Uz lasītāju jautājumiem atbild Valkas novada deputātu kandidāti

&nbsp

2021. gada 2. jūnijs 08:34

721

Uz lasītāju jautājumiem atbild Valkas novada deputātu kandidāti

“Ziemeļlatvija” aicināja mūsu lasītājus uzdot jautājumus Valkas novada deputātu kandidātiem. Tos pagājušajā nedēļā nosūtījām sarakstu līderiem un taujājām pēc atbildēm. Nododam lasītāju izvērtēšanai atbildes. Kā atbildētāju minam saraksta pirmo numuru, lai vieglāk atšķirt sarakstus.

1. Vai Valkas novada domes jaunais sastāvs atcels nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu ēkām un būvēm un vai šis palielinājums, jūsuprāt, atbilst Valkas novada iedzīvotāju interesēm?

Vents Armands Krauklis, Nr.1 Vidzemes partija, “Latvijas attīstībai”: – Nekustamā īpašuma nodoklis ir paredzēts, lai finansētu ielu, ietvju, ceļu uzturēšanu un būvniecību, ielu apgaismojuma finansēšanai, visas komunālās saimniecības (izņemot ūdeni, kanalizāciju, siltumu) uzturēšanai, sniega tīrīšanai, iekšpagalmiem utt. Visā novadā šo nodokli gadā iekasējam 603 tūkstošus eiro apmērā, kas neļauj finansēt visas augšminētās vajadzības. Par vidēju dzīvokli Valkā nodokļa apmērs (ar visu palielināto likmi) ir ap 10–20 eiro gadā, kas ir vairākas reizes mazāk nekā, piemēram, Valmierā. Savukārt izmaksas ielām, ietvēm u.c. Valkā un Valmierā ir vienādas. Tāpēc jaunajam deputātu sastāvam ļoti rūpīgi būs jāvērtē, vai samazinājums atbilst iedzīvotāju interesēm.

Juris Žurovičs, Nr.2 Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”: – Ar 2013. gada 26. septembra un 2017. gada 28. septembra lēmumiem Valkas novada dome paaugstināja nekustamā īpašuma nodokli ēkām un būvēm 0,3% apmērā, kuru nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 56 915 EUR.

2017. gada 28. septembra saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Valkas novada administratīvajā teritorijā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” tiek deleģētas tiesības atsevišķos gadījumos pieņemt lēmumu par nodokļa piemērošanu savā administratīvajā teritorijā, attiecīgi izdodot saistošos noteikumus.

Analizējot un salīdzinot citu Latvijas pilsētu pieņemtos lēmumus un piemēroto praksi, var secināt, ka citās, pat arī turīgākajās Latvijas pilsētās, šāda apmēra nodokļi netiek piemēroti.

Pēc kopīgā valsts indeksa cilvēka dzīves līmeņa rādītājiem Valkas novads no 108 pašvaldībām ierindojas 73. vietā (novadu teritorijas attīstības līmeņa indeksi pēc 2019. gada datiem).

Mūsuprāt, ir jādara viss, lai noturētu savus novada cilvēkus, radot labvēlīgus apstākļus iedzīvotājiem, uzņēmējdarbībai kopumā, tāpēc uzskatām, ka šis paaugstinātais nodokļu slogs neatbilst iedzīvotāju interesēm. Mēģināsim rast iespēju to samazināt.

Viesturs Zariņš, Nr.3 “Jaunā Vienotība”, Latvijas Zemnieku savienība: – Nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu varētu atcelt tad, ja pašvaldība iegūtu papildu finansējumu citā veidā. Iedzīvotāju interesēs ir, lai pašvaldība spētu pildīt savas funkcijas, bet bez stabila finansējuma to nevar izdarīt. Nekustamā īpašuma nodoklis ir prognozējamākais un stabilākais nodoklis, kuru saņem pašvaldība. Ņemot vērā to, ka īpašumu kadastra vērtība Valkas novadā ir salīdzinoši zema, tad arī nekustamā īpašuma nodokli pašvaldība saņem mazāku nekā citās pašvaldībās. Nedomājam, ka esošā nekustamā īpašuma likme būtiski ietekmē iedzīvotāju labklājību. To maksā arī domes deputāti, kas šādu lēmumu pieņēma. Protams, personām, kurām īpašumā ir daudz nekustamo īpašumu, nodokļos jāmaksā ievērojami vairāk, tādēļ viņi to izjūt, bet viņi noteikti ar šiem īpašumiem arī nopelna vairāk.

2. Kas īsti paredzēts jaunajā Valkas/Valgas centrā. Kad tas beidzot atdzīvosies? Kāpēc mākslinieku tirdziņš netika organizēts jaunajā centrā, kur atnāktu arī igauņi, bet uz pusbēdīgā Lugažu laukuma, kur kājas var izlauzt? Robežbūdiņas no baznīcas tur nevar pārcelt un tās apdzīvot, tirgot amatnieku izstrādājumus, Valkas suvenīrus?

V. A. Krauklis: – Centrs jau tagad ir iedzīvotāju iemīļota pastaigu vieta, bet, protams, tam jābūt dzīvākam. Esam pārliecināti, ka tā pa īstam centrs atdzīvosies tad, kad valdība atcels vai vismaz būtiski mīkstinās “Covid-19” ierobežojumus. Ceram, ka 12. jūnijā tajā varēsim sarīkot Valkas/Valgas dzimšanas dienas tirgu (Robežtirgu rīkot nevarēsim, jo Igaunijā tirgu rīkošana pandēmijas dēļ ir aizliegta) un beidzot centru oficiāli atklāt. Piekrītam, ka mākslinieku tirdziņam jaunajā centrā būtu dažas priekšrocības, īpaši apmeklētības ziņā. Iespējams, ka pasākuma producenti, izvēloties vietu, līdz galam neizprata Valkas pierobežas priekšrocības. Tā kā tie ir kultūras cilvēki – laukums kultūras nama priekšā viņiem likās visatbilstošākais. Savukārt par robežbūdiņu izvietojumu un vietu konsultēsimies ar mājražotājiem.

J. Žurovičs: ‒ Diemžēl pandēmijas laiks ir ietekmējis gan pasākumu norisi, gan uzņēmējdarbību, ko pašvaldība nevar ietekmēt. Centrs noteikti atdzīvosies pēc valstī noteikto ierobežojumu atcelšanas, varēs attīstīt plānotās ieceres.
Valkas/Valgas jaunizveidotā, kopīgā centra mērķis paliek nemainīgs ‒ veicināt abu pilsētu kopienu integrāciju, palielinot attīstītā dvīņu pilsētu centra atpazīstamību starp iedzīvotājiem, tūristiem un uzņēmējiem, attīstot piemērotu uzņēmējdarbības vidi, lai atbalstītu un piesaistītu privātās investīcijas un uzņēmējdarbību un veicinātu pārrobežu sadarbību. Te notiks abu pilsētu kopīgie pasākumi.
Šobrīd Valgas pilsētas daļā var apmeklēt sporta aktivitāšu centru ar senioru vingrošanas laukumu, āra tenisa galdiem un skeitparku, bet Valkas pilsētas daļā ‒ atpūtas zonu ar bērnu rotaļu laukumu, soliņiem un pastaigu laukumiem.

V. Zariņš: – Valkas/Valgas centra atdzīvošanos būtiski ietekmē valstī noteiktie ierobežojumi, bet visi esam pārliecināti, ka tas nav uz ilgu laiku. Mākslinieku tirdziņam vietu izvēlējās paši mākslinieki. Jāņem vērā arī tas, ka robežšķērsošana joprojām tiek uzraudzīta. Robežbūdiņas ir pārvietojamas, tādēļ ir iespējams tās pārcelt arī uz jauno centru, ja radīsies nepieciešamība.

3. Vai novada vadībā var izvirzīt cilvēku, kas Valku publiski nolicis kā nespējīgu vienai pastāvēt? Debatēs Zariņa kungs nepārprotami norādīja, ka Valkai tuvākā laikā būs jāpieslienas kādam citam novadam, jo nespēs izdzīvot. Mēs viņu ievēlēsim, un viņš Valkas novadu likvidēs, tā? Vai viņa sarakstā deputātu kandidāti domā tāpat? Kāpēc kandidē, ja neredz attīstību? Tāpat viņš diskusijā pateica, ka neatbalsta Valkas un Valgas īpašo situāciju, jo negrib te nekādu “rezervātu”. Tas ir strikti vēlētājiem jāpasaka, ko par iespēju attīstīt Valkas un Valgas sadarbību domā katrs saraksts. Domāju, ka vairums tomēr vēlas, lai pašvaldība cīnās par īpaši atbalstāmā un izņēmuma statusu Valkai sadarbībā ar Valgu, nevis sapņo par piesliešanos Valmierai.

V. A. Krauklis: – Debatēs dzirdētais Viestura Zariņa viedoklis mums bija ārkārtīgi nepatīkams pārsteigums, kuram pilnīgi noteikti nepiekrītam. Esam pārliecināti, ka Valkas novadam – pilsētai un pagastiem ‒, neskatoties uz tā iedzīvotāju skaitu pret citiem novadiem, ir izaugsmes potenciāls, kas jau ir pierādīts ar paveiktajiem darbiem pēdējo astoņu gadu laikā. Soli pa solim mēs visi kopā sasniedzam arvien vairāk un vairāk gan pilsētas, gan pagastu attīstībā. Papildus jāsaka, ka esam vienmēr uzsvēruši, ka Valkai jāsadarbojas ar igauņiem, un mūsu unikālā situācija – viena pilsēta divas valstis – ar katru gadu vairāk jāizmanto visa novada attīstībai un atpazīstamībai. Uzskatām, ka ir vēl viens būtisks iemesls, kāpēc viņa pretendēšana uz mēra amatu no morāles viedokļa ir apšaubāma – nevēlēšanās nokārtot parādsaistības pret domi, kas radušās, Zariņam daļēji piederošajai firmai nemaksājot nomas maksu Ķieģeļcepļa projektā.

J. Žurovičs: – Mūsu partijas vīzija ir Valkas novads, kura vērtības ir balstītas ilglaicīgā un ilgtspējīgā attīstībā. Nepieļausim pat domu, ka mūsu novadu kādreiz varētu pievienot kādam citam novadam, tāpēc uzskatām, ka novada budžetam ir jābūt sabalansētam ar ieņēmumu un izdevumu sadaļu. Uzmanīgi jāizvērtē katrs ierosinātais, izvirzītais projekts, kam tiek piešķirta Eiropas Savienības nauda. Nav pieļaujams pastāvīgi uzkrāt parādsaistības, ar katru gadu paaugstinot aizņemto līdzekļu summas.

Valkas novadam jācīnās par īpašā statusa piešķiršanu Valkai un Valgai, tajā pašā laikā to neizmantojot kā privilēģiju, bet izceļot pilsētas un novada unikālo statusu pasaules mērogā.

V. Zariņš: – “Jaunā Vienotība” un LZS vienīgie publiski atzīst domes neizdarību, kas radīja situāciju, ka Valkai nevēlas pievienoties neviena no kaimiņu pašvaldībām. Ir sajūta, ka pārējos šāda situācija apmierina. Bet apmierinātībai nav nekāda pamata. V. Zariņš tikai akcentēja to, ka šādi, dzīvojot ilūzijās, mēs pēc četriem gadiem nonāksim situācijā, ka paši lūgsim pievienošanos kaimiņu novadiem. Lai tas nenotiktu, mums ir jādomā ilgtermiņā. Tas, ka visu laiku būvējam lielus objektus un sakām, ka tas viss ir mūsu nākotnei, ir par maz. Mums ir ļoti jācīnās par papildu līdzekļiem pašvaldības finansēšanai, tad arī pašvaldībai būs nākotne un attīstība. Reforma tika īstenota tieši šī mērķa dēļ. Piemēram, apvienojoties astoņām pašvaldībām, uz priekšsēdētāja algu vien šīs pašvaldības gadā ietaupīs aptuveni 200 000 EUR, ko varēs novirzīt attīstībai, Valkā šādas iespējas nebūs. Tā kā valdība ir līdzatbildīga par izveidojušos situāciju ar Valkas novadu, tad šis ir ļoti izšķirošs laiks, lai panāktu no valsts papildu finansējumu pašvaldībai, ar ko varētu rēķināties ilgtermiņā. Mums tas ir obligāti jāpanāk! Par īpašo statusu ar Valgu ir runāts gadiem, bet, ja runāšana nav tik ilgi neko mainījusi, tad jāpanāk, ka valdība vismaz ņemtu vērā Valkas īpašo stāvokli, pieņemot lēmumus, kas skar visu valsti.

4. Raiņa ielas trotuārs pašā centrā ir zem katras kritikas. Kad tas tiks sakārtots? Nestāstiet, ko vajag izdarīt, pastāstiet, kā to izdarīsiet un kur ņemsiet naudu? Mājas norenovē un ir skaisti, bet māju pagalmi paliek nesakopti, bedru bedres. Arī mašīnu stāvvietu jautājumu pagalmos neviens nerisina. Kam tas būtu jādara?

V. A. Krauklis: – Raiņa ielas ietves tiks pārbūvētas šogad, kā arī daļa Rīgas ielas ietves (no jaunā centra līdz Raiņa – Rīgas ielu krustojumam), dome jau ir pieņēmusi lēmumu šo darbu finansēšanai ņemt kredītu. Iekšpagalmu jautājums jārisina domei kopā ar iedzīvotājiem. Ir mums daži labie piemēri Tālavas ielā un Merķeļa ielā, kur vienā gadījumā pēc iedzīvotāju iniciatīvas un ar pašvaldības līdzfinansējumu tika labiekārtots pagalms, bet otrā gadījumā mājas dzīvokļu īpašnieki reizē ar mājas siltināšanas aizņēmumu sakārtoja arī sāpīgo piebrauktuves un mašīnu stāvlaukumu jautājumu. Iekšpagalmu labiekārtošana un stāvvietas – tas ir svarīgs uzdevums nākamajos četros gados. Plānojam organizēt vietēja mēroga projektu konkursus iekšpagalmu sakārtošanai ar pašvaldības līdzfinansējumu, paredzēsim tam vairāk līdzekļu, konkurss būs lielisks veids, kā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi un lai novērstu subjektivitāti.

J. Žurovičs: – Trotuāru sakārtošanu pilsētā izvērtēsim kopumā ‒ meklēsim līdzekļus pašvaldības budžetā, kā arī iespējas piesaistīt finansējumu to sakārtošanā. Tas noteikti nav īstermiņa uzdevums, tāpēc ir vajadzīgs konkrēts plāns un laika grafiks, lai varētu uzsākt vērienīgus iekšpagalmu atjaunošanas darbus. Šo plānu pašvaldība izstrādātu kopā ar SIA “Valkas Namsaimnieks” un iedzīvotājiem. Raiņa ielas trotuāra sakārtošana būs prioritāro darbu sarakstā.

V. Zariņš: – Raiņa ielā posmā no Raiņa ielas 9 līdz Ausekļa ielai ir izstrādāts būvprojekts trotuāram un arī veikts iepirkums, līdz ar to jau šovasar šis trotuārs tiks izbūvēts. Notiek arī projektēšana Raiņa un Rīgas ielu trotuāriem abpus Lugažu baznīcai. Būvdarbus plānots īstenot šovasar. Vēlēšanu programmā esam solījuši veikt pagalmu sakārtošanu, bet reāli darbus varēsim uzsākt nākamajā gadā, jo šī gada budžetā līdzekļi tam nav paredzēti, bet budžetu pārskatīt šim mērķim šogad nav iespējams. Nepieciešams laiks arī juridiskām procedūrām, namu pagalmu piederības sakārtošanai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Uz lasītāju jautājumiem atbild Valkas novada deputātu kandidāti

Kategorijas