Runā Valkas un Smiltenes novadu vēlētāji

2021. gada 5. jūnijs 08:36

463

Runā Valkas un Smiltenes novadu vēlētāji

Šodien visā valstī notiek pašvaldību vēlēšanas, kad novadu iedzīvotājiem būs iespēja ar savu balsi pateikt, vai viņus apmierina līdzšinējās pašvaldības vadības darbs vai līdzšinējā vietvara sev sniegto uzticības kredītu nav attaisnojusi un iespēja jādod citiem politiskajiem spēkiem un to līderiem. Laikraksts “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Valkas un topošā Smiltenes novada iedzīvotājiem, lai uzzinātu, kas līdz šim apmierinājis, kas nav, kas jāmaina un ko vēlētājs sagaida no novada vadības pēc 5. jūnija.

Veltas kundze, valcēniete

Veltas kundze ir valcēniete ar pieredzi, tāpēc izvēli gaidāmajās vēlēšanās plāno balstīt uz līdz šim paveikto, nevis solījumiem.

“Vēlēšanās noteikti piedalīšos! Vēl neesmu simtprocentīgi izlēmusi, par ko balsošu, bet domāju, ka nekas manas domas pēdējā brīdī nesagrozīs,” atklāj Veltas kundze.

“Es priekšvēlēšanu programmas nelasu, tāpēc nezinu, ko katrs sola. Man svarīgāk ir redzēt un zināt, ko cilvēks ir jau izdarījis. Redzu un pozitīvi vērtēju, ka ir izveidots Valgas – Valkas dvīņu pilsētu centrs, notiek pilsētas labiekārtošana. Man patīk, ka cilvēks domā un skatās uz priekšu, redz, kas ir jāuzlabo, un arī dara,” pārdomās dalās Veltas kundze.

Jautāta, kas vēl būtu jāuzlabo pilsētā, viņa uzskata, ka Pedeles upes apkārtne šobrīd izskatās bēdīgi, tāpēc pilsētas teritorijas sakopšana būtu jāturpina tieši ar šo darbu.

“Igauņu pusē upīte ir ļoti glīti sakārtota, vajadzētu arī mūsu pusē sakopt,” spriež Veltas kundze.

Lilita Kreicberga, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore

“Pašvaldību vēlēšanās piedalīšos. Kā skolas direktore es novērtēju visu to, kas ir izdarīts līdz šim izglītības labā, un izdarīts ir ļoti daudz. Kā cilvēks es arī pilsētā redzu ļoti daudz pārmaiņu, man patīk, kā izskatās un mainās Valka, kas notiek pilsētā,” izvēli pamato Lilita. “Protams, ir lietas, kuras es gribētu redzēt savādāk, piemēram, man šķiet, ka pilsētā joprojām ir par maz bērnu laukumiņu, arī pie pamatskolas ir nepieciešams gan bērnu laukumiņš, gan sporta laukums. Tāpat arī ielas pilsētā būtu jāsalabo. Tomēr to visu nevar izdarīt vienā dienā, tam ir nepieciešams laiks, bet tas, ka pilsētā notiek pārmaiņas, ir nenoliedzams fakts.”

Šajās pašvaldību vēlēšanās kandidātu sarakstos atrodami gan ģimnāzijas skolotāji, gan arī 12. klases audzēkņi.

“Tas rāda, cik daudz jaunu un enerģisku cilvēku ir pilsētā un skolā, tie ir cilvēki, kas ir ieinteresēti pilsētas un novada nākotnē,” prieku neslēpj ģimnāzijas direktore. “Neatceros nevienas vēlēšanas līdz šim, kad politiskie spēki būtu uzrunājuši 12. klases audzēkņus un viņi būtu piekrituši. Bieži vien jaunajai paaudzei pārmet, ka viņi ir neaktīvi vai nav savas pilsētas, novada patrioti, taču šīs vēlēšanas parāda, ka tā nav. Novadam ir nepieciešami šie cilvēki, kuri ir gados jauni, enerģiski, ar mūsdienīgu skatījumu. Viņi būs tie, kas spēs un gribēs mainīt un uzlabot pilsētu un novadu, par to liecina arī tas, cik priekšvēlēšanu debatēs viņi sevi labi un pamatoti pozicionēja.”

Daina Zelmene, Smiltenes vidusskolas vēstures skolotāja

Daina Zelmene ir sabiedriski aktīva, līdz šim piedalījusies visās vēlēšanās un arī šoreiz plāno piedalīties.

“Tā ir mana pārliecība – ja es gribu, lai kaut kas mainās, man ir jāpiedalās vēlēšanās,” izvēli piedalīties vēlēšanās pamato Daina, taču atsakās atbildēt uz jautājumu, par ko tieši balsos. “Izlēmusi esmu, taču šobrīd nevēlos to atklāt.”

“Tas, ko līdz šim ir darījusi novada vadība, manuprāt, ir darīts labi. Pie labajiem darbiem noteikti jāpieskaita pilsētas centra labiekārtošana un attīstība, lai gan no otras puses – cik tas ir mūsdienīgs un atbilstošs pilsētas attīstībai, rādīs laiks,” skaidro Daina.

Pie labajiem darbiem Daina pieskaita arī Smiltenes vidusskolas modernizēšanu.

“Izglītībā tiek ieguldīts, skola tiek modernizēta, būs arī labiekārtots internāts, kas ir ļoti svarīgi, jo, manuprāt, Smiltenei ir jābūt novada izglītības centram,” uzskata Daina. “Pagastu pamatskolas, kur tādas ir, ir jāsaglabā, jo tas ir svarīgi vietējai sabiedrībai, taču Smiltenē šobrīd ir visi priekšnosacījumi, lai tā kļūtu par novada izglītības centru – ir vidusskola ar internātu, kur dzīves apstākļi būs labāki nekā vienai daļai skolēnu pašu mājās, ir mākslas un mūzikas skolas.”

“Tomēr ir bijušas arī problēmas. Manuprāt, tas, kā izrīkojās ar vietējo televīziju, bija ļoti nesmuki. Domāju, ka tas pirms vēlēšanām bija nepārdomāts gājiens, tā rezultātā vēlēšanās tiks zaudētas daudzas balsis. Tāpat jāsaka, ka pašvaldības komunikācija uz āru ir bijusi problemātiska. Viss jau it kā tiek izskaidrots, tikai jautājums ir par to – kā tas tiek izdarīts. Līdz šim tas ir noticis sausi, projektu valodā, bet prasītos, lai šī skaidrošana būtu pilsētas un novada cilvēkam saprotamā, cilvēcīgā valodā,” viedokli pauž Daina.

Runājot par jaunveidojamo Smiltenes novadu, Daina ir bažīga par to, vai izdosies pilnvērtīgi integrēt Apes un Raunas novadus.

“Apes novads ir ar ļoti spēcīgām tradīcijām, Gaujiena ir spēcīgs kultūras centrs, arī Rauna vienmēr ir bijusi ar virzību uz Cēsu pusi, tāpēc es pieļauju, ka būs integrēšanas problēmas un pie tā noteikti ir nopietni jāpiestrādā, lai Smiltenes novads, kas līdz šim ir bijis uz sevi orientēts, neatstātu šos pienākošos novadus novārtā,” uzskata Daina.

Kaspars Putrālis, Bilskas pagasta zemnieku saimniecības “Kalējiņi 1” saimnieks

“Vēlēšanās noteikti piedalīšos, taču neteikšu, par ko balsošu, negribu nodarboties ar politisko reklāmu. To vien pateikšu, ka esošo novada vadību, manuprāt, vajadzētu nomainīt,” runājot par politisko izvēli, ir lakonisks Kaspars.

“Pašvaldība ir kā liels uzņēmums, tāpēc ir vajadzīgi cilvēki, kas prot darīt, prot vadīt šo uzņēmumu. Mani tracini, ka tā vietā, lai darītu, cilvēki sēž un lemj, sēž un lemj, bet, ja kaut kas nesanāk, kā plānots, tad sēž un lemj atkal. Gribas redzēt rīcību šeit un tagad! Mums ir tik daudz, ko darīt, tāpēc novadam ir nepieciešami darītāji,” pārliecību pauž Kaspars.

“Viss Latvijā ir koncentrēts uz pilsētām, arī Smiltenes novadā – uz Smilteni. Ir sakopta pilsēta, ir šur tur novadā sakopti apskates objekti, taču tā nav prioritāte. Ir vēl joprojām ļoti daudz ceļu, kas ir jāsakārto, jāsalabo. Ir jāiegulda laukos, jo tā ir mūsu nākotne,” uzskata Kaspars. “Vēsturiski ir periodi, kad cilvēki no laukiem dodas uz pilsētām, bet paiet laiks un viņi atgriežas laukos. To mums parāda arī šis pandēmijas laiks, kad daudzi pilsētnieki meklē iespēju atgriezties laukos, tāpēc ir jābūt videi, kur atgriezties, un šai videi jābūt sakārtotai.”

Arī pats Kaspars ir bijis Smiltenes novada deputāts, taču šobrīd aktīvi politikā nav iesaistīts.

“Šoreiz es vēlēšanās nestartēju, bet domāju, ka kaut kad nākotnē atgriezīšos, tāda doma man šobrīd ir.”

Ilva Sāre, Apes tautas nama vadītāja

Šīs vēlēšanas Smiltenes novadam īpašas ir ar to, ka šoreiz izvēli par novada nākotni izsaka arī Apes un Raunas novadu iedzīvotāji, kas pēc 1. jūlija novadu reformas kļūs par Smiltenes novada iedzīvotājiem.

Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre pauž, ka uz pārmaiņām skatās gan ar cerībām, gan arī ar piesardzību un mazliet arī bažām.

“Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai jaunievēlētajā Smiltenes novada pašvaldībā būs pārstāvēti Apes un Raunas novadi. Svarīgi, lai mēs nepaliekam nomalē, netiktu pamesti novārtā,” skaidro Ilva. “Līdz šim no Smiltenes puses nekāda lielā komunikācija ar mums nav bijusi. Savulaik, vēl pirms epidēmijas, kad lēmām, kuram novadam pievienosimies, braucām “precībās” gan pie Smiltenes, gan Alūksnes. Apes un Raunas novados dzīvo garā bagāti cilvēki, mums ir ļoti skaista daba un kultūras tradīcijas, mēs mīlam savu zemi, esam ļoti patriotiski un vēlamies, lai jaunajā novadā mums klātos labāk. Tāpēc uzticējāmies un izvēlējāmies būt Smiltenes novadā.”

Ilva pauž bažas par to, ka, viņasprāt, Smiltenes novadā līdz šim novārtā bijusi atstāta kultūra.

“Gan pagastā, gan novadā kopumā kultūra līdz šim atstāta novārtā. Protams, svarīga ir uzņēmējdarbība, no tā mēs pārtiekam, tomēr kultūra mūs baro garīgi. Nākotnē arī gribētos, lai novada lēmumi būtu caurspīdīgi, lai notiktu komunikācija ar iedzīvotājiem, lai cieņpilni tiktu apspriesti un skaidroti lēmumi.”

Ilva lēmumu par to, kam atdot balsi pašvaldību vēlēšanās, jau ir pieņēmusi un ir jau nobalsojusi iepriekšējā balsošanā.

“Labprāt ieraudzītu vienu kopīgu sarakstu, lai tie nebūtu tik sadrumstaloti, jo katrā sarakstā ir cilvēki, par kuriem gribēju balsot, bet bija arī tādi, par kuriem balsot nevēlējos. Savā izvēlē balstījos uz padarītajiem darbiem un arī priekšvēlēšanu debatēm LTV,” atklāj Ilva.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Runā Valkas un Smiltenes novadu vēlētāji

Kategorijas