Mūsu reģionā pesticīdus lieto apdomīgi

2021. gada 18. jūnijs 00:08

Daļā sabiedribas ir uztraukums, ka Latvija tiek lietots nepamatoti daudz pesticidu un ari veikalos noperkamie augi un darzei satur daudz pesticidu. Valsts augu aizsardzibas dienesta Vidzemes reionalas nodaas vaditaja Vizma Berzia saka, ka ar katru gadu Augu aiz-sardzibas lidzeku (AAL) reistrs kust biezaks, tomer nemainiga ir to lietošanas stingra kontrole. Via ar augu aizsardzibas jautajumiem nodarbojas jau kopš 1983.gada.– Ka vertejat AAL apjoma palielinašanos?– Ir arvien plašakas iespejas izveleties piemerotako gan pec imiska sastava, gan darbigajam vielam, kas musu kulturaugam nepieciešams. Ja, pirms daudziem gadiem bija vien paris lidzeku, bet kontrole ari nebija tik stingra. AAL lietoti vienmer, un šabriža pieaugums ir ari tade, ka daudz kas ir mainijies. Protams, ne pilnigi visos gadijumos, bet tomer Latvija AAL visbiežak lieto pareizi. Katram ir iespeja izveleties kvalitativus lidzekus. Un šodien uz vienu hektaru netiek lietoti kilogrami, bet tie ir pat daži grami piemerota lidzekļa. Tomer šabriža diskusijas par to, ka vajadzetu uz pusi samazinat AAL lietojumu, patiesiba ved uz to, ka cietis musu pašu zemnieks, jo nebus lidzvertigas un vienadas saimniekošanas iespejas ar citam vietam Eiropa. – Kas, jusuprat, dotu lielaku izpratni pateretajam par to, vai viss ir droši?– Šobrid noris informativa kampaa “Misija agronoms”. Ceram, ka ta palidzes sasniegt arvien vairak cilveku ar skaidro-jošo informaciju. Sapigi ir dzirdet viedokus, ka mes dienesta neko nedaram. Viens gudrs imiis man reiz teica – ja jus apedat sli-mu augu, piemeram, kartupeli, tad jus savai veselibai nodarat lielaku aunumu, neka edot kartupeli, kas ir augšanas laika pareizi nomig-lots. Gribu uzsvert, ka Latvija mes lietojam AAL salidzinoši maz, un musu produkcija ir daudz tiraka. Ja panaksim to, ka musu zemnieks vairs nedrikstes vai vares oti maz lietot, varam nonakt situacija, ka šie produkti arvien vairak naks iekša no citam valstim. Videjais pircejs tomer izvelas preci atkari-ba no tas cenas. Uzskatu, ka vairak ir jaizglito ari zemnieki, jo ir jabut gudrai AAL lietošanai. Vieglak ir tajas saimniecibas, kur strada kads ar agronoma izglitibu. Tomer šobrid notiek paaudžu nomaia, un saimniekot sak dažadu pro-fesiju parstavji. Vel es ar saviem koleiem macu, ka katrs gads ir ar citadakiem laikapstakiem. Sabiedribai vajadzetu saprast, ka ari savu veselibu nevaram uzturet vien ar vitaminiem. Kad notiek kadas virusu saslimšanas, tad tomer ceram uz medikamentiem. Mes nevaram izaudzet normalu ražu, ja nepalidzesim tam augam aizsargaties no slimibu un kaiteku postošas ietekmes. – Ko darit, ja liekas, ka kai-mios kaut kas par daudz tiek miglots?– Ja cilveki sava starpa prastu vairak sadzivot un informet viens otru, tad sudzibu butu mazak. Tomer ir labi, ka mums piezva-na, – tas nozime, ka cilvekiem nav vienalga. Reizem saemu zvanus, ka cilveks isti nezina, ko tur uz ta lauka dara, bet lai viam izstastu, kas tur notiek. Tas ir daudz labak, neka piezvanit uz “Bez tabu” un teikt – tur un tur visu noinde. Kat-ru gadu ir cilveki, kuriem, šiet, ir vairak briva laika, lai raudzitos ara pa logu. Viiem, redzot miglota-ju, uzreiz liekas, ka tur kaut kas slikts notiks. Var tacu ari pieiet klat un pajautat. Esam tikušies ari ar biškopjiem, prieks dzirdet, ka daudzos gadijumos vii paši sadarbojas ar rapšu audzetajiem un lauksaimniekiem. Un tad, kad ir savstarpeja komunikacija starp viiem, tad saimnieks piezvana biškopim, ka notiks miglošana. Vel nesen mums zvanija viena mamia un teica, ka blakus mig-lojot, bet via tur tieši dzivojas ar maziem berniem. Mes uzreiz piezvanijam saimniecibai, izstasti-jam situaciju un tobrid atrisinajam. – Ka šobrid vertejat Vidzemes reiona pesticidu lietojumus?– Sava prakse esmu piedzivojusi ari nepatikamus notikumus, kad lopi ir saedušies apmiglojumus vai bites ir gajušas boja. Tomer, kopš stradaju šaja reiona, bijis tikai viens bišu bojaejas gadi-jums. Mums reiona ir daudz saimniecibu, kas patiešam maz lieto šos lidzekus. Katrai imi-jai ir savs nogaidišanas laiks lidz ražas novakšanai. Ari to mes kon-trolejam. Vislielakais sašutums rudeos ir par glifosata lietošanu. Katru gadu emam apmeram 20 paraugus, ko parbaudam. Ne visas saimniecibas to lieto, un, ja bus pirms tam parei-zi lietoti herbicidi un labiba nebus daudz nezau, nevajadzes glifosatu. Ir parbaudes un konkreti labora-torijas sledzieni, kas apliecina, ka Vidzemes reiona gandriz nav šo parsniegto atlikumu. – Cik bieži notiek saimniecibu kontrole?– Vidzemes reions ir liels, kur talakais punkts ir Varaka-ni. Musu tris uzraudzibas jomas inspektori sezonas laika – no apria lidz rudenim– veic apme-ram 370 parbaudes. Katra saim-nieciba tiek parbaudita aptuveni reizi cetros gados. Tiek parbau-ditas visas uzskaites, lietojumi, tehnikas (miglotaju) sertikaci-jas, augu seka, meslošanas lidzek-u plani. Integreto augu saimniecibas, kas saem atbalsta maksajumus, tiek parbauditas katru gadu. Inspektora lemums ietekme to, vai tas saem atbalstus. Pie mums saimnieki tiešam dara visu kar-tigi, ka ari inspektori izglito, ja ir kadas nezinašanas. Vienmer sakam, ka ir jalasa AAL instruk-cijas un lietošanas noteikumi. Ir “imijas”, kam ir jaievero ta sau-camas robežjoslas, kas var but pat 5 vai 10 metri. Ka es ar humo-ru saku, tu driksti miglot lidz manai palodzei, bet tu nedriksti nonakt uz tas. Kadreiz tas tiek palaists garam. Pern no visam parbauditajam saimniecibam parkapumi tika konstateti 20 gadijumos. 11 par-baudes bija uz sudzibu pamata. Tas mums atnak gan telefoniski, gan rakstiski, gan kadreiz no paš-valdibas policijas vai vides par-valdes. Cenšamies dienas laika izskatit un aptuveni tris dienu lai-ka braucam uz saimniecibu, par ko ir sudziba. Bieži sudzibas ir starp kaimiiem vai zemes izno-matajiem. Pagajušaja gada bija 18 sudzibas, no kuram tikai 11 bija pamatotas. Reizem darbojamies ka psiholoiskie starpnieki starp saimniecibam, radiem, pat bra-iem. 30 procentos gadijumu mes sudzibas telefoniski atrisinam. – Ka jus komentetu pesticidu lietošanu udenstilpju tuvuma?– Aizsargjoslu likuma ir mineti detalplanojumi, kuros ir iekautas šis aizsargjoslas, un lauksaimnieki vadas pec ipašam Lauku atbalsta dienesta kartem. Tajas visas udens-teces un udenstilpes, kur ir jaieve-ro 10 metru udens aizsargjoslas likums, ir iezimetas ar tumši zilu krasu. Pern mums bija divi gadiju-mi, kad konstatejam parkapumus. Nesen savukart bija neskaidriba par vienu gravi, pie kura tikuši lietoti pesticidi. Tomer konstate-jam, ka uz to nedarbojas aizsarg-joslu likums. Mes ari cenšamies apsekot virszemes udens avotu Musu reiona pesticidus lieto apdomigi ?????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????????kvalitati, jau divus gadus emam paraugus, ko BIOR analize. – Cik lieli ir sodi par par-kapumiem?– Lielakie sodi pagajušaja sezo-na, ko uzlikam, bija 250 lidz 700 eiro. Bijuši ari lielaki – vairak neka 1000 eiro. Latvija šie sodi nav parak bargi, šobrid maksimalais – lidz 10 000 eiro, bet cilveki nevelas tos dabut, jo tad, kad mes ierosinam administrativa parkapuma lietu un piemerojam naudas sodu, ari Lau-ku atbalsta dienests pieem savu lemumu par atbalsta maksajuma samazinajumiem. Tas ir butisks papildu sods zemniekam. Kurš gan grib ar to risket?

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mūsu reģionā pesticīdus lieto apdomīgi

Kategorijas