Nostiprina iemaņas glābšanas darbos

2021. gada 25. maijs 08:00

Lai arī mēneša beigas ir drēgnas un lietainas, Latvijā oficiālā peldsezona atklāta jau 15. maijā. Ugunsdzēsējiem glābējiem visu laiku ir jābūt gataviem reaģēt uz dažādiem glābšanas darbiem. Tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības regulāri nostiprina glābšanas darbu veikšanas iemaņas praktiskajās nodarbībās, pirmdien, 24. maijā, to darīja Valkas daļas Smiltenes posteņa ugunsdzēsēji glābēji.

Praktisko mācību mērķis Tiltleju ezerā bija pārbaudīt un nostiprināt ugunsdzēsēju glābēju iemaņas, kā arī atgādināt iedzīvotājiem par drošību, atpūšoties pie ūdenstilpēm un izmantojot peldlīdzekļus.
Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem. “Gada siltākie mēneši ir laiks, kad notiek visvairāk nelaimes gadījumu pie un uz ūdens – pērn laika posmā no maija līdz septembrim izglābti 32 cilvēki, kuri bija nonākuši dažādās nelaimēs, izbaudot ūdens priekus, bet traģiski atpūta pie ūdens pērn beidzās 58 cilvēkiem, tai skaitā 5 bērniem. 23 gadījumos bojāgājušie izcelti no upēm, 15 gadījumos no ezeriem, bet 9 – no dīķiem,” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Agrita Vītola.
VUGD Valkas daļas Smiltenes posteņa komandieris Renārs Žeļezkins laikrakstam stāsta, ka pēdējo gadu laikā nav nācies steigties palīgā slīkstošam cilvēkam Smiltenes novadā, taču divi notikumi saistīti ar dzīvniekiem. Proti, izglābti slīkstoši suņi.
“Šādos treniņos ugunsdzēsēji glābēji izspēlē dažādas situācijas uz ūdens. Kļūstot siltākām, pastāv lielāka iespējamība, ka būs jāsteidzas palīgā atpūtniekiem, kas rīkojušies vai nu pārgalvīgi, vai neapdomīgi, atpūšoties uz ūdens,” saka R. Žeļezkins.
Viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir peldēšanās alkohola reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš labprāt uzņemas risku, taču ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu esi aizpeldējis, un ātri peldētu atpakaļ. Otrs iemesls – cilvēku pārdrošība, piemēram, lēkšana ūdenī nepārbaudītās vietās, cenšanās pierādīt spēju aizpeldēt tālāk par citiem. Treškārt, karstajā laikā var parādīties veselības problēmas, kuras rodas sakarsušam cilvēkam pārāk strauji ieejot aukstā ūdenī.
VUGD Smiltenes posteņa komandieris vērš iedzīvotāju uzmanību, atgādinot, ka nevajag peldēt vienatnē, neskatoties uz vecumu un labām peldēšanas iemaņām. Tāpat ir svarīgi zināt, kā sauc konkrēto atpūtas vai apdzīvoto vietu, jo īpaši, ja peldēšana, aktīvais ūdens tūrisms vai sportiskās aktivitātes notiek upē.
Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, bērniem līdz 12 gadu vecumam glābšanas vestei obligāti ir jābūt uzvilktai. Papildu drošībai arī pieaugušos aicina izmantot glābšanas vestes.
“Vecākus aicinu izvērtēt piepūšamo peldlīdzekļu efektivitāti un drošību. Peldriņķi un uzpleči ne vienmēr ir droši, straujas temperatūras maiņas gadījumā tie var pārplīst. Visdrošāk ir lietot glābšanas vesti,” akcentē R. Žeļezkins.
Iedzīvotāju zināšanai, VUGD aicina uzsākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 0C.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nostiprina iemaņas glābšanas darbos

Kategorijas