Aptauja: 31% iedzīvotāju pandēmijas laikā ir samazinājies fizisko aktivitāšu daudzums

Agnija Greiziņa, mārketinga vadītāja Latvijā

2021. gada 30. maijs 14:04

Aptauja: 31% iedzīvotāju pandēmijas laikā ir samazinājies fizisko aktivitāšu daudzums

Fizisko aktivitāšu daudzums pandēmijas laikā ir samazinājies 31% Latvijas iedzīvotāju, secināts Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1747 respondentus. 24% šajā laikā sākuši kustēties vairāk, 43% fizisko aktivitāšu daudzums nav mainījies, bet 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Tāpat aptaujas rezultāti atklāj, ka 27% Covid-19 laikā lielāku uzmanību pievērš uzturam (6% – ēd ievērojami veselīgāk, 21% – nedaudz veselīgāk nekā pirms Covid-19), 53% uztura paradumos nekas nav mainījies, 16% ēd neveselīgāk, kamēr 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Pandēmija ir ietekmējusi arī ēšanas režīmu kopumā – 27% maltītes ietur neregulārāk nekā pirms Covid-19 sākuma, 17% ēšanas režīms ir kļuvis regulārāks, 49% ēšanas paradumos nekas nav mainījies, bet vēl 7% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Mazkustīgāki – vīrieši un jaunieši

Aptaujas rezultāti parāda, ka pandēmija īpaši negatīvi ietekmējusi vīriešu un jauniešu dzīvesveidu. Vīriešu vidū 33% atzinuši, ka ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas mazāk nekā pirms Covid-19, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 29%. Fizisko aktivitāšu daudzums īpaši ir samazinājies starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 39% jauniešu norādījuši, ka Covid-19 laikā kustas mazāk nekā iepriekš. Arī attiecībā uz ēšanas paradumiem BENU Aptiekas Stresa termometra dati parāda, ka sievietes par uzturu domā vairāk nekā vīrieši – 28% sieviešu sniedza atbildi, ka Covid-19 laikā ēd veselīgāk nekā pirms tam, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 24%. Viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā, treneris Kaspars Zlidnis pēc savas pieredzes skaidro, ka kopumā sievietēm vairāk rūp viņu izskats un labsajūta, tādēļ Covid-19 situācija viņu dzīvesveidu ietekmē mazāk. Tāpat sievietes ir elastīgākas un labāk pielāgojas ārējo apstākļu izmaiņām – ātrāk maina savus ikdienas paradumus, piemēram, vingrojot ar tiešsaistes trenera palīdzību, kamēr vīrieši nereti turpina gaidīt, kad atgriezīsies ierastā kārtība – darbosies trenažieru zāles un būs iespējams apmeklēt klātienes nodarbības.

Iestājoties vasarai, situācija uzlabojas

Salīdzinājumā ar šī gada sākumā iegūtajiem datiem, situācija ir nedaudz uzlabojusies. Janvāra beigās 37% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņi kustas mazāk nekā pirms Covid-19 sākuma. К. Zlidnis skaidro, ka rezultāti attiecībā uz fizisko aktivitāšu daudzumu, visticamāk, turpinās uzlaboties, jo, iestājoties vasarai, gaišie rīti un vakari sniedz iespēju sportot ārā gan pirms, gan pēc darba dienas, kā arī siltās nedēļas nogales ļauj vairāk laika pavadīt ārā. Tāpat kopumā vispārējais noskaņojums pavasarī un vasarā uzlabojas, kā rezultātā cilvēki vēlas būt kustībā, labāk justies un izskatīties.

Sportot atsāc pakāpeniski!

Fiziskās aktivitātes ilgtermiņā veicina normālu nervu sistēmas darbību, palīdz sakārtot vielmaiņu un uzlabo miega kvalitāti. Tāpat K. Zlidnis norāda, ka, uzsākot fiziski aktīvāku dzīvesveidu, nereti uzlabojas arī citi dzīvesveida paradumi – cilvēks sāk lielāku uzmanību pievērst uzturam, ūdens patēriņam, atpūtai, kā arī ierobežo kaitīgos ieradumus. Vienlaikus, ja sportošana tiek atsākta pēc ilgāka pārtraukuma, speciālists aicina slodzi palielināt pakāpeniski. Ieteicams būtu sākt ar mērenas intensitātes un slodzes treniņiem vai arī mainīt ikdienas pārvietošanās paradumus, vairāk ejot kājām vai izvēloties velosipēdu un ar kāju minamo skrejriteni. Tāpat silta laika iestāšanās sniedz iespēju brīvdienas pavadīt svaigā gaisā pie dabas, kas uzlabo gan fizisko, gan mentālo labsajūtu.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1747 respondentus.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Aptauja: 31% iedzīvotāju pandēmijas laikā ir samazinājies fizisko aktivitāšu daudzums

Kategorijas