Skola, kurā mājo Cimzes gars, svin 75 gadu jubileju

2021. gada 9. jūnijs 08:04

194

Skola, kurā mājo Cimzes gars, svin 75 gadu jubileju

Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolā noslēdzies kārtējais un ļoti sarežģītos apstākļos aizvadītais mācību gads. Ja vien mūs visus nepārsteigtu un dzīvi nesarežģītu “Covid-19” pandēmija, noteikti mūzikas skola par sevi atgādinātu ne tikai ar audzēkņu muzikālajiem sasniegumiem un pedagogu godprātīgi veikto darbu, bet arī 75 gadu jubilejas svinībām, kurās muzicētu bijušie un esošie audzēkņi.

Diemžēl svētki klātienē šajos apstākļos izpaliek, tāpēc vienīgais, kā akcentēt šo nozīmīgo notikumu, ir vēlreiz atgādināt, ka Valkā ir izglītības iestāde, kurā mājo skolotāju skolotāja, tautas dziesmu apdaru meistara un kordiriģenta Jāņa Cimzes pamatīgais un muzikālais gars.

Ieskatoties valcēnieša Aivara Ikšeļa 2013. gadā izdotajā grāmatā “Valkas diližanss” (Valkas leģendas. Piezīmes uz vēstures hronikas malām), citēts Valkas rajona laikraksta “Darba Karogs” 1981. gada 7. novembra numurā rakstītais: “... Jā, patiešām, jau tālā pagātnē palicis 1946. gada rudens (pēc skolas arhīvā esošās dokumentācijas – 1946. gada 1. janvārī), kad skola sāka savu darbību jaunās paaudzes muzikālajā un estētiskajā audzināšanā. Mainījušās skolotāju un skolēnu paaudzes. Mainījušās skolas telpas, tās mācību materiālā bāze. Nemainīga gadu ritumā palikusi skolas saimes mīlestība uz mūziku. Nemainīgas ir arī tās laimīgā spēja allaž būt jaunai, bērnības prieka un jaunības sapņu apgarotai. Direktors Guntis Freibergs: “Mūsu skola 1946. gada rudenī sāka darboties ēkā, kas atradās Raiņa un Ausekļa ielas krustojumā. Tur skola aizņēma ļoti nelielu platību. Pēc tam skolas adrese mainījusies vairākkārt – tā darbojusies kultūras namā, 1. vidusskolā, tad ilgus gadus mūsu rīcībā bija ēka R. Eidemaņa ielā 5, kopš 1971. gada darbojamies šeit – Komjaunatnes ielā 25. Piebūve mums bija ļoti nepieciešama (skolas piebūve atklāta 1981. gada 31. augustā).. 1946./1947. mācību gadā muzikālo izglītību mūsu skolā apguva 32 audzēkņi... gribam piepildīt savu ieceri saukties Jāņa Cimzes vārdā.’’”
Jāņa Cimzes vārdu skolai piešķir 1981. gada decembrī, skolas 35 gadu jubilejā.

Atskatoties skolas vēsturē, noteikti jāpiemin ilggadējais un darbīgais skolas direktors, nu jau aizsaulē aizgājušais Guntis Freibergs (3.05.1944.‒27.02.2020.). Viņš direktora amatā nostrādāja 44 gadus – no 1968. līdz 2012. gadam. Intervijā “Darba Karogam” Guntis Freibergs atceras: “No 1963. gada 1. janvāra esmu Valkā – pēc Ventspils mūzikas skolas beigšanas un pēc pusgada darba Kazahijā. Esmu flautists. Valku es izvēlējos tāpēc, ka, atbraucot uz Latvijas Kultūras ministriju, man piedāvāja trīs vietas – Stučku (tagadējo Aizkraukli), Valmieru un Valku. Es biju gan Stučkā, gan Valmierā, un tur nelaipni cilvēki gadījās – ko tu te esi atbraucis un priekš kam tu te esi vajadzīgs! Bet Valkā es izkāpu no autobusa, uzprasīju, kur ir mūzikas skola. Uzreiz tantiņas un cilvēki apkārt: jā, mēs tevi aizvedīsim un parādīsim. Tik sirsnīgi, ka man vairs nebija nekādas problēmas un domāšana par to, kur palikt. Tā es paliku. Strādāju mūzikas skolā par skolotāju.”

Paralēli atbildīgajam direktora amatam G. Feibergs bija arī pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēles pedagogs, par skolotāju nostrādājot vēl līdz 2018. gadam.

Arvien bija sabiedriski aktīvs, atsaucīgs, iniciatīvām bagāts, ar prasmi savas idejas īstenot praksē. G. Freibergs panāca, ka skolai 1981. gadā tika piešķirts Jāņa Cimzes vārds. Tajā pat gadā notika pirmās Cimzes dienas. Tā vēl joprojām katru pavasari Valkā veselu nedēļu notiek garīgās un klasiskās mūzikas koncerti, festivāli un konkursi jaunajiem vijolniekiem, akordeonistiem, dziedātājiem, sitaminstrumentālistiem, arī ar ārzemju jauno mūziķu piedalīšanos. Ilgus gadus G. Freibergs bija Latvijas mūzikas mācību iestāžu asociācijas domes loceklis, kā arī Latvijas mūzikas skolu informatīvā izdevuma “Partita” idejas autors un ilggadējs tā redaktors.
“Man par Gunti vieglāk stāstīt nekā par sevi,” “Ziemeļlatvijai” telefona sarunā atzīst viņa dzīvesbiedre un mūzikas skolas ilggadējā vijoļspēles pasniedzēja Liesma Freiberga.

“Guntis 44 gadus vadīja skolu. Nebaidos teikt, ka viņš ļoti mīlēja savu darbu. Ideju ģenerators, kurš mācēja tās realizēt. Skolas ēka, tās piebūve un koncertzāle – tās ir visas izauklētās un īstenotās ieceres. Skolai tās 35 gadu jubilejā tika piešķirts Jāņa Cimzes vārds, bet ceļš līdz tam nebija viegls. Doma par skolotāju skolotāja Jāņa Cimzes piemiņas iemūžināšanu Valkā radās jau pāris gadu iepriekš, bet tolaik tā bija liela uzdrīkstēšanās, liela skaidrošanās ar vietējo varu, jo Cimzes vārds septiņdesmitajos gados nekādi neatbilda tā laika ideāliem. Aizgāja tik tālu, ka Guntis posās braukt uz Maskavu pie kultūras ministres pēc nepieciešamās atļaujas. Pēkšņi brīnumainā kārtā atrisinājums nāca tāpat – igauņi bija gatavi piešķirt Valgas mūzikas skolai Cimzes vārdu. Nē, latviešiem tas bija pārāk nepieņemami, un tā ātri vien tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes par labu Valkas mūzikas skolai. Tā arī skola tika pie šī vārda. Tad tika iedibinātas tradicionālās Cimzes dienas un Starptautiskais Jauno zvaigznīšu festivāls, kurā tradicionāli piedalījās arī kāds J. Cimzes Valkas mūzikas skolas audzēknis. Arī pedagoģiskajā darbā Guntis prata radīt brīnumus – skolēnu pūtēju orķestris ar 25 puišiem sastāvā, flautu ansambļi vairākās paaudzēs, sitaminstrumentālistu ansambļi un solisti, kuri uzvarējuši neskaitāmos konkursos. Vienīgais unikālais gadījums mūzikas skolas pastāvēšanas vēsturē ir tas, ka meistarīgi sagatavotais flautas klases audzēknis pēc bērnu mūzikas skolas beigšanas varēja iestāties toreizējā Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Guntim esot direktoram, tika noslēgts trīspusējs draudzības un kultūras apmaiņas līgums ar Valgas, Valkas un Radvilišķu mūzikas skolām. Tam sekoja daudzi audzēkņu koncerti katrā no šīm trim pilsētām. Neiztika arī bez pašdarbības. Valkas pilsētas kultūras nama pūtēju orķestris vairākkārt piedalījās skatēs un Dziesmu svētkos Valkā un Rīgā. Pēdējos gados, dzīvojot Rīgā un staigājot pa skaisto Mežaparku, Guntis bieži kavējās atmiņās par tām reizēm, kad kopā ar orķestri nācies būt uz Lielās Mežaparka estrādes.

Savukārt es pēc Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas beigšanas 1969. gadā sāku strādāt Valkas mūzikas skolā, kura, kā vēlāk izrādījās, kļuva par manu pirmo un vienīgo darbavietu. Vēl joprojām atceros divu man ļoti nozīmīgu cilvēku teikto: Guntis, būdams jau direktors, man novēlēja mācīt bērnus tā, lai Valkā skanētu vijoles, savukārt mana mammīte sacīja – meitiņ, noteikti izveido vijolnieku ansamblīti. Tā nu ir sanācis, ka šos abus vēlējumus 49 gadu garajā darba mūžā man ir izdevies īstenot. Sākumā nebija viegli, jo bija jāsāk pilnīgi no nulles. Braucu pie Latvijas izcilākajiem pedagogiem, ne tikai vijolniekiem, vēroju, kā viņi strādā, kādas ir viņu prasības audzēkņiem. Pēc tā sapratu, ka visstingrākās prasības jāizvirza pašai pret sevi, lai katra stunda būtu piepildīta, lai katra stunda būtu pakāpiens meistarības virzienā, jo bērni nāca pie manis, uzticējās man. Braucu klausīties valsts mēroga konkursus, apbrīnoju bērnu spēli. Tikai vēl nedomādama, ka arī Valkas bērni kādreiz tā varētu spēlēt, sacensties un uzvarēt. Bet tā notika. Pirmās vietas tika iegūtas valsts konkursos, kas notika katrā specialitātē reizi četros gados, konkursā “Talants Latvijai” un starptautiskajā konkursā Siguldā. Tad sekoja citi starptautiskie konkursi – braucām uz Tallinu un Viļņu. Rezultāti neizpalika. Vijolnieku ansamblī spēlēja visi skolas vijolnieki. Parasti tas bija gana liels – līdz 18 dalībniekiem. Divas reizes valsts konkursā Valkas vijolnieku ansamblis tika nominēts kā labākais ansamblis Latvijā. Tas bija liels gandarījums redzēt to laimi bērnu acīs, to prieku, ka viņiem viss ir izdevies. Tagad savukārt man ir liels prieks, ka mani bijušie audzēkņi par savu dzīves profesiju ir izvēlējušies mūziku. Liels prieks par atsūtītajiem apsveikumiem ar pašu ieskaņotiem videosveicieniem. Vēlu veiksmi visiem saviem bijušajiem audzēkņiem Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolā.”

Ar katru gadu spēlē arvien labāk

J. Cimzes Valkas mūzikas skolas panākumus kaldina skolotāju rūpīgais darbs un audzēkņu attieksme pret mācībām.

Skola lepojas ar savu audzēkņu panākumiem konkursos, kuri šajā mācību gadā notika attālināti. Šis neierastais formāts gan bēriem, gan viņu pedagogiem sākotnēji licis šaubīties par piedalīšanos, bet, pārvarot visas grūtības un nedrošību, sperti apņēmīgi soļi. Tie nesuši arī atzīstamus rezultātus.

1. vietu X Starptautiskajā mazpilsētu un lauku mūzikas skolu konkursā “Ozolnieki 2021” pūšaminstrumentu spēlē ieguva Edvards Zariņš. Viņš J. Cimzes Valkas mūzikas skolā mācās sešus gadus.

“Izvēlējos apgūt saksofonu, jo mans krusttēvs un arī vectēvs spēlē saksofonu. Man patīk te mācīties, jo ar katru gadu spēlēju arvien labāk,” spriež Edvards. Pirmo gadu zēna skolotāja ir Zane Aišpure.

Savukārt Starptautiskajā jauno pianistu konkursā “Polifonija un es” Lietuvas pilsētā Radvilišķos 2. vietu ieguva Elīna Umanets un 3. vietu – Elvīra Umanets (abu audzēkņu pedagoģe ir Nadežda Taņicina). IV mazpilsētu un lauku mūzikas skolu konkursā Ulbrokā pūšaminstrumentu – flautas – spēlē Atzinības rakstu ieguva Raimonds Stanka, bet Elza Zauska saņēma Pateicību (abu audzēkņu pedagoģe ir Vivita Ose).

Skolas direktora Līga Veinberga stāsta, ka mācību darbs ritējis nepārtraukti, tikai savādākā formā. Īsi pirms mācību gada noslēguma pedagogiem, veicot iknedēļas “Covid-19” testēšanu un ievērojot visus drošības pasākumus, klātienē notika individuālās nodarbības. Ar audzēkņiem, radās abpusējs enerģijas pieplūdums, kas noderēja skaņdarbu tehniskā un emocionālā izpildījuma slīpēšanā mācību gada noslēguma laikā.

Šis mācību gads skolas vēsturē atstās atšķirīgas pēdas

Salīdzinot ar iepriekšējām nozīmīgām jubilejām, Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolas 75. jubilejas gads skolas vēsturē atstās pavisam atšķirīgas pēdas. Tas, mācoties attālināti, aizvadīts “Covid-19” pandēmijas zīmē. Taču ne pedagogi, ne audzēkņi nav bezcerībā nolaiduši rokas, jo vēlme apgūt un sajust mūzikas burvību ņem virsroku pār visām grūtībām un neērtībām.

Skolas direktores amata pienākumus kopš 2015. gada 1. aprīļa veic Līga Veinberga. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” viņa atzīst, ka priecājas par to, ka arī šajos sarežģītajos apstākļos pedagogi audzēkņiem nedeva atlaides, līdz ar to nepazeminot prasību latiņu. Direktore pieļauj, ka, iespējams, cieta muzikālā kvalitāte, bet mācības notika un skolā nevienu brīdi darbs neapstājās.

“Negribētu apgalvot, ka bijām stingrie skolotāji, bet bērniem neuzdevām apgūt vieglāku mācību vielu. Vislielākais izaicinājums bija mūzikas teorijas skolotājiem, bet viņi dažādos veidos mēģināja bērniem sniegt atbalstu šī sarežģītā un nopietnā mācību priekšmeta apguvē. Simtprocentīgi nevaru teikt, ka viss ritēja gludi un bez aizķeršanās, bija arī nesaprašanās, viena otra saķeršanās, un tad sākām uzdot jautājumus – kurš pie tā vainīgs, ka neizdodas. Taču visu esam pārvarējuši,” atzīst direktore. “Šogad paralēli mācībām piedalījāmies novada realizētā projekta kultūras programmā, kur kopā ar Gruzijas pilsētas Kutaisi bērniem dziedājām tautas dziesmas. Viņi mācījās latviešu, savukārt valcēnieši ‒ gruzīnu tautas dziesmu, taču tikšanās varēja notikt tikai digitālajā vidē. Sadarbība turpinās, un ir jau ierakstīta nākamā tautas dziesma,” stāsta L. Veinberga.

Lai skola varētu pastāvēt, tās uzturēšanas izdevumi tiek segti dalīti gan no valsts, gan pašvaldības budžeta. Valsts apmaksā 83 bērnu apmācību, pārējās visas izmaksas – par 29 audzēkņiem un skolas ēkas uzturēšanu atmaksā Valkas novada dome. Pašvaldības finansiālais atbalsts liek cerēt, ka arī turpmāk skola ne tikai pastāvēs, bet arī attīstīsies. L. Veinberga stāsta, ka ik gadu iespēju robežās pašvaldība atbalsta jaunu instrumentu iegādi. Taču tas nav lēts prieks, tāpēc gada laikā var iegādāties tikai dažus instrumentus. Turklāt stingri nolemts turpmāk iegādāties tikai augstas kvalitātes instrumentus, piemēram, janvārī iegādāta firmas “Yamaha” vijole. Šā gada sākumā Valsts kultūrkapitāla fondam skola sagatavoja un iesniedza projekta pieteikumu “Stīgu instrumentu iegāde J. Cimzes Valkas mūzikas skolai”. Projekts guva apstiprinājumu, ir saņemts finansējums 1000 eiro apmērā vijoļu iegādei. Nu firmas “Hidersine Vivente” vijoles tiešā ceļā no Anglijas atceļojušas uz Valku. Par projekta līdzekļiem iegādātas četras jaunas, kvalitatīvas dažādu izmēru vijoles, domātas, sākot no augumā mazākiem iesācējiem līdz pilna izmēra vijolei, kas noderēs skolas beidzējiem. L. Veinberga atzīst, ka mūzikas skolas jaunie vijolnieki pārsvarā izmanto īrētus vai personīgus instrumentus, tad šis ir būtisks papildinājums un uzlabojums skolas materiālajā bāzē.

Pēdējo gadu laikā mūzikas skolā pakāpeniski ir nomainījušās pedagogu paaudzes, arvien vairāk ar bērniem sāk strādāt gados jauni pedagogi. Taču netiek aizmirsti arī bijušie un cienījamie skolotāji. L. Veinberga stāsta, ka skolā glabājas materiāli par daudziem skolotājiem, tostarp pavisam nesen mūžībā aizgājušajiem Gunti Freibergu un Arni Ontensonu.

Atceroties savas darba gaitas, L. Veinberga atklāj, ka skolā atgriezusies pēc 18 gadu prombūtnes. Tas bijis laiks, kas aizvadīts, strādājos citos ar izglītību saistītos amatos. Taču pirms tam viņa mūzikas skolā bija strādājusi kopš 1976. gada – kopumā 21 gadu, skolodama jaunos vijolniekus. Kā vienu no šī mācību gada sasniegumiem direktore uzskata veiksmīgi izturēto skolas akreditāciju. Arī tā notika attālinātā režīmā. Ar skolas darbu sešu gadu periodā iepazinās un to izvērtēja pieredzējusi un kompetenta ekspertu komanda: Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes novērtēšanas departamenta un Latvijas Nacionālā Kultūras centra vadošie darbinieki, mūzikas skolu pedagogi un direktors, Mūzikas akadēmijas profesors. Lai izvērtētu skolas darba metodes, formas un procesus, komisijai tika nosūtīti 44 dokumenti, kas raksturo un atspoguļo administrācijas, metodisko komisiju un pedagoģisko darbību, plānošanas dokumentus, kā arī citus skolas iekšējo norišu raksturojošos un reglamentējošos dokumentus, direktores apmeklētāju pieņemšanas laika norādi ieskaitot. Ekspertu komisija organizēja tiešsaistes sarunas ar skolas administrāciju, pedagogiem, vecākiem un pašvaldības vadītājiem. Paralēli tika vērtēts arī skolas direktores vadības stils un darba rezultāti. Kā atzīst L. Veinberga, ekspertu darbs bijis patiešām nopietns un visaptverošs, viņu spriedumi pārdomāti, konkrēti, korekti un profesionāli.

“Ar satraukumu gaidījām akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumus, un tie bija iepriecinoši,” lepojas L. Veinberga.

Uzziņai

Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolas 2020./2021. mācību gada statistika:

no 1. līdz 8. klasei mācījās un mācību gadu pabeidza 95 audzēkņi, tostarp 34 no kaimiņpilsētas Valgas,
sagatavošanas klases divās grupās mācījās 17 bērni,
beidzot mācību gadu, skolas 62. izlaidumā beigšanas apliecību saņēma 11 absolventi – sešas kora klases audzēknes, viena koklētāja, viena flautiste un trīs pianisti,
skolā strādā 16 pedagogi,
vecāki – gan igauņi, gan latvieši – mēnesī maksā skolas naudu – 11 eiro,
skolu no tās pirmsākumiem līdz 2021. gadam beiguši 887 jaunie mūziķi.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Skola, kurā mājo Cimzes gars, svin 75 gadu jubileju

Kategorijas