Meklējam Svēto Grālu

2009. gada 22. februāris 00:20

4527

Amerikāņu tautsaimnieki cenšas apmierināt lasītāju interesi par finanšu un ekonomikas krīzes būtību un iespējamiem attīstības scenārijiem, tāpēc nākot klajā viena grāmata pēc otras.

Pieprasījums esot milzīgs. Nekādas brīnumnūjiņas krīzes pārvarēšanai gan neesot, tāpēc eksperti ironizē, ka visa ažiotāža atgādinot Svētā Grāla meklējumus. Lūk, it kā savulaik Templiešu ordenis iemantojis vai nu Jēzus laika svēto trauku, vai pat paša Jēzus Kristus galvaskausu, un šī brīnumrelikvija vēlāk nonākusi it kā rožkrustiešu slēptuvē.

Vārdu sakot, teiksmaino relikviju neviens nav redzējis, bet gandrīz visi ir pārliecināti, ka tāda eksistē.

Tajā pašā laikā pasaules valstu valdību krīzes glābšanas līdzekļi tuvojas izsīkumam. Pat Krievijā jau atklāti spriež, ka naftas dolāri drīz beigsies, un tad, kā ironizē Maskavas ebreji, Putina valdībai būs "kirdik".

Erudītais tautsaimnieks Melovs paredz iespēju, ka Putinu premjera krēslā nāksies nomainīt ar kompetentāku cilvēku. Zīmīgi, ka komunistu vadonis Zjuganovs savām organizācijām visā Krievijā izsūtījis instrukciju, kā gatavoties pirmstermiņa Valsts domes vēlēšanām.

Par tuvināšanos Eiropai nopietni domā Ķīnas premjers Veņs Dzjabao (latviski tiek atveidots arī kā Dzibao vai Žibao). Kurpe spiež visus. Kamēr vieni izeju meklē pašizolācijā un iekšējā tirgus aizsardzībā, lielie spēlētāji vairāk domā par jaunu noieta tirgu meklēšanu.

Mainās spēles noteikumiKrīzēm ir tā īpatnība, ka to rezultātā notiek aktīvu pārdale, kad biržas un nekustamo īpašumu spekulanti kopā ar vieglprātīgām kredītiestādēm bankrotē, aktīviem pārlejoties nopietno spēlētāju kontos.

Kuriozs piemērs Krievijā, kur pirms gada viens miljardieris bankās paņēma kredītus sešu miljardu dolāru kopsummā, par visu summu sapirkās uzņēmumu akcijas, jo cerēja uz lielu peļņu. Tagad šī akciju pakete maksā 400 miljonus dolāru.

Kad lādamies par mūsu Parex banku, tad piemirstam, ka ir arī mums nopietnāki baņķieri. Varu izpaust mazu noslēpumu (neprasiet man, kā es to zinu) par Hipotēku un zemes bankas stabilitātes iemesliem.

Lieta tā, ka Inesis Faiferis ir laikam vienīgais Latvijas baņķieris, kurš jau pirms vairākiem gadiem sāka gatavoties gaidāmajai krīzei, jo saprata vairāk par citiem.

Pagaidām uzņēmējiem grūti tāpēc, ka banku eksperti nespēj novērtēt projektu gaidāmo ienesīgumu. Tas attiecas arī uz esošo uzņēmumu glābšanu. Tā kā mums grasās bankrotēt valsts saimniecībai nozīmīgi pārstrādes uzņēmumi, tad svarīga būs valdības nostāja.

Saprotams, ka bankrotēs daudzas mazās pienotavas, kuras vajadzētu pārņemt valsts īpašumā (par zināmajiem diviem latiem), lai vēlāk pārdotu piena ražotāju kooperatīviem. Nekādā gadījumā nedrīkst pārdot individuālajiem zemniekiem, jo tad notiks tas pats, ko pieredzēja cukura nozare.

Pašlaik rodas mazliet dīvaina biznesa iespējas. Teiksim, kāds anglis no bankām lēti uzpērk kredītņēmējiem atsavinātās automašīnas, lai tās tirgotu tālāk ar peļņu.

Savukārt Vācijā valdība cenšas atbalstīt autoražotājus, tāpēc maksā cilvēkiem 2500 eiro par jaunas mašīnas pirkšanu, ja vecā tiek nodota valstij. Un tagad vācieši pērkot jaunus braucamos "kā traki".

Kriminālnoziegumu draudiBijušajā padomju telpā gandrīz vienlaicīgi no cietumiem iznāk deviņdesmito gadu noziedznieki, pasliktinot kriminogēno situāciju. Saprotams, ka bezdarba apstākļos pieaugs visa veida noziegumi, bet reketieru brīvlaišana apdraud cilvēku dzīvību.

Tiesa, bijušie cietumnieki ir savā ziņā iezīmēti, tāpēc agri vai vēlu nokļūs atpakaļ tuptūžos, jautājums tikai, cik daudzus upurus tas maksās.

Statistika par slepkavībām Latvijai nav visai gaiša. Par zināmu "standartu" uzskata ASV situāciju, kur gadā uz simts tūkstošiem iedzīvotāju notiek sešas slepkavības. Tieši šāds pats rādītājs ir arī Baltijas valstīs. Ja amerikāņi maksā par daudzajiem imigrantiem, tad, teiksim, Latvijai jāmaksā par to, ka šeit iesniedzas Krievijas noziedzīgo grupējumu taustekļi.

Pirmajā vietā pasaulē ir Dienvidāfrikas Republika - ar 34 slepkavībām uz simts tūkstošiem. Otrajā vietā stabili ierindojas Krievija ar oficiāli publiskoto skaitli - 19, bet īstenība esot krietni bēdīgāka, jo gadā tiek - pēc policijas uzskaites - nogalināti 20 tūkstoši, kaut medicīnas iestādes min 25 tūkstošus - ieskaitot tos, kas vēlāk mirst slimnīcās. Un pilnīgi šausminošs ir bez vēsts pazudušo skaits - ap 50 tūkstoši piecos gados. Tajā skaitā ietilpst pazudušie bērni.

Der zināt, ka Vecajā Eiropā notiek viena slepkavība uz simts tūkstošiem. Bet arī tur vērojama negatīva tendence, jo notiek uzbrukumi cilvēkiem uz etniskā naida pamata, un teroristi sarīko bezjēdzīgus cietsirdības aktus. Ir psihiski slimu ļautiņu pašdarbība. Un krīzes laikā neizbēgama psihisku slimību saasināšanās. Alkoholisms, narkomānija cilvēkiem atņem jebkādas bremzes.

Varam tikai solidarizēties ar Latvijas policijas vadību, kura prasa valdībai papildu finansējumu. Bet varbūt šo naudu vajadzētu prasīt no tiem, kuru vainas dēļ notikuši trīs bezjēdzīgi referendumi, kopā paņemot nepilnus astoņus miljonus budžeta naudas?

Un vēl viens vērojums: ne darbinieku skaitu vajadzētu samazināt policijā, bet rakstāmo papīru kalnus nonivelēt vismaz uz pusi. Policistam (tāpat ārstam, prokuroram) jādara darbs, nevis jāpilda skrīvelētāja funkcijas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Meklējam Svēto Grālu

Kategorijas