Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Rotaļlaukuma dežurante ar bērniem visu var sarunāt pa labam

Inga Karpova
Valka

2021. gada 13. jūnijs 18:03

633
Rotaļlaukuma dežurante ar bērniem visu var sarunāt pa labam

“Žēl, ka valcēniešu saziedotās rotaļlietas īpaši izgatavotajās mantu kastēs tiek sabojātas un samestas. Kamēr izaugs dēliņš, tur vairs nekas nebūs palicis,” žēlojas jaunā māmiņa Diāna.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka pirms pašvaldību vēlēšanām novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis kopā ar saviem bērniem Beverīnas ielas bērnu rotaļlaukuma mantu kastei ziedoja rotaļlietas, aicinot to darīt arī citas valcēniešu ģimenes. Šī akcija ieguva necerētu vietējās sabiedrības atsaucību, un pavisam īsā laikā abas mantu kastes – Beverīnas ielā un Ausekļa ielas rotaļlaukumā netālu no Valkas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes – piepildījās ar rotaļlietām. Taču drīz vien sociālajos tīklos parādījās ieraksti, kas vēstīja, ka bērni rotaļlietas salauž, pamet, kur pagadās, raisot neizpratni par notiekošo.

Lai noskaidrotu situāciju, trešdienas vakarā “Ziemeļlatvija” devās uz Beverīnas ielas rotaļlaukumu. Ierodoties tur, atklājās, ka laukumā vairāki zēni kopā ar dežuranti Ingu Reinieci no smiltīm sijā akmentiņus, lai ar tiem bērni nemētātos un viens otram neradītu traumas. Vārds pa vārdam, un Inga izstāsta, kā viņai veicas ar laukuma pieskatīšanu. Izrādās, ka, strādājot šajā vietā, jābūt ne tikai vērīgai, bet arī jāprot saprasties ar mazajiem apmeklētājiem. Inga smejas, ka viņa izaudzinājusi piecas meitas, tāpēc prot ar bērniem sadzīvot un tos uzklausīt. Nereti bērni viņai izkrata sirsniņu. Ingai vīrs regulāri piegādā Zāģavota ūdeni, jo bērni atskrien uz rotaļlaukumu, bet svelmē ātri vien gribas padzerties. Mazie apmeklētāji zina, ka Ingai vienmēr ir ledenes, ar ko pacienāt kārumu mīļus. Reizēm kādam izsalkušajam tiek arī līdzpaņemtās sviestmaizes. Inga ir pārliecināta, ka ar bērniem visu var sarunāt. Savukārt ar kliegšanu neko nevar panākt. Ingas darba pienākumos ir arī laukuma uzkopšana, bet reizēm arī paši bērni nāk talkā, kā tas ir šoreiz. Dežurante atzīst, ka rotaļlietas tiešām ir salauztas, bet viņa tās regulāri pārbauda. Ja vairs neko nevar līdzēt, tās tiek izmestas. Uz jautājumu, kurš varētu demolēt rotaļlaukuma teritorijā, Inga atbild, ka tie varētu būt pusaudži. Laukuma teritorijā ir videonovērošana, taču arī tas demolētājus neattur. 

Šajās dienās Ingas vīrs, kas pieprot galdnieka darbus, jau atkal saremontējis mantu kastes eņģes. Viņš ir gatavs laukumam uztaisīt arī pamatīgas koka šūpoles, jo šopavasar jaunās plastmasas šūpoles pēc trim dienām jau bija salauztas. Smilšu kastei vajag jaunas dzeltenās smiltis, jo tajās, kurās pašlaik bērni rotaļājas, nevar uzcept smilšu raušus. Inga ir gatava pati ar vīru doties uz Gaujas malu, kur atrodamas dzeltenās smiltiņas, bet cer, ka pēc vairākām sarunām ar pašvaldības atbildīgajām amatpersonām tās tomēr tiks atvestas. Ne reizi vien māmiņas teikušas, ka šajā rotaļlaukumā nepieciešama nojume, kur patverties no karstās saules vai pēkšņi uznākušās lietus gāzes. Inga rāda, kur varētu šo nojumi uzsliet, neko daudz jau nevajag, četrus stabus un jumtu. 

“Droši vien, ka tas viss dārgi iznāk, bet kaut kas ir jādara. Arī vēl soliņi nenāktu par sliktu, jo ir tikai divi, ar to ir par maz. Vēl soliņus varētu novietot laukuma otrā pusē zem bērziem un priedēm, tur no rīta ir patīkama veldze,” iesaka dežurante Inga. Viņa norāda, ka skaistos kokus gan nevajadzētu nocirst, jo priedes ražo ozonu, tāpēc šajā teritorijā ir svaigs un atspirdzinošs gaiss, īpaši priekšpusdienā. Inga tik aizrautīgi un sirsnīgi stāsta par savu darbu, ka šķiet – viņa ir cilvēks īstajā vietā. Inga gādā arī par tīrību tualetē, kas ir uzstādīta netālu no dežuranta mājiņas. 

Trešdienas vakarā laukumā uzturas ne tikai neliels puišu bariņš, bet ierodas arī mamma ar mazu meitiņu. Izrādās, ka viņas ir no kaimiņpilsētas Valgas. Marika kopā ar meitu Haidi reizēm mēdz atbraukt uz šo rotaļlaukumu Valkā, jo viņu pilsētā Valgā neesot tik jaukas vietas, kur vienuviet ir daudzas rotaļierīces. Haidi uzreiz izvēlas vienu no četrām jaunajām plastmasas automašīnām un kā īsta lielpratēja braukā pa plašo teritoriju.  

Inga atklāj, ka viņa raugās, lai mašīnas izmantotu piemērota vecuma bērni, kuru svars nepārsniedz 30 kilogramus. Tāpat mašīnas regulāri tiek nomazgātas.

Sarunas nobeigumā Inga noteic, ka viņai šis darbs ir pie sirds un viņa tic, ka bērni nemēdz būt slikti, tikai reizēm viņiem gadās pa kādai blēņai.
Kategorijas

Kategorijas