Svētki bez traumām un asarām

2021. gada 22. jūnijs 19:23

“Es jūs nežēlošu!” pirms tradicionālā ģimeņu futbola mača Jāņu vakarā pretiniekiem pa jokam piedraudēja Agris (vārds mainīts). Pēc pusstundas viņš spēles karstumā trāpīja pa potīti kādai spēlētājai, kurai vēlāk slimnīcā konstatēja lūzumu. Visu atlikušo vasaru viņai nācās pārvietoties ar kruķiem. Kādas tad ir biežākās līgotāju traumas un kā sarūpēt sev drošus svētkus, skaidrojām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).
Šogad atkal gaidāmas garas Līgosvētku brīvdienas – pārceltās darbdienas dēļ vairums iedzīvotāju varēs svinēt un atpūsties pat piecas dienas no vietas. Taču šie svētki tradicionāli nāk ne tikai ar priecīgām noskaņām. Traumu un nelaimes gadījumu skaits vasaras saulgriežu laikā pieaug divkārt, un izsaukumu skaits sasniedz pat trīs simtus dienā, ar statistiku iepazīstina NMPD sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola. Vairāk nekā pusē gadījumu traumas gūtas alkohola vai citu vielu reibumā.
“Katru gadu vērojam tieši šiem svētkiem tipiskākās traumas un nelaimes gadījumus. Vēlamies par tiem atgādināt, lai tiktu novērstas smagas un pat traģiskas sekas,” saka I. Vītola.
Esi piesardzīgs pie uguns!
Ik gadu Līgosvētkos tiek gūti neskaitāmi apdegumi. Tos svinētāji gūst, gan lecot pāri ugunskuram, ja gadījies pārvērtēt spēkus un nav jaudas tam pilnībā pārlēkt, gan reibumā uzkrītot grilam vai iekrītot ugunskurā. Vēl bieži vien nelaimes gadījumi notiek, ugunskura aizdegšanai neuzmanīgi izmantojot degšķidrumu vai benzīnu, kas strauji uzliesmo. Pērn Līgosvētkos NMPD saņēma 13 izsaukumus pie cietušajiem, kas guvuši apdegumus.
Lai izvairītos no šādām nelaimēm, jābūt ļoti uzmanīgam, izpildot senču rituālu un lecot pāri ugunskuram. To darot, mugurā nedrīkst būt sintētisks un plandošs apģērbs. Aizdedzot ugunskuru, nevajadzētu izmantot benzīnu un degmaisījumus, kas var strauji uzliesmot un radīt plašus apdegumus, atgādina I.Vītola. Ja nu tomēr degšķidrumu izmanto, nepieciešams pārliecināties, lai indīgā šķidruma pudeles nebūtu pieejamas bērniem. Mēdz gadīties, ka viņi to sajauc ar gardu dzērienu un pagaršo.
Vēl svētkos mazi bērni bieži vien gūst apdegumus, pieliekot plaukstas pie karsta grila vai iekāpjot oglēs. Tā bērnībā gadījās arī nu jau 23 gadus vecajai Ievai. “Vecāki, sarunājoties ar draugiem, bija zaudējuši modrību,” viņa atceras. Pašai tolaik varēja būt gadi trīs četri. Dauzoties ar māsu, Ieva skrēja apkārt grilam, krita un instinktīvi pieķērās tam ar roku. Mediķus neviens nesauca palīgā, traumēto vietu tikai apsmērēja ar skābo krējumu. Par sāpīgo svētku dienu ģimenei vienmēr atgādinās foto, kurā redzams skumjš bērniņš, kam ar marles saiti rūpīgi aptīta rociņa. Brūce plaukstā dzija ilgi, bet, par laimi, rēta nepalika.
Uzmanīgi pie ūdens!
Katru gadu Līgosvētkos notiek arī traģiski negadījumi, kas saistīti ar atpūtu pie ūdens – slīkšana vai smagas traumas, lecot kādā dīķī, ezerā vai citā ūdenstilpē uz galvas vai kājām. Pērn 23. un 24.jūnijā NMPD saņēma 11 šādus izsaukumus. Piecos gadījumos peldēšana bija beigusies traģiski – cilvēki gāja bojā. Bieži vien pirms došanās peldēt bija lietots alkohols.
Ja svētkos ir karstāks laiks, ar ūdeņiem saistīto negadījumu skaits palielinās, norāda I.Vītola. Tieši tāpēc NMPD lūdz būt piesardzīgiem, atpūšoties ūdens tuvumā. Peldvietā nevajag lēkt ūdenī no augstuma ne uz galvas, ne kājām. Viena neapdomība var beigties ar mugurkaula traumu, kuras dēļ visu atlikušo dzīvi vajadzēs pavadīt ratiņkrēslā, vai pat nāvi. Tāpat nedrīkst iet peldēties naktī, īpaši nezināmās peldvietās, alkohola reibumā un vienatnē.
“Tagad pat bail padomāt, kādas muļķības jaunībā darīju,” atzīstas četrdesmit gadus vecā Indra (vārds mainīts). Viņa vienmēr bijusi aizrautīga peldētāja un savai kaislībai ļāvusies arī svētku reizēs grādīgo dzērienu iespaidā. Vienus Jāņus viņa kopā ar draugu kompāniju pavadīja pie Daugavas, pašai pavisam svešas upes. Pēc pusnakts, kad kļuva pavisam tumšs, viņa viena devās peldēt, lai atsvaidzinātos. Jau pāris metru no krasta Indra vairs nespēja aizsniegt zemi. “Es biju manāmi apreibusi, ūdens tumšs, visapkārt tumsa. Bet vienīgās bailes man bija tikai no tā, ka sams nenograuž kāju,” viņa smejas. Toreiz viss beidzās veiksmīgi. Citos Līgosvētkos jau ar citiem draugiem Indra devās uz Kurzemes pusi un nakts melnumā brida kaila jūrā peldēties. Viļņi bija lieli, varēja just, kā straume nes uz priekšu. To viņa saprata pēc krastā palikušās draudzenes cigaretes sarkanās uguntiņas. Atceroties, ka straume var ieraut jūrā, viņai pat apreibušai pietika prāta nelīst dziļumā. Vienīgās sekas pēc šādas neprātīgas peldes bija asiņainās un zilumainās kājas, jo jūras dibenu šai vietā klāja asi akmeņi. “Par laimi, abās šajās reizēs viss beidzās labi,” viņa saka un atzīst, ka ar šodienas prātu nekad vairs tā nerīkotos.
Uzmanīgiem pie ūdens jābūt ne tikai pieaugušajiem pašiem. Ja atpūta notiek ģimenes lokā, rūpīgi jāpieskata bērni. Tā pērn uz mirkli no pieaugušo redzesloka pazuda divus gadus vecs zēns, atgādina I.Vītola. Tā kā bērna prombūtni lielie drīz vien pamanīja, viņu sāka meklēt, un atklājās, ka bērns iekritis dīķī. Bērnu izdevās pašu spēkiem no ūdens izvilkt un līdz NMPD brigādes atbraukšanai veikt atdzīvināšanas pasākumus. Zēns, par laimi, izdzīvoja.
Ēd nesteidzīgi!
Vēl viens no biežākajiem NMPD izsaukšanas iemesliem Līgosvētkos ir aizrīšanās ar šašliku, kas rada nosmakšanas risku. Gan pērn, gan 2019.gadā mediķi saņēma četrus šādus izsaukumus, 2018.gadā – piecus. Pirms diviem gadiem viens no aizrīšanās gadījumiem beidzās traģiski. Lai arī tika veikti reanimācijas pasākumi, cilvēku neizdevās glābt.
Arī Anna, kura nu jau ir pensijas vecumā, svētku reizē kopā ar draudzenēm pilsētas privātmājas pagalmā gribēja iekurt grilu un uzcept gaļu. Sievietes pļāpāja par šo un to, smējās līdz asarām un, kā jau tas mēdz gadīties – ar neizēstu muti. Vienai no kundzēm, pēc miesasbūves ļoti korpulentai sievietei, kurai gandrīz visi pašas zobi izkrituši, tas beidzās bēdīgi. Viņa aizrijās ar mutē iemestu šašlika gabalu. Sišana pa muguru nelīdzēja, un namamāte nekavējoties zvanīja ātrajai palīdzībai. Par laimi, kā jau pilsētā, mediķi ieradās ļoti īsā laikā un nogādāja cietušo slimnīcā. Tur viņai nācās pavadīt pāris dienu. “Tagad man ir paniskas bailes svētkos ēst uz grila ceptu gaļu,” atzīstas Anna.
Šādās situācijas ļoti būtiska ir apkārtējo ātra iesaiste, uzsver I.Vītola. “Ja ir uztraukums vai trūkst iemaņu veikt reanimācijas pasākumus, kamēr mediķi ir ceļā, atbalstu var sniegt dispečers, pa telefonu sakot priekšā, kas un kā darāms.”

Kā palīdzēt cietušajam?

Apdegums
Cietušo vietu nekavējoties dzesē zem 15 līdz 25 grādus vēsa, tekoša ūdens vismaz 10 minūtes. Tas nedrīkst būt ledaini auksts.
Ja apdegums vai applaucējums atrodas zem apģērba, nerauj to nost. Uz drēbēm vai starp apģērbu un ādu lej vēsu ūdeni. Tikai tad uzmanīgi var novilkt drēbes, taču nedrīkst plēst, ja pielipušas pie ādas.
Uz brūces nekādā gadījumā nedrīkst likt kāpostu lapas, skābo krējumu, eļļu vai ziedes un smēres, kas nav paredzētas apdegumu kopšanai. Lieto tikai speciālus pretapdeguma pārsējus, kurus vēlams glabāt mājas aptieciņā.
Pēc apdeguma dzesēšanas, cietušais jāpasargā no atdzišanas. Sasedz cietušo, bet apdeguma vietu atstāj neapklātu.
Ja apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu vai gūts sejas apdegums, noteikti nepieciešams izsaukt ātro palīdzību.
Kopjot apdegumu, nepārplēs tulznas, jo ādas slānītis cietušo vietu sargā no infekcijas.

Slīkšana
Vienmēr novērtē situāciju un savas spējas izglābt slīkstošo. To var tikai cilvēks, kurš labi peld un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt krastā.
Glābjot no krasta, pamet virvē iesietu glābšanas riņķi, bumbu, tukšu plastmasas pudeli vai kādu citu peldošu priekšmetu, pie kā slīkstošais var pieķerties un kas palīdzēs viņam noturēties virs ūdens.
Ja esi nelaimes aculiecinieks, nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk norādi vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Sagaidi glābējus, lai norādītu cietušā atrašanās vietu!
Pēc notikušā parūpējies, lai cietušais justos droši, ērti, lai viņam būtu silti. Sasedz un dod dzert siltu šķidrumu, bet nekādā gadījumā – alkoholu.
Novērtē, varbūt nepieciešama mediķu palīdzība. Ņem vērā, ka pastāv arī tā sauktais atkārtotās slīkšanas risks. Tas nozīmē, ka cietušā veselības stāvoklis var strauji pasliktināties pat vairākas stundas pēc izglābšanās, pat ja sākotnēji viņš juties labi.

Aizrīšanās
Vispirms ļauj cietušajam svešķermeni atklepot pašam.
Ja pats to nespēj izdarīt, palīdzi! Ja palīdzība nepieciešam bērnam, kas vecāks par vienu gadu, notupies viņam aiz muguras uz ceļiem, lai būtu līdzīga auguma attiecība.
Noliec cietušā ķermeņa augšdaļu un piecas reizes uzsit ar delnu starp lāpstiņām. Pēc tam izmanto tā saukto Heimliha paņēmienu – piecas reizes spēcīgi spied savu dūri starp nabu un krūtīm. Turpini to tik ilgi, kamēr nepieciešams.
Ja saviem spēkiem neizdodas palīdzēt cietušajam, nepieciešams izsaukt NMPD.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Svētki bez traumām un asarām

Kategorijas