Smiltenes novada iedzīvotāji jautā deputātu kandidātiem

&nbsp

2021. gada 1. jūnijs 08:43

309

Smiltenes novada iedzīvotāji jautā deputātu kandidātiem

Smiltenes novada iedzīvotāji ar laikraksta "Ziemeļlatvija" starpniecību deputātu kanditātiem uzdevuši desmit jautājumus. Tos nosūtījām pirmajām personām un arī publicējot kā atbildētāju minam saraksta pirmo personu, lai lasītājiem vieglāk orientēties. Tas gan nenozīmē, ka atbildes sniedzis konkrēts cilvēks, jo tās iesūtītas visa saraksta vārdā.

1. Kad Smiltenē būs pieejams bērnudārzs bērniem no pusotra gada vecuma, kā paredzēts likumā, lai vecāki var atgriezties darbā? Lai gan esam daudzbērnu ģimene, kas skaitās prioritārā grupa, un vecākais bērns mācās tajā pašā bērnudārzā, kur lai visu vasaru atstāj bērnu?! Alga nav tik liela, lai varētu trīs mēnešus algot aukli uz deviņām stundām dienā, un ģimenē ir arī citas vajadzības. Kad vajadzēja laist bērnudārzā bērnu jūnijā PII “Pīlādzītis” uzņēma tikai no septembra, jo tad “komplektē grupas”...

Ervins Labanovskis, Nr.1. “Progresīvie”: – Šāda prakse nav pareiza un ir jāmaina. Bērnu pieskatīšanas pakalpojumu ir tiesības saņemt ikvienam novada iedzīvotājam, vienalga, kad bērnam ir dzimšanas diena. Tomēr jāņem vērā, ka vietu skaits Smiltenes pilsētas PII (pirmsskolas izglītības iestādē – redakcijas piezīme) nav pietiekošs, šobrīd rindā gaida 112 bērni. Protams, šis skaits samazināsies, jo vietas atbrīvos tie bērni, kas dosies uz skolu. Novada pagastos ir brīvas vietas PII, taču šeit aktuāls ir transporta pakalpojums. To var sakārtot, organizējot transporta pakalpojumu vai izmantojot sabiedrisko transportu un organizējot bērnu pieskatīšanu transportā. Pašvaldība varētu nodrošināt līdzfinansējumu bērnu pieskatīšanas pakalpojumam un atbalstīt privātu bērnudārzu veidošanu, nodrošinot līdzfinansējumu vecāku maksai par saņemto pakalpojumu.

Edgars Avotiņš, Nr.2. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”: – Likums nosaka, ka bērnu apmācība pirmsskolas izglītības iestādēs ir jānodrošina no piecu gadu vecuma. Bet saistībā ar pieaugošo bērnu skaitu un izmaiņām likumdošanā, kuras paredz plašāku vietu vienam bērnam, Smiltenes pilsētā rinda uz bērnudārzu pēdējos gados ir pieaugusi. Līdz ar to šī ir kļuvusi par vienu no prioritātēm, lai nodrošinātu visus bērnus ar vietām bērnudārzā, kas ļautu vecākiem atgriezties darbā. 2020. gadā radījām iespēju izveidot vienu papildu grupiņu Smiltenes vidusskolas pirmsskolas izglītības iestādē, tādējādi rindu samazinot līdz 17 bērniem. Brīvas vietas ir pieejamas Smiltenes novada pagastu bērnudārzos, kas kopsummā var nodrošināt vietas visiem novada bērniem pie nosacījuma, ka tiek sakārtoti loģistikas nosacījumi. Piemēram, varētu nodrošināt autobusu un pedagogu, kas varētu doties uz Palsmanes pirmsskolas izglītības iestādi, ja vecāki tam piekristu. Paredzam, ka 2022. gadā pēc mācību vides uzlabošanas projekta realizācijas Smiltenes vidusskolā mums atbrīvosies telpas Rīgas ielas ēkā, kurās turpināsim iekārtot jaunas bērnudārza grupiņas.

Bērnus bērnudārzos parasti komplektē uz 1. septembri, kad sešgadnieki dodas uz skolu un viņu vietā ir iespēja uzņemt bērnus no 1,5 gadu vecuma.

Problēma ir aktuāla arī Apes pilsētā, kur ir izveidojusies rinda uz bērnudārzu, tāpēc pašreiz tiek veidota bērnudārza “Vāverīte” jauna papildu grupa Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas telpās.

Gita Mūrniece, Nr.3. “Latvijas attīstībai”: – Ir skaidrs, ka šobrīd uz šo jautājumu mēs nevaram precīzi atbildēt, jo nezinām reālo situāciju, kāpēc ir šāda problēma radusies. Jā, mēs esam dzirdējuši par to, bet objektīvi spriest, kādu kritizēt mēs nevaram, jo iemeslus, kritērijus mēs nezinām. Tomēr piekrītam, ka šāda situācija nedrīkst būt un ir jāmeklē risinājumi. Smiltenes novada Izglītības pārvaldei vajadzētu apkopot un apzināt nepieciešamību, kā arī prognozējumu par bērnu skaitu un vecuma grupām, kuriem nepieciešams apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Uz tā pamata Smiltenes novada domei jāiesniedz priekšlikumi risinājumiem, jo tikai tad, sastādot budžetu, varētu izvērtēt, vai celt jaunu ēku vai paplašināt esošās pirmsskolas izglītības grupas utt., vai kā, piemēram, Apē tas tiek risināts, atverot vēl vienu grupu Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas telpās.

Ilze Vergina, Nr.4. “Jaunā Vienotība”: ‒ Apzināmies ‒ šis jautājums jaunajām ģimenēm ir ļoti aktuāls, un tas tiek risināts. Rudenī Smiltenes vidusskolas ēkā Rīgas ielā 16C tiks atvērta pirmsskolas izglītības grupa 15 pusotrgadīgiem bērniem. Atvērt vēl kādu grupiņu šobrīd neatļauj telpas, bet, soli pa solim sakārtojot infrastruktūru, darīsim visu iespējamo, lai atvieglotu jautājumā minētās, pamatotās vecāku rūpes.

Ilona Krūmiņa, Nr.5. Jaunā konservatīvā partija: – Pašvaldības pārvaldei ir jāapzinās demogrāfijas tendences un jāplāno darbība, lai palīdzētu šādos gadījumos. Kā ārkārtas risinājums – brīvo vietu izmantošana pagastu centru bērnudārzos, kompensējot transporta izmaksas. Daļēji kompensēt sertificētu auklīšu pakalpojumus. Ilgtermiņa risinājumi – palielināt vietas bērnudārzos; atbalstīt privāto bērnudārzu veidošanu. Iespējami dažādi vienkārši, kā arī ļoti mūsdienīgi risinājumi, piemēram, bērnudārza funkciju nodrošināšanai tiek izmantota esoša pašvaldības ēka vai īrēta ēka ar teritoriju; pašvaldības valdījumā esošā īpašumā vai nomātā īpašumā tiek uzstādītas moduļu mājas ar daudzfunkcionālu izmantošanu, par prioritāti izvirzot bērnudārza funkciju nodrošināšanu, kas ir pieslēgtas pie pilsētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas.

Toms Markss, Nr.6. Zaļo un Zemnieku savienība, politiskā partija “Latvijas Reģionu apvienība”: – Lai arī pirmsskolas vecuma bērni ir viena no mūsu prioritātēm, papildu jaunu bērnudārzu Smiltenes pilsētā un jaunajā novadā kopumā nav plānots celt. Tomēr tiek domāts un risināts jautājums par rindu samazināšanu, atrodot telpas esošajās iestādēs Smiltenes pilsētā. Ir plāns pie Smiltenes vidusskolas atvērt papildu vienu grupu 15 bērniem. Ja pieprasījums turpinās būt lielāks par esošo piedāvājumu, tiks meklēti vēl papildu risinājumi. Papildu brīvas vietas ir pagastu bērnudārzos. Pašvaldībai ir jāmeklē risinājums transporta atbalstam, lai motivētu Smiltenes pilsētas vecākus savus bērnus laist pagastu bērnudārzos. Jāņem vērā, ka pēc valstī noteiktās kārtības visi sešus gadus vecie bērni, kuri maijā absolvē bērnudārzus, turpina skaitīties šīs iestādes audzēkņi līdz 31. augustam. Līdz ar to, ja vecāki viņus pa vasaru neizņem no bērnudārza, tad jaunas vietas neatbrīvojas. Šī iemesla dēļ grupas tiek komplektētas uz septembri. Ir iespējams ērti sekot līdzi sava bērna vietai rindā pirmsskolas izglītības iestādē mājaslapā smiltene.lv.

2. Kāda ir jūsu attieksme pret baseina būvniecību Smiltenes novadā un piedāvātais risinājums, ko iesākt ar nepabeigtā baseina būvbedri Smiltenē, Kalēju ielā 7? Vai jūs kaut kad tuvajos gados plānojat atpirkt to bedri Smiltenē, kur būtu bijis baseins? Varbūt baseinu nevajag uzbūvēt, bet vienkārši to bedri aiztaisīt ciet?

E. Labanovskis: – Pilsētā akūti trūkst dzīvojamās platības. Tās trūkums kavē darbaspēka piesaisti mūsu uzņēmumiem, kā arī bremzē jaunu ģimeņu pārvākšanos uz Smilteni un esošajiem iedzīvotājiem iespēju uzlabot to dzīves apstākļus. Tāpēc, skatoties uz būvobjektu celtniecību, īres nami, to infrastruktūra, komunikācijas – tā būs “Progresīvo” prioritāte. Peldbaseins ir laba lieta, bet šobrīd ir svarīgākas prioritātes. Taču pašvaldība, lai nodrošinātu piekļuvi peldbaseinam kā tādam, varētu ne tikai organizēt bērniem, bet arī pieaugušajiem transportu uz apkārtnē esošajiem baseiniem, teiksim, reizi nedēļā, kā arī ieguldīt publisko peldvietu infrastruktūrā.

E. Avotiņš: – Peldētprasmes ir vajadzīgas gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem. Taču no otras puses tās ir lielas uzturēšanas izmaksas no pašvaldības budžeta, kas liktu atteikties no citiem nozīmīgākiem ieguldījumiem infrastruktūras uzturēšanā, tai skaitā ceļu tīkla uzlabošanas un ceļu kvalitātes nodrošināšanā, lai novada iedzīvotāji varētu tikt līdz savai skolai, darbavietai, pilsētai vai ciemam. Finansējums jāsaglabā un, iespējams, arī jāpalielina sociālajai aizsardzībai un citām jomām. Piemēram, ja jāizvēlas, vai uzturēt baseinu vai veikt ceļu posmu apstrādi pret putekļiem, tad izšķiršanās ir par labu ceļa posmiem bez putekļiem.

Baseini ir Priekuļos, Valmierā, Valgā, un pašvaldībai ir daudz lētāk atmaksāt bērnu, skolēnu un atsevišķu sociālo grupu nokļūšanu uz šiem baseiniem.

Lietderīgāk ir veicināt aktīvās atpūtas un sportošanas iespējas dabā, kas ilgtermiņā ir ieguvums ikvienam iedzīvotājam un novadam kopumā. Jau līdz šim ir realizēti dažādi projekti, kuru rezultātā ir iekārtoti sporta laukumi, labiekārtotas pludmales, izveidotas pikniku un ugunskuru vietas.

Nepabeigtā baseina būvbedre Smiltenē, Kalēju ielā 7, ir privātīpašums, kuru zemes īpašniekam ir jāapsaimnieko atbilstoši 2012. gada 29. novembra Smiltenes novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 12/12 “Smiltenes novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi”. Domei ir uzstājīgāk jāturpina sarunas ar īpašniekiem, meklējot risinājumus, lai teritorija ir droša un sakopta.
Par šo tēmu atbildi jau iepriekš ir sniegusi arī pašvaldība šeit.

G. Mūrniece: – Nav nepieciešamības būvēt baseinu, bedre ir jāaiztaisa ciet. Mēs skaidri apzināmies, ka baseins paplašinātu aktīvās atpūtas un veselības uzlabošanas iespējas, tomēr baseins nav tikai jāuzceļ. Tas ir arī pēc tam jāuztur, kas izmaksā ļoti dārgi, ko, uzskatu, mūsu pašvaldība nevar atļauties, pirms nav sakārtotas akūtākas problēmas – sakārtoti tādi jautājumi kā bibliotēka Smiltenē, infrastruktūra pagastos, sociālās aprūpes centrs Smiltenē utt. Mūsu novadam pietiekami tuvu ir jau esoši baseini ar sakārtotu infrastruktūru, ko varam palīdzēt novada iedzīvotājiem izmantot.

I. Vergina: – Šobrīd uzņēmējs, kurš iegādājies zemi baseina būvniecībai Kalēju ielā 7, nav gatavs šo jautājumu risināt tā, lai tas būtu abpusēji izdevīgi. Taču esam iecerējuši pie Smiltenes vidusskolas sporta halles uzcelt nelielu baseinu skolēnu peldēšanas apmācībai. Ja viss notiks, kā iecerēts, to veselības uzlabošanai varēs izmantot arī vietējie iedzīvotāji.

I. Krūmiņa: – Lai risinātu šo problēmu, uz jautājumu jāpaskatās plašāk un elastīgāk. Viena lieta ir degradētā teritorija ar būvbedri, otra – baseina nepieciešamība Smiltenes novada iedzīvotājiem. Šie jautājumi ir jārisina atsevišķi, tas šai sasāpējušai problēmai iedos racionālu virzību, ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Vispirms būtu nepieciešams iepazīties ar informāciju, cik izmaksātu jauna baseina būvniecība, cik izmaksātu uzturēšana, cik maksātu iedzīvotājiem baseina apmeklējums. Kāda būtu naudas plūsma, baseinam darbojoties. Vai baseina uzturēšanai, lai nodrošinātu iedzīvotājiem baseinu finansiāli pieejamu, būs nepieciešamas dotācijas no pašvaldības budžeta. Lieti noderētu informācija un pieredze par baseinu izmantošanu no citiem novadiem ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu un ienākumiem. Jauna baseina projektēšanā lietderīgi būtu izmantot jaunākās tehnoloģijas – saules kolektorus, siltumsūkņus, būtu vēlams iepazīties ar Latvijā jaunuzbūvēto baseinu pieredzi, kur šādas tehnoloģijas pašlaik tiek izmantotas. Tālāk ar šo informāciju vēlreiz jāiepazīstina iedzīvotāji, jāveic sabiedriskā apspriešana, tā nodrošinot sabiedrības iesaisti šāda, novadam svarīga objekta attīstīšanā. Ja izmaksas ir lielas, ja baseins sevi nevar pašfinansēt, varbūt tas būs pārāk liels slogs mūsu kopējam budžetam, tādā gadījumā jāvērtē alternatīvi risinājumi, varbūt pašlaik jāatliek tā celtniecība un iedzīvotāju interesēs ir jābūvē kāds vienkāršāks infrastruktūras objekts, piemēram, visiem pieejams brīvā laika pavadīšanas centrs ar dažādiem trenažieriem aktīvās atpūtas cienītājiem. Varbūt visiem pieejama jauna publiska brīvdabas peldvieta kādā ērtā vietā vasaras periodam ar iespējām dažādu fizisku aktivitāšu veikšanai. Svarīgi ir ievērot ne tikai Smiltenes, bet visa apvienotā novada iedzīvotāju intereses. Runājot par konkrēto objektu – būvbedri, nepieciešams izpētīt parakstītās vienošanās starp būves īpašnieku un pašvaldību, piesaistot kvalificētus juristus un speciālistus. Primāri ir nepieciešama konstruktīva saruna ar īpašnieku par degradētās teritorijas sakopšanu. Baseina būvniecības turpinājums pašreizējā vietā ir atkarīgs no iesāktās būves īpašnieka maksātspējas, kuru pašvaldība ietekmēt nevar. Būve ir iesākta pēc izstrādāta projekta, kas uz šo brīdi, iespējams, neatbilst Būvniecības likuma un spēkā esošo tiesību aktu prasībām. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama projekta aktualizācija jebkurā gadījumā.

T. Markss: – Mūsu attieksme par baseina būvniecību Smiltenes novadā pie esošajiem apstākļiem, kad 40 kilometru rādiusā atrodas divi baseini, ir noraidoša. Jāveicina mazāk aizsargātāko novada iedzīvotāju nokļūšana Priekuļu vai Valmieras baseinos.

Ir jādara viss iespējamais, lai sakoptu iepriekš iecerētā baseina teritoriju Kalēju ielā 7. Jāturpina sarunas ar zemes gabala īpašnieku un jāizvēlas viens no diviem variantiem: 1) atpirkums, nepārsniedzot pārdošanas summu, 2) jādefinē zemes gabals kā degradēta teritorija. Pēc zemes gabala nonākšanas pašvaldības īpašumā primārais darbs ir sakopt teritoriju ar perspektīvu skatu tās attīstībai uz priekšu.

3. Vai un kā beidzot tiks sakopta Jāņukalna teritorija, kas tiek solīts katru gadu dažādu partiju programmās? Vai tiks atjaunota kultūras dzīve Jāņukalnā, neaprobežojoties tikai ar trīs ballēm/pasākumiem visas vasaras garumā?

E. Labanovskis: – Brīvdabas estrādes kopumā novadā būtu jāsakārto, lai ļautu vieglāk “pārlaist” esošo epidemioloģisko situāciju valstī un nodrošinātu kultūras piedāvājumu vasaras mēnešos brīvā dabā. Mēs turpināsim āra infrastruktūras attīstību visā novadā, ļaujot tajā iesaistīties arī iedzīvotājiem ar savām idejām, līdzdalības budžeta veidā, tajā skaitā Jāņukalnu redzam kā zaļā dzīvesveida un latviskuma simbolu Smiltenē.

E. Avotiņš: – Jāņukalna teritorija ir svarīga kultūrvēsturiska vieta Smiltenes pilsētai un novadam, kas ir obligāti jāatjauno un jāsakārto. Un tas ir jādara līdzīgi, kā tika atjaunots un sakārtots Vecais parks, sadalot to vairākās kārtās atbilstoši pašvaldības budžeta vai piesaistītā finansējuma iespējām. Ņemot vērā “Covid-19” pandēmijas ierobežojumus, kultūras pasākumiem siltajā laika periodā pārsvarā būtu jānotiek āra teritorijās un, viennozīmīgi, Jāņukalna teritorija tam būtu vispiemērotākā vieta.

G. Mūrniece: – Šis ir jautājums, pie kā mūsu saraksts domā strādāt, meklēt risinājumus tā sakārtošanai, par kultūras dzīvi ir jārunā kopumā novadā ne tikai Smiltenē. Ir ļoti labas iestrādnes katrā apdzīvotajā vietā. Apvienojoties novadiem, jāpārņem un jāmēģina iedzīvināt atbilstoši vietai pozitīvā pieredze no katra novada, bet īpaši izceļot katra unikalitāti.

Jāņukalna teritoriju saredzam kā kultūras vietu ar jaunām ēkām, labu un sakārtotu infrastruktūru un plašu kultūras, atpūtas un mūžizglītības piedāvājumu (izrādes, izstādes, bibliotēka, jaunrades centrs, teritorijā notiek tirdziņi utt.). Jāmeklē risinājumi Jāņukalna atdzimšanai, jo tā ir pilsētas un nu jau arī novada vizītkarte.

I. Vergina: – Jāņukalns noteikti ir jāsakārto. To, ka tas iespējams, apliecina līdz šim realizētie vērienīgie projekti Tepera promenādes un Vecā parka labiekārtošanā. Jāņukalns var lepoties ar vairāk nekā 100 gadus senām kultūras tradīcijām. Tā pasākumus ar vissiltākajām atmiņām atceras visu paaudžu smiltenieši. Kultūras dzīves organizēšanā varam ļoti daudz mācīties no Apes un Raunas novadiem. Tur, maksimāli izmantojot vietējos resursus, nodrošināti daudzveidīgi, paaudzes vienojoši un izglītojoši pasākumi, ko labprāt apmeklē arī cilvēki no citiem novadiem. Šajā jomā ir daudz iespēju. Vienīgais risinājums nav dārgi kultūras pasākumu iepirkumi. Un nevajag visās neveiksmēs vainot “Covid-19”!

I. Krūmiņa: ‒ Jautājums skatāms kontekstā ar kultūras dzīves organizēšanu, jo, ja nav pasākumu, nav aktualitātes vietai. Objektam vērtību piešķir cilvēki. Aicināsim aktīvus, radošus cilvēkus piepildīt šo vietu ar saturu, tad arī soli pa solim sakārtosim arī ar modernu vidi. Ir nopietni jāpārdomā finanšu investēšana šādā objektā, nesaskatot saimniecisko un kultūras pienesumu.

T. Markss: ‒ Mūsu prioritāte ir uzsākt Jāņukalna estrādes un apkārtējās teritorijas sakopšanu jau 2022. gadā. Turpmāko četru gadu laikā ir jāatrod finansējuma avoti plašai Jāņukalna estrādes un apkārtējās teritorijas rekonstrukcijai, kuras mērķis ir padarīt to ērtāku iedzīvotājiem un daudz augstāka līmeņa kultūras māksliniekiem, kuri atsakās uzstāties šeit vājās infrastruktūras dēļ.

Kultūras dzīve Jāņukalnā ir pakāpeniski jāuzlabo. Jārod iespējas piesaistīt dažādu jomu valsts un starptautiskā līmeņa māksliniekus. Ne mazāk svarīga ir iedzīvotāju kvalitatīva informēšana par pasākumu norisēm. Mūsuprāt, kultūra savu jauno elpu Smiltenē varēs piedzīvot pēc estrādes pilnvērtīgas atjaunošanas mūsdienu prasībām.

4. Raunas novadā ir muzejs katrā pagastā. Diemžēl Smiltenes pilsētā muzeja nav. Vienīgais muzejs atrodas Bilskas pagasta Mēru muižā, kurā ekspozīcija par medicīnas vēstures tēmu un muzeja krājums aizņem salīdzinoši niecīgu muižas daļu. Kāds ir 2021. gada Apes, Raunas un Smiltenes pašvaldību muzeju kopējais budžets un ar muzeju darbību saistīto ēku uzturēšanas izdevumi? Kā, jūsuprāt, būtu lietderīgāk apvienotajā novadā 2022. gadā izmantot novadpētniecībai pieejamos līdzekļus? Vai tiks domāts kaut vai par muzeja filiāles izveidi arī Smiltenes pilsētā? Ja ne, kā tiks organizēta novada iedzīvotāju un viesu nokļūšana Mēru muižā (transports pēc pieprasījuma utt.)?

E. Labanovskis: – Smiltenes novada muzeja filiāle Smiltenē ar pastāvīgu ekspozīciju par pilsētas vēsturi un mainīgām izstādēm ir novada muzeja attīstības nākamais solis un ļoti nepieciešams, lai nodrošinātu arī tūrisma piedāvājumu pilsētā, jo šobrīd, izņemot Kalnamuižu, skaistās dabas takas un ezerus, pilsētai trūkst vietas, kuras varētu piesaistīt vairāk tūristu. Jautājums ir, kur šādas telpas rast.

Kalnamuižā šim mērķim varētu izmantot klēts ēku (tā gan nepieder pašvaldībai, bet Smiltenes tehnikums to intensīvi neizmanto). Sliecamies domāt, ka varētu būt, ka būs jābūvē jauna ēka nākotnē. Tomēr tā nav prioritāte nr.1 tuvākajā laikā.

Novadpētniecības publikāciju vākšanas funkciju novadā jau vēsturiski ir pildījušas bibliotēkas, tās arī to turpina darīt, savukārt novada mērogā būtu nepieciešams finansēt pētnieku, kas šo materiālu varētu izmantot padziļinātiem pētījumiem par novada vēsturi un nozīmīgām personībām. Un bibliotēkas ar novadpētniecības krātuvēm un muzejiem varētu kopīgi strādāt pie digitālas novadpētniecības materiālu krātuves vai vismaz kataloga, kurā apkopotu katrā vietā novadpētniecībai izmantojamo informāciju.

E. Avotiņš: – Smiltenes novads varētu būt pirmais valstī, kurā būtu kultūras mantojuma integrēšanas un attīstības centrs, kas sadarbībā ar muzejiem, tūrisma informācijas centru un citām struktūrām stratēģiski attīstītu jēgpilnu visa veida mantojuma saglabāšanu un integrēšanu tūrismā un ekonomikā. Pēc novadu apvienošanās Smiltenes novads būs bagāts konkrēti ar septiņiem pašvaldībai piederošiem muzejiem: Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas” Gaujienā, Trapenes novadpētniecības centrs ar Ojāra Vācieša istabu, Elīnas Zālītes memoriālā māja Apē, Virešu novadpētniecības centrs “Mājvieta” ar dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas ekspozīciju, Raunas novadpētniecības muzejs, Drustu novadpētniecības muzejs un Smiltenes novada muzejs Mēru muižā. Katrs no muzejiem ir ar unikālu kultūrvēsturi, un 2021. gadā Apes, Raunas un Smiltenes novadu muzeju budžets (uzturēšana, aktivitātes un attīstības projekti) ir aptuveni 180 000,00 EUR. Bet muzejiem ir arī ieņēmumi atbilstoši noteiktajiem izcenojumiem biļetēm un telpu nomām, un muzeji daudz finansējuma piesaista caur projektiem. Mūsdienās no muzejiem visi gaida, lai tie piedāvātu sabiedrībai kaut ko vajadzīgu un intriģējošu. Un, protams, lai nākotnē nodrošinātu savu pastāvēšanu, muzejiem ir jābūt sociāli atbildīgiem un jāprot ātri reaģēt uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Ikvienam muzejam ir svarīgi atrast savu vietu gan novada, gan valsts muzeju pulkā. Un mūsdienās vairs nepietiek ar to, ka muzejā ir interesanta ekspozīcija, jo apmeklētāji ir kļuvuši prasīgāki. Viņi gaida kaut ko īpašu, ko nevar ieraudzīt citur. Par šo īpašo piedāvājumu visos septiņos muzejos ir kļuvušas muzejpedagoģiskās programmas, lai piesaistītu visu vecumu vietējos un ārvalstu tūristus. Šīs programmas dod iespēju ne tikai redzēt un uzzināt, bet arī piedalīties un līdzdarboties. Muzeju pedagoģiskās programmas ir kļuvušas par svarīgu neformālās izglītības daļu, kas būtiski papildina formālo izglītību un skolu programmas vēsturē, literatūrā, kultūrvēsturē, ģeogrāfijā, literatūrā, bioloģijā u.c. Īpaši daudz skolu apmeklējumu muzejiem bija 2019. gadā, kad valsts izveidoja programmu “Skolas soma”. Muzeji ļoti aktīvi iesaistās vietējās kultūras un sabiedriskajās aktivitātēs, sadarbojas ar vietējiem uzņēmumiem un amatniekiem. Tie piesaista tūristus, tā veicinot vietējo ekonomiku, vietas tēlu, uzturot kultūras atmiņu un vietējo iedzīvotāju pašapziņu. Tie rada jaunus kultūrtūrisma produktus. Pašlaik tiek strādāts pie Smiltenes novada kultūras, sporta un tūrisma attīstības stratēģijas, kurā tiek domāts arī par iedzīvotāju un viesu nokļūšanu uz muzejiem, organizējot transportu pēc pieprasījuma.

G. Mūrniece: – Mēs nebijām klāt pie iepriekšējā budžeta sastādīšanas, tāpēc nevaram objektīvi spriest par prioritāšu un izmaksu lietderīgumu. Vairāk par populistiskiem solījumiem mēs uzskatām, ka svarīgi ir situāciju izvērtēt detaļās un pieņemt drosmīgus lēmumus ilgtermiņā.

Mums šobrīd ir izkristalizējusies doma, ka Smiltenes muzejam ir jābūt Smiltenē un Mēru muižai ir jābūt pašai par sevi (jāmeklē tās apsaimniekošanai oriģināli risinājumi, iespējams, ar publisko partnerību). Ir jādomā un jāmeklē risinājumi caur dažādiem projektiem un citādām iespējām!

I. Vergina: – Apes, Raunas un Smiltenes pašvaldību muzeju 2021. gada kopējais budžets ir turpat 18000 eiro. Tajā ietilpst īpašumu apsaimniekošana, aktivitātes, algas un piesaistītās projektu investīcijas. Nākamā gada budžeta periodā minētajām novadpētniecības aktivitātēm paredzētie finanšu līdzekļi tiks plānoti pēc pamatota gada sasniedzamo mērķu programmas, kurā iesaistīsies visa KSMP. Novadpētniecības joma ir arī viena no bibliotēku funkcijām. Par to rūpējas visi kultūras darbinieki, arī tūrisma nozares pārstāvji.

Tas ir visaptverošs process. Piedāvājumā jābūt aktivitātēm un pakalpojumiem, kas vairāk ir labās gribas izpausme radoši un inovatīvi darboties. Tam nav nepieciešami lieli līdzekļi. Piemēram, digitālais novadpētniecības kalendārs, digitālā kāda kultūrvēsturiskā laika posma kolekcijas platformai novada pilsētās/pagastos. Šai kategorijai pieskaitāmas muzejpedagoģiskās programmas, maršrutu un ekskursiju piedāvājumi. Un tad ir statiskās lietas un izstādes, kolekcijas, materiāli, kas tiek sistematizēti un pēc tam veidoti krājumi, kas jau prasa lielākus finanšu līdzekļus, kas piesaistāmi no pašvaldības budžeta, valsts investīcijām, fondiem.

Smiltenes pilsēta ir bagāta ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, un nākotnē jāplāno, kā un kur to interesantā veidā pasniegt. Mēru muižai ir sava loma un funkcija.

I. Krūmiņa: ‒ Smiltenes novada budžetu saistībā ar muzejiem šajā atbildē nedosim, šo jautājumu varam aktualizēt tūliņ pēc jaunās domes sasaukšanas, lai laicīgi plānotu nākamā gada budžetu, ņemot vērā visu apvienotā novada muzeju attīstību un to popularizēšanas iespējas. Uzskatām, ka apvienotajā novadā jāveicina sadarbība starp esošajiem muzeju darbiniekiem un jārod iespēja plānot vienotu muzeju tīkla attīstību. Novadpētniecībai pieejamie līdzekļi ir racionāli jāizlieto, apzinot novadā esošās privātās kolekcijas un privātos muzejus, kā arī veicinot to atpazīstamību visā novadā.

Atbalstām līdztekus esošajiem muzejiem privāto muzeju un kolekciju pieejamību visiem novada un arī Latvijas iedzīvotājiem tā, lai šo muzeju īpašnieki (turētāji) būtu ieinteresēti savu kultūras vērtību popularizēšanā. Mēs neveidosim mākslīgus veidojumus, uzklausīsim iedzīvotāju viedokli, atbalstīsim radošas iniciatīvas.

T. Markss: – Akreditēts muzejs ir tikai Smiltenes novada Mēros. Mūsuprāt, Smiltenes novada muzeja vadītāja Ieva Miķe ir uzsākusi veiksmīgu darba procesu, muzejam piedzīvojot pakāpenisku izaugsmi. Būtu svarīgi Smiltenes novada muzejā apvienot visu labāko pieejamo novadpētniecības materiālu krājumu. Vienlaikus būtiski saglabāt un atbalstīt muzeja krājumu ekspozīcijas Raunā, Drusots un Gaujienā. Smiltenes pilsētā var domāt par muzeja filiāles izveidi, koncentrējot vienu konkrētu sadaļu un izstādot to Smiltenes bijušajā ugunsdzēsēju depo. Tikmēr sadarbībā ar Smiltenes novada tūrisma informācijas centru būtu jāveicina nokļūšanas iespējas uz Mēru muižu, dodot iespēju rīkot izbraucienu, apskatot arī citus apskates objektus ceļā uz Mēriem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes novada iedzīvotāji jautā deputātu kandidātiem

Kategorijas