Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pašvaldību vēlēšanas 2021: Nr. 1 - Partijas “Progresīvie” deputātu kandidātu saraksts Smiltenes novadā

&nbsp

2021. gada 19. maijs 08:56

1
Pašvaldību vēlēšanas 2021: Nr. 1 - Partijas “Progresīvie”  deputātu kandidātu saraksts  Smiltenes novadā

“Progresīvie” novada vēlēšanās piedāvā kompetenci, komandu un domāšanu ārpus rāmja. Cilvēki “Progresīvajos” ir ar plašu, pat globālu pieredzi, bet tagad viņu saknes ir Smiltenē, Raunā un Apē, un viņi ir gatavi dot savu ieguldījumu novada attīstībai. Mēs konsekventi iestāsimies par drošāku sociālo vidi, par vides jautājumu risināšanu un sabiedrības iesaisti. Mēs esam spējīgi novadu Latvijas kartē iezīmēt kā lielisku vietu, kur pārcelties dzīvot ar ģimeni. Visi “Progresīvie” varbūt ir nedaudz “traki” pozitīvā nozīmē. Esam novada patrioti, nebaidāmies šeit atnest pasaules tendences un meklēt arī savu unikālo ceļu.

1. Trīs prioritārie un konkrētie darbi, ko noteikti paveiksiet vairākuma iegūšanas gadījumā vai kas ir trīs vissvarīgākie darbi, pie kā jāķeras jaunajam sasaukumam.

Atbild Ervins Labanovskis: 

- Jāsāk vadīt pašvaldības darbu, nevis jāgaida, kad to pārņems administrācija/izpildvara. Ļoti būtisks ir spējīgs kolektīvs, kas gatavs jauniem izaicinājumiem, tādēļ jārīko publiski atvērti konkursi uz svarīgākajām pašvaldību institūciju vadītāju vietām. Tāpat būs nepieciešams visaptverošs funkciju un finanšu audits, lai labāk un ekonomiskāk organizētu jaunā novada institūciju darbību. 

Jau uz 2022. gadu izveidosim līdzbudžetēšanas programmu, lai iedzīvotāji paši var noteikt, kuri labiekārtošanas projekti viņu apkaimē pašvaldībai būtu jāfinansē.

Nopietni ķersimies pie mājokļu pieejamības jautājuma.

2. Priekšsēdētāja loma ir ļoti būtiska. Ko jūs virzīsiet (redzat) šajā amatā. Ar kādiem sarakstiem iespējama koalīcija un ar ko – ne.

Atbild Elgars Felcis: 

- Mūsu saraksta līderis ir Ervins Labanovskis, kas ir ar lielu pieredzi gan valsts, pašvaldību darbā, gan arī privātā uzņēmējdarbībā, tādējādi spējīgs pārredzēt visu pārvaldē iesaistīto pušu vajadzības. Ervins pēc izglītības ir politologs un ilgstoši darbojies arī sabiedriskā NVO sektorā, kas dod izpratni par nepieciešamību iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā. Ņemot vērā, ka Ervins ir viens no partijas “Progresīvie” dibinātājiem un valdes loceklis, tas nodrošina nepieciešamos sakarus citos novados un arī valstiskā līmenī, kas ir ļoti svarīgi novada vadītājam, lai lobētu novada intereses. 

Par sarakstiem runājot, mēs nenovelkam tā saucamās “sarkanās līnijas”. Galvenie lēmēji par to, kas vadīs novadu, ir vēlētāji, un viņu vēlmi ņemsim vērā. Jebkurā sarunā par iespējamo koalīciju priekšplānā virzīsim novada attīstības vīziju un vienošanos par darāmajiem darbiem, nevis amatus.

3. Kā saredzat iespējas risināt dzīvokļu jautājumu perspektīvā un vai pašvaldībai maz ar to jānodarbojas.

Atbild Ivars Kalniņš: 

- Līdz šim valstī tika uzskatīts, ka dzīvojamā fonda jautājums jāatstāj tirgus ziņā, proti, pieprasījums – piedāvājums pats spēs noregulēt šos jautājumus. Praksē tomēr ir citādi un to veicina divi apstākļi: iekšējā migrācija, kad iedzīvotāji maina savu dzīvesvietu tuvāk darbam, novada centram, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc dzīvojamās platības un sociāliem pakalpojumiem, un otrs – zemā iedzīvotāju pirktspēja (vidējais ienākumu līmenis ģimenē ar diviem bērniem būtu jābūt ap 1800 EUR, lai spētu kvalificēties bankas maksājumam par hipotekāro kredītu). Palīdz dažādi valsts atbalsta mehānismi, bet jāsecina, ka tie ir ne visiem pieejami tieši ikmēneša ienākumu apmēra dēļ. Redzot esošo dzīvojamās platības trūkumu novadā, pie šī jautājuma jāstrādā jau tagad.

Mums ir divi aktuālākie scenāriji, lai šo jautājumu risinātu. Novads izvēlas no sev piederošiem zemes gabaliem vai iegādājas tādu, izstrādā projektu un, piesaistot finansējuma programmas “Sociālo un pašvaldības īres mājokļu būvniecība” (MFF, pieejamie līdzekļi 60,9 milj., atbalsts līdz 85%) līdzekļus, būvē atbilstošus mājokļus iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem.

Novads izvēlas no sev piederošiem zemes gabaliem vai iegādājas jaunus, izbūvē kompleksā komunikācijas un nodod izsolē zemes gabalus privātmāju būvniecībai. Šādā veidā Smiltenei pie robežas varētu rasties privātmāju ciemats.

4. Kultūras dzīve, ko mainīt, uzlabot šajā jomā, lai cilvēki neteiktu – te nekas nenotiek, lai būtu piedāvājums dažādām iedzīvotāju kategorijām no bērniem līdz senioriem.

Atbild Līga Krūmina-Krīgere:

- Pašvaldība piesaistīs radošus cilvēkus un entuziastus, lai realizētu daudzveidīgus kultūras un mākslas pasākumus visā novada teritorijā, kā arī attīstīs publiskas sabiedriskās kultūras vietas un radošo telpu atpūtai, mākslai un brīvā laika pavadīšanai.  

Atradīsim ilgtspējīgus un daļēji pašfinansējošus risinājumus Gaujienas, Mēru un citu muižu saglabāšanai un iedzīvināšanai. Kultūrā attīstīsim trīs virzienus: kultūra kā vide ar darbību (amatiermāksla), kultūra kā socializācijas forma (kultūrvietas), kultūra kā produkts (pasākumi). Ieviesīsim caurspīdīgu un kritērijos balstītu budžeta sadalīšanu kultūrai uz konkursa pamata. 

5. Sports, tūrisms un aktīvais dzīvesveids, ko šajā jomā vajadzētu uzlabot. Kas tieši pašvaldībai būtu jāatbalsta un kā. 

Atbild Otārs Putrālis:

- Gādāsim, lai visa pašvaldības sporta infrastruktūra novada iedzīvotājiem būtu pieejama bez maksas. Nodrošināsim, ka bērni un jaunieši sporta pasākumos var piedalīties bez maksas. Nodrošināsim daļēji apmaksātu atbildīgo par sportu katrā pagastā un pilsētā, kas nodrošinās iedzīvotāju regulāru iesaisti dažāda veida sporta aktivitātēs. Pie katras skolas iekārtosim labiekārtotu un apgaismotu sporta laukumu. Katrā apdzīvotā vietā izveidosim jaunas pastaigu/atpūtas takas. Piemēram, Smiltenē Pilskalna un Klievu ezera apkārtnē.

6. Ko domājat par pašvaldību avīžu izdošanu? Kādu saredzat sadarbību ar vietējo laikrakstu? 

Atbild Ervins Labanovskis:

- Ir divi apstākļi, kas jāņem vērā par pašvaldības avīzēm. Avīzes nedrīkst konkurēt ar privātajiem medijiem, kā ar laikrakstu “Ziemeļlatvija”, piemēram, tajā pašā laikā pašvaldībai ir jānodrošina informācijas nodošana tiem iedzīvotajiem, kas nelieto sociālos tīklus. Tādēļ uzskatām, ka Smiltenes pašvaldības avīze ir jāsaglabā kā informatīvs buklets, izvairoties no žurnālistikas, to atstājot privātajiem vai citiem medijiem.

7. Komunālā sfēra un pilsētas vizuālais koptēls. Joma, no kuras kapacitātes un varēšanas atkarīgs, kādu pilsētu un lauku teritoriju redz ikviens iedzīvotājs, arī iebraucēji. Cik jums ir svarīgi tērēt līdzekļus pilsētu sakopšanai un izskaistināšanai.

Atbild Rihards Rainbahs:

- Pirmkārt ir jārunā ne tikai par pilsētu vizuālo koptēlu, bet arī par pārējiem novada centriem. Novada reforma dod mums iespēju nepieļaut kļūdas, kas tika pieļautas iepriekšējās reformas laikā. Ir jāveido vienots novada koptēls, kur zināms finansējums būtu paredzēts arī pagastu centru sakopšanai, bet daudz akūtāka lieta par dekorācijām, kam nāksies pievērsties, ir vienotas sistēmas izstrādē komunālo pakalpojumu sniegšanā visā novada teritorijā. Kā prioritārie virzieni, manuprāt, būtu jāuzstāda vienota ūdenssaimniecības kvalitātes standarta sasniegšana, kā arī tādu apkures risinājumu ieviešana, kas ilgtermiņā spētu samazināt izdevumus šo tīklu uzturēšanā.

8. Kā atdzīvināt pagastus, cik daudz to spēj ietekmēt pašvaldība?

Atbild Justīne Buliņa:

- Novada spēcīgs koptēls veidosies tikai stiprās novada nomalēs – pagastos. Tur mērķtiecīgi ir jāiegulda labklājībā – ceļos, pakalpojumu pieejamībā un fokusēti jāatbalsta viņu emocionālā piederība ar labiekārtotu vidi, kultūras un sabiedrisko dzīvi.

9. Kā jaunajā Smiltenes novadā tiks integrēti Smiltenes, Apes un Raunas novadi, kādas tradīcijas tiks turpinātas, kā tiks saliedēti visu trīs novadu iedzīvotāji, veidojot jaunu kopienu? 

Atbild Justīne Buliņa:

- Ir jāsaglabā un jāturpina vietu identitātes un tradīciju kopšana, kā Apes tirgus un Vaidavas kauss, tā Raunas vārda diena un viduslaiku diena Ronnenburgā, savukārt kopības sajūta jāstiprina, radot jaunus kopīgus piedzīvojumus, kā, piemēram, ģimeņu festivāls, novada dzimšanas dienas svinības vai novadnieku ceļojumi vienam pie otra. Svarīgi ir veicināt kopā būšanu, vai tie būtu ciema, ielas, visa novada vai pagasta svētki, vai nelieli intīmi kultūras pasākumi, kur gaidīti visi jaunā novada iedzīvotāji.

10. Kā pašvaldības darbā tiks iesaistīti iedzīvotāji, lai uzklausītu viņu viedokli un ierosinājumus? 

Atbild Elgars Felcis:

- Mums ir virkne priekšlikumu šajā jomā. Mēs izveidosim kārtību, kādā iedzīvotāji var iniciēt publiskas aptaujas par pašvaldības attīstības jautājumiem, izveidosim līdzdalības budžeta programmu, kur iedzīvotāji paši varēs nākt ar idejām, kurus apkaimju labiekārtošanas projektus pašvaldībai vajadzētu finansēt, tāpat iestājamies par domes darba atklātību, gan pieņemot lēmumus, gan izlietojot budžeta līdzekļus. Pēc vienlīdzīgiem principiem sniegsim regulāru atbalstu NVO pamatfunkciju nodrošināšanai.