan palielas summas, kā to dara smiltenieši,” spriež Jānis Liberts.

Piesaista ceļinieku
pilsētas zīmols
Apē uz ielas sastaptais un uzrunātais seniors Juris Mellītis neslēpj, ka pēdējos gadus vēlēšanās nav piedalījies un arī tagad to nedarīšot, jo “tāpat nekas nemainās”.
Uz dzīvi jaunajā Smiltenes novadā viņš raugās optimistiski, jo Smiltene ir ceļinieku pilsēta, pats kādreiz esot strādājis par brigadieri uzņēmumā “8.CBR”, kad tur priekšnieks bija Jānis Līkans.
“Ceru, ka tad, kad būsim Smiltenes novadā, mums ceļus sataisīs. No šosejas līdz Apei ceļu atjaunoja, bet posms Apē – Skolas iela – palika, kāds bija. Līdzekļu neesot,” stāsta Juris Mellītis.
Skolas iela ir valsts ceļa Ape (Vidzemes šoseja) – Igaunijas robeža turpinājums, un to apsaimnieko pašvaldība. Ir cerība, ka finansējumu ielas seguma atjaunošanai, gājēju un velosipēdistu celiņa izbūvei un apgaismojumam no bijušās arodskolas līdz Loka ielai (rotācijas aplim) varētu piesaistīt tagadējā Apes novada pašvaldība. Šopavasar tā iesniegusi projekta pieteikumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā investīciju programmai pašvaldību reformas mērķu sasniegšanai, kurā starp pašvaldībām sadalīs 54 miljonus eiro. Atbildes, vai Apes projekts atbalstīts, vēl nav.
Tikmēr Apē par pašvaldībām piešķirto citu, tā dēvēto “Covid-19” naudu tiek pārbūvēta Avotu iela. Objektā, kas jāpabeidz līdz šī gada oktobrim, strādā Smiltenes uzņēmums “8.CBR”.
Avotu ielai būs jauns asfalta segums, ūdensvads un kanalizācija ar iespēju mājokļiem šiem tīkliem pieslēgties, apgaismojums un ietve, kuras Avotu ielā nebija, bet ko ļoti vajag gājēju drošībai. Ielas vienā galā ir autoosta, otrā – skola. Pa Avotu ielu uz skolu kājām dodas tie skolēni no Trapenes, Virešiem un citām vietām, kuri uz Api atbrauc ar sabiedrisko transportu.

Kritērijs būs savējie sarakstos
“Vienmēr gribētos kaut ko vairāk, labāk, bet mūsu domes speciālisti rosās, projekti notiek,” ar dzīvi Apē ir apmierināta vietējās senioru kopas “Tandēms” vadītāja Dzintra Ozoliņa, kuru sastopu Apes centrā netālu no “Namiņa”. Tā sauc divstāvu koka ēkā atvērto satikšanās un laika kavēšanas vietu gan vecākajai paaudzei, gan ikvienam, kam tas nepieciešams, tikai šobrīd pandēmijas ierobežojumu dēļ “Namiņā” ir klusums.
Seniore Dzintra Ozoliņa, būdama sabiedriski aktīvs cilvēks, arī vēlēšanās malā nepaliek. “Vienmēr esmu gājusi uz vēlēšanām, jo pēc tam varu izteikt viedokli, kas patīk un kas nepatīk. Bet, ja savu balsi ne par vienu neesi atdevis, kā tad tu vari pēc tam kritizēt?” spriež Dzintra Ozoliņa.
Ar jaunā Smiltenes novada deputātu kandidātu sarakstiem viņa puslīdz jau iepazinusies, šobrīd esot divi favorīti, bet gala lēmums vēl nav pieņemts.
“Mani interesē tie saraksti, kuros ir savējie, lai jaunajā novadā būtu pārstāvniecība no Apes. Vēlos, lai mēs nepaliktu nomale, ko neuzklausītu, neatbalstītu, tāpēc gribu, lai jauno deputātu vidū būtu kāds cilvēks, kurš var par Api aizlikt kādu vārdu, aizstāvēt. Tagad esam jauna un nezināma priekšā, bet domājam, ka lielākā novadā būs lielākas iespējas. Ja novads būs lielāks, plašāks, varbūt jauni uzņēmēji nāks iekšā. Ražotnes Apē vajag. Tagad daudzi brauc strādāt uz Igauniju. Cilvēki grib nopelnīt. Tie uzņēmēji, kuri ir uz vietas, cīnās. Pierobeža un tas, ka esam diezgan tālu no centriem, spēlē savu lomu,” spriež Dzintra Ozoliņa.
Uz lielāka novada lielākām iespējām cer arī Apes pastniece Dzidra Bakša. “Varbūt būs lielāka attīstība, uzņēmējiem – lielāks atbalsts. Pie Alūksnes jau esam bijuši. Tagad būs citādāk, un, kā saka, cerība mirst pēdējā,” pasmaida pastniece. Savu izvēli, par ko vēlēt, viņa vēl nav izdarījusi.
Laikraksta “Ziemeļlatvija” nākamajā numurā, 21. maijā, lasiet, ar ko Apes novads ir bagāts kultūras un tūrisma jomā un kas ir šī novada “Dižgaru ceļš”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Apē uz Smilteni raugās gan ar cerībām, gan bažām

Kategorijas