Latvijas vasaras saulgriežu nakts – baltā un svētīgā nakts

2021. gada 22. jūnijs 19:23

Smaida Maskina

ES UZPINU VAINADZIŅU

Es uzpinu vainadziņu
Deviņiem ziediņiem.
Klāt pieliku mīļus vārdus
No labo domu vācelītes.
Lai nāk Jāņi dimdēdami,
Līgo dziesmas skandinām.
Līgotājiem galvas rotā
Pļavas ziedu vainadziņš.
Tur bij zaļās ozollapas,
Zilām acīm rudzpuķītes.
Vēl iesēju margrietiņas,
Vidū pati saule bija.
Klātu liku pelašķīti,
Sīkiem, baltiem ziediņiem.
Vanagzirņus ar piepinu,
Lai pušķojas vainagā.
Āboliņu sārtiem matiem
Piesēju klāt citiem ziediem.
Raspodiņa zelta ziedus
Sēju apkārt vainagam,
Lai tie skaisti iemirgojās
Pa visu vainadziņu.
Vēl pietrūka magonītes
Sarkaniem bruncīšiem,
To iesēju vidiņā,
Lai vainags skaistāks bija.
Apkārt sēju deviņvīru,
Veselību visiem vēlu.
Līgotāji lustējās
Līgo dienas vakarā.
Jānīti sagaidīja,
Jāņu dziesmas dziedādami.
Tur bij alus, tur bij siers,
Daiļa pati saim(i)niece.
Ugunskura kvēlās liesmas
Jāņu dienu iesvētīja.
Kad saulīte dusēt gāja,
Papardzieds uzziedēja.

Mārīte Pommere

      Jāņu nakts

Šonakt tā īpaši
Jasmīni tvan,
Mētras un naktsvijoles,
Un tās papardes,
Ai, tās papardes
Aicina, vilina, sola.

Izdeg jāņgunis,
Rasa krīt,
Pasaule apgarota.
Visīsākā nakts,
Teiksmainā nakts –
Piepildījums un rota.
Karolīna

           * * *

Ir kāda vieta uz Zemes
Par visām vismīļākā,
Un, ja reiz Dievs to man lēmis,
Ir jāmīl un jāciena tā.

Ir kāda vieta uz Zemes,
Kur griežas mans laika rats,
Kur piedzima senču senči,
Kur piedzimis esmu es pats.

Man nevar šo vietu atņemt,
No sirds nevar izsvītrot to,
Ja man reiz lemts būs to pamest,
Kam meklēt man vainīgo?

Gunta Lukstraupe

                     * * *

No saules stariem un trīcošām
                                smilgām
Es pinu vainagu savām ilgām.
Un baltajam mākonim
                                vaicāju klusi,
Vai aizvedīsi mani uz dzimto pusi.

Tur Jāņu nakts burvībā ugunskurs
                               plīvos
Un dziesmas skanēs, kas
                              mūžīgi dzīvos.
Un migla kad lēnām pār
                              pļavām velsies,
Jāņu nakts dziesmas pret
                             debesīm celsies.

Tur vakars man matos zvaigznes
                             spraudīs
Un sapņus kā dzīparus kopā audīs.
Pār pakalniem sasauksies
                            Jāņu nakts balsis
Un skanēs līdz rītam kā
                           nebeidzams valsis.

Everita Pukinska-Maļceva

               * * *

Baltā rīta rasā bridu
Svētavotā veldzēties,
Lai mirdz mana dvēselīte,
Kā rasiņa sidrabā.

Vilku baltu linu kreklu
Līgo dienas rītiņā,
Lai bij’ baltas man dieniņas
Visa gada garumā.
Elīna Kubuliņa-Vilne

    GADA ĪSĀKĀ NAKTS

Vasarīgs lietus maigi čaukst
                                          lapās,
Saule spēlējas rasas lāsēs,
Zeltains siera ritulis galdā
                                         tiek celts,
Un dzintara alus līst glāzēs.

Jūra šalko ar vētrainiem viļņiem,
Tai līdzi dej’ jāņuguns liesmas,
Gada īsākajā naktī it visur
Dzirdamas līgo dziesmas.

Sarmīte Ozola

                    * * *
Šīs vasaras pilnbrieda naktī
Plauks atkal pūpolam zieds
Par spīti, par prieku, par laimi
Ka nebūs tas jasmīna sniegs

Šīs vasaras pilnbrieda naktī
Tev acis plaši vērs miegs
Par spīti, par prieku, par laimi
Ka nebūs šis pieskāriens liegs

Lai dzirksteļo papardes
Jāņuguns ūdeni šalc
Un pašā tumšākā stundā
Visapkārt atkal ir balts

Iveta Reinsone

               * * *
Tas it nekas...
Jau liepas smaržot agri steidzas.
Tas nav nekas...
Plūst upe nerimstoši savu gaitu.
Tas it nekas...
Reibst madaras, un smilgas līgo.
Tas nav nekas...
Skrien tumsā uguns dzirksteles.
Tas it nekas...
Pukst sirds tik satraucošu ritmu.
Tas nav nekas...
Stāv dvēs’les durvis – atvērtas
                                    līdz galam.
Tas it nekas...
Ir mirkļi mīlestības pārpilni
                                  līdz malām.
Tas nav nekas...
Vīst jāņuzāles kā ikkatru vasar’.
Tas it nekas...
Kaut kā ir mazliet, mazliet žēl.
Tas nav nekas...
Dzims diena jauna pasauli
                                     šo iemīlēt.
Iveta Reinsone

                      * * *
Latvijas baltā un īsākā nakts,
Kad rīts ar vakaru satiekas dejā;
Veļ tumsa miglas seģenes baltas,
Un pļavā grieze vēl nenorimst
                                            griezt.
Pīpeņu baltums ar debesīm jaucas,
Saulgriežu balsī runāt sāk vējš;
Pār purvam dzērves klusiņām
                                            klaigā –
Mājās un sētās saulgrieži nāk.
Māt, paņem meitu pie rokas,
Tēvs, dēlu plecos sev cel,
Lai varam mēs visi vēl kopā
Latvijā saulgriežus iededzināt.
Latvijas vasaras saulgriežu
                                           nakts –
Baltā un svētīgā nakts –
Skaistākas saulgriežu nakts
Citur pasaulē nav.

Aija Ābena

     VAI SAGAIDĪSI?

Es atnākšu, vai sagaidīsi mani?
Šajā rītā, kur papardīte rasu dzer.
Bet dūmakains dzestrums mani
Kā zāles stiebru nesaudzīgi tver.

Es steigšos, vai sagaidīsi mani?
Vēlme satikt tevi acis lielas ver.
Vien papardīte remdē spēku savu,
Pa vienam pilienam tā rasu dzer.

Vai sagaidīsi? Vai tu jau posies?
Kur papardīte rasu dzer. Šajā rītā.
Un ceļš, kurā tu man pretī dosies,
Sirsniņu iešūpos papardes ziedā.

Elīna Kubuliņa-Vilne

   JĀŅU NAKTS VAINAGS

Vakara krēslā tev vainagu pinu,
Iepinu tajā rudzpuķi zilu,
Iepinu klusu līgo dziesmu,
Iepinu ugunskura liesmu.

Iepinu maigo vasaras vēju,
Iepinu elpu – manu un tavu,
Vēl arī mīlestību savu
Iepīt starp jasmīnzariem spēju.

Zvaigznes kad celsies pār
Jāņu nakts dzīrēm,
Mirdzēs tev vainags mans
Skaistāk par pērlēm.
Anita Anitīna

                      * * *
Man saulgriežos vajag klusumu,
Ne līksmību līdz pat rītam.
Es vēlos sadzirdēt rasu –
Zvaigžņu asaras – zālē krītam.

Man saulgriežos vajag pļavu,
Ne papardes brīnumziedu,
Lai smilgas glaužas gar kājām,
Lai cik ilgi un tālu es ietu.

Man saulgriežos – mazu gaismiņu,
Ne liesmas līdz debešiem augstu,
Lai varu būt liecinieks brīdim,
Kad riets sadod rokas ar ausmu.

Man saulgriežos vajag vienatni,
Ne lielu burzmu un pūli,
Lai jūtu, kā zeme pulsē
Un elpo ar pilnu krūti.

Man saulgriežos – zāļu vainagu,
Ne rotas dārgas un smagas,
Lai varu šai naktī pārvērsties
Par daļu no pašas dabas.

Man saulgriežos vajag klusumu,
Ne, kaut priecīgu, tomēr kņadu,
Lai saules griešanos debesīs
Uz zemes sadzirdēt varu.

Līga

            JĀŅU NAKTĪ

Aiz tūkstoš Jāņu naktī
                               Mīlestības
Mēs baltu gaismu redzēsim,
Aiz tūkstoš baltas mīlas Gaismas
Mums būs citas robežas uz zemes.
Aiz tūkstoš Jāņu naktī Dzīvošanas
Mums jauna dvēsles dzīvība,
Aiz tūkstoš jauniem dvēsles
                               Ceļiem
Mēs sevi sevī radīsim.
Aiz tūkstoš Jāņu naktī
                              Grēciniekiem
Mēs labāk sevi pazīsim,
Aiz tūkstoš grēku pazīšanas
                              Zīmēm
Mēs būsim tālu redzoši.
Aiz tūkstoš Jāņu naktī roku
                             Glāstiem
Mēs ilgi varavīksnēs ziedēsim,
Aiz tūkstoš mūsu mīlas Elpas
Mums spožs saules lēkta lidojums.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Latvijas vasaras saulgriežu nakts – baltā un svētīgā nakts

Kategorijas