Obligātās veselības pārbaudes – kāpēc un kā?

2021. gada 15. jūnijs 08:00

Vairums cilvēku darbā pavada nozīmīgu daļu savas dzīves. Lai mazinātu darba vides kaitīgo faktoru ietekmi uz darbinieku veselību, darba devējam ir jānodrošina, ka nodarbinātie veic obligātās veselības pārbaudes pie arodslimību ārsta. Taču Valsts darba inspekcija konstatējusi, ka obligāto veselības pārbaužu neveikšana ir trešajā vietā darba aizsardzības pārkāpumu topā.
Lai darba devējiem un darba ņēmējiem atgādinātu obligāto veselības pārbaužu normatīvo regulējumu un nozīmību, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts organizēja tiešsaistes semināru “Obligātās veselības pārbaudes (OVP) – kāpēc un kā?”.

Uztrauc dabīgas nāves gadījumi
Darba drošības un vides veselības institūta pārstāve Dace Jakimova stāsta par iespaidīgiem pētījuma skaitļiem, cik darbinieku darbavietā bez redzamiem iemesliem nomirst dabīgā nāvē. Tos Valsts darba inspekcija izmeklē tieši tāpat kā nelaimes gadījumus darbā, meklējot iespējamo nāves saistību ar darba vides iedarbību.
“Cēloņsakarība ir novērojama. Sadalījumā pa vecuma grupām secinām, ka, piemēram, 2019. gadā jau vecuma grupā 40-44, kas ir cilvēki spēka gados, pieci ir saļimuši darbavietā, nemaz nerunājot par cilvēkiem pirmspensijas un pensijas vecumā, kas nav pārnākuši mājās no darba. 85% gadījumu tie ir vīrieši labākajos spēka gados,” stāsta D. Jakimova.

Lai veselības problēmas
atklātu agrāk
Savukārt 2020. gadā Valsts darba inspekcija izmeklējusi 24 gadījumus, kas atzīti par dabīgu nāvi darbavietā. Tā ir bijis arī kādam 42 gadus vecam palīgstrādniekam, kurš pildīja sētnieka pienākumus un nomira, tīrot sniegu. Šajā gadījumā tiek pieļauta sirds un asinsvadu saslimšana, kas ir sastopamākais nāves cēlonis Latvijā.
“Tādēļ savlaicīga veselības pārbaude ir svarīga. OVP mērķis ir pēc iespējas agrāk atklāt veselības traucējumus, ko rada darba vides ietekme, un uzsākt ārstēšanu, un lai darba devējs varētu ieviest nepieciešamos pasākumus darbinieka veselības aizsardzībai un darbaspēju saglabāšanai. Tā nedrīkst būt tikai formalitāte,” uzsver D. Jakimova.

Darba devēja pienākums
Viņa atgādina, ka OVP nodrošināšana darbiniekiem ir viens no darba devēja pienākumiem. Vienu no nepieciešamajām pārbaudēm paredz Darba aizsardzības likuma 15. pants, savukārt to veikšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”. Šo OVP veic personām, kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt darbā, kur viņu veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori vai darbā īpašos apstākļos.

Kas ir kaitīgie
darba vides faktori?
MK noteikumos ir atrodams izvērsts iespējamo veselībai kaitīgo darba vides faktoru saraksts, kurā ietverti dažādi ķīmiskie, bioloģiskie, fizikālie un psihoemocionālie faktori, kuri var ietekmēt cilvēka veselību. Saraksts ir papildināts ar nepieciešamajām pārbaudēm, kas jāveic, ja darbinieks ir pakļauts kādam no minētajiem riska faktoriem. “Saraksts ir tik plašs, ka praksē ir grūti iedomāties darba vidi, kas neatstātu nekādu iespaidu uz cilvēka veselību un pieļautu, ka darbiniekiem OVP nav jāveic,” saka D. Jakimova.
Regulāra veselības pārbaude pie arodslimību ārsta obligāti nepieciešama ne tikai fiziska darba veicējiem, kas cilā un pārvieto smagumus, bieži un monotoni noliecas, atrodas piespiedu pozā (tajā skaitā, stāvot kājās) un tamlīdzīgi, bet arī biroja darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar datoru.
“Arī sēdošs darbs var izraisīt nopietnas muskuļu un skeleta slimības, darbs pie displeja var pasliktināt redzi. Kaitīgo darba vides faktoru vidū ir iekļauti arī psihoemocionālie riski, piemēram, nakts darbs; paaugstināta atbildība, bieži pieņemot lēmumus, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību; atbildība par lielām materiālām vērtībām; psihoemocionāla pārslodze,” skaidro speciāliste.

Veic arodslimību ārsts
Uz pārbaudi darbinieku nosūta darba devējs. Arodslimību ārsts, izmeklējot pacientu un izvērtējot izmeklējumu un citu speciālistu apskašu rezultātus, novērtē, vai darba vides faktori nav radījuši veselības traucējumus un vai nav nepieciešami papildu pasākumi, lai aizsargātu darbinieka veselību darbavietā, kā arī nosaka, vai personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam.

Cik bieži?
OVP var būt pirmreizēja, periodiska un ārpuskārtas. Uz pirmreizējo OVP nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona būs pakļauta.
Periodiskās OVP nodarbinātajiem veic vienu reizi gadā, vienu reizi divos gados vai vienu reizi trīs gados - to nosaka darba devējs, veicot darba vides riska novērtējumu.
“Ja mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi, kā arī pēc arodslimību ārsta norādījuma vai paša nodarbinātā vai uzticamības personas pieprasījuma, vai pēc darba devēja iniciatīvas darbinieku jebkurā laikā var nosūtīt veikt ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tajā skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā,” skaidro D. Jakimova.

Kas apmaksā?
Darba likums un Darba aizsardzības likums paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs. Savukārt izdevumus, kas saistīti ar OVP pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona pati no saviem līdzekļiem vai darba devējs.
“Tā kā OVP tiek veikta atbilstoši darba devēja rīkojumam, tā ir jāveic darbinieka darba laikā. Nodarbinātajam nav jāpilda darba devēja rīkojumi savā brīvajā laikā,” piebilst D.Jakimova.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Obligātās veselības pārbaudes – kāpēc un kā?

Kategorijas