Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Pārspīlēta vainas apziņa un tās radītais posts

Inga Supe, komunikācijas vadītāja
Dzīvesstils

2021. gada 27. jūnijs 11:36

238
Pārspīlēta vainas apziņa un tās radītais posts

Pārspīlēta vainas apziņa un tās radītais posts

Pandēmija ir saasinājusi garīgās veselības problēmas, un arvien biežāk cilvēki vēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Laikā, kad neierastos apstākļos jāpārvar privātas un profesionālas grūtības, vairums saskaras ar vainas izjūtu. Tā var būt motivējoša, tomēr vairumā gadījumu var būt apgrūtinoša un pat postoša. Farmaceite Ivanda Krastiņa un klīniskā psiholoģe Zane Avotiņa skaidro, kā rodas vainas izjūta un kādas sekas tā atstāj uz cilvēka veselību.

Vainas apziņa ir dabīga un subjektīva izjūta, un tai ir arī sociāli nozīmīga loma. Tā nodrošina svarīgas starppersonu funkcijas, piemēram, ļauj risināt grūtības svarīgās attiecībās, atturot no darbībām, kas varētu tās sabojāt. Taču pārmērīga vainas apziņa var nevajadzīgi apgrūtināt un radīt postošas sekas, tajā skaitā atstāt ietekmi uz veselību.

“Cilvēkam ir tendence pārspīlēt. Ja 24 stundu laikā jāizdara teju neiespējamais, var rasties uzmācīgas domas, ka ir kas tāds, ko nav pagūts izdarīt, piemēram, nokārtot darba lietas, pavadīt laiku ar bērniem, apdarīt mājas darbus, sazināties ar vecākiem, veltīt laiku sev u.tml. Šādā gadījumā jāpārvērtē, vai prasības pret sevi nav bijušas par augstu. Stresu nereti pavada vainas izjūta, kas ilgtermiņā var izraisīt miega traucējumus vai radīt atkarību, piemēram, no alkohola vai saldumiem,” saka farmaceite Ivanda Krastiņa. “Aicinātu paskatīties uz problēmu racionāli un apzināties, ka, izprotot savas emocijas, iespējams rast atbilstošus risinājumus.”

“Tāpat kā kauns vai lepnums, vainas izjūta visbiežāk saistīta ar domām par sevi. Cilvēks var justies vainīgs dažādu iemeslu dēļ, un dažreiz tie ir pamatoti, jo tas mūs pasargā no bezatbildības, taču citkārt nē. Vainas izjūta var rasties par kaut ko, ko esi vai neesi izdarījis. Tā var veidoties no tā, ko tu domā, ka šķietami vai reāli esi vai neesi paveicis, lai kādam palīdzētu. Cilvēks vainu var just, ja viņam veicas labāk par citiem,” stāsta Z. Avotiņa.

Atbilstoša vainas izjūta palīdz saglabāt attiecības un izvairīties no kaitējuma nodarīšanas citiem. Ņemot vērā to, ka vainas izjūta rada diskomfortu, tā var dot spēcīgu motivāciju atvainoties, labot vai kompensēt nepareizību un izturēties atbildīgi. Pētījumi liecina, ka vainas apziņa var būt saistīta ar empātiju, kā arī uzticamību. Vainas izjūta liecina, ka cilvēka sirdsapziņa un kognitīvās spējas darbojas pareizi, lai atturētu no atkārtotu kļūdu pieļaušanas. Tā dod iespēju mācīties un mainīt savu uzvedību nākotnē.

Neatbilstošas vainas izjūtas rezultātā cilvēks kļūdaini uzņemas atbildību par situāciju vai pārvērtē ciešanu iemeslu. Šāda vainas izjūta var būt ļoti postoša, ja tai nepievērš pietiekamu uzmanību un to nerisina. Pārmērīga un neatbilstoša vainas izjūta var būt saistīta ar dažādām garīgās veselības traucējumiem, piemēram trauksmes sajūtu, depresiju, obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem vai disforiju, t.i., nepārtrauktu neapmierinātības izjūtu. Tā bieži sastopama cilvēkiem ar traumatisku pieredzi vai neatbilstošu audzināšanu bērnībā.

Kādas sekas atstāj neatbilstoša vainas izjūta?

Pārmērīga un situācijai neatbilstoša vainas izjūta rada daudz ciešanu, un cilvēks sevi uztver par nastu sev un sev tuviem cilvēkiem. Tā var ietekmēt cilvēka spējas koncentrēties, darba produktivitāti, pazemina garastāvokli, palielina stresa līmeni, pasliktina miega kvalitāti, ietekmē cilvēka uzvedību veidā, kas pasliktina attiecības ar apkārtējiem un paaugstina neapmierinātību ar sevi. Pārmērīga un neatbilstoša vainas izjūta cilvēku var ieraut arī atkarību apburtajā lokā, piemēram, vēlme remdēt savus pārdzīvojumus, lietojot alkoholu, var tikai veicināt pašpārmetumus un vainas izjūtu par neveselīgu problēmas risināšanas stratēģiju.

Kā mazināt neatbilstošu vainas izjūtu?

  1. Mēģini apzināties savas emocijas un fokusēties uz esošo mirkli. Nosauc savas emocijas vai uzraksti, kā jūties – tas var palīdzēt paraudzīties uz sevi adekvātāk.
  2. Dari tās lietas, kas tev patīk un palīdz relaksēties, piemēram, lasi grāmatu, klausies mūziku, veic kādus vingrinājumus vai pastaigājies.
  3. Esi proaktīvs – ja apzinies, ka vainas izjūtai ir objektīvs iemesls, tad rīkojies. Mācies no savām kļūdām, labo tās un dodies tālāk.
  4. Centies samazināt pašpārmetumus par pagātnes kļūdām, tas nedod nekādu labumu, īpaši tev pašam.
  5. Atceries, ka perfekcionisms neeksistē: perfektu risinājumu meklējumi var iedzīt garīgā strupceļā. Tā vietā mācies pieņemt konkrētajos apstākļos “labāko” risinājumu un, cik tas iespējams, soli pa soli virzies uz tā sasniegšanu.
  6. Atgādini sev, ka nav viena maģiska risinājuma, kas ļaus atbrīvoties no vainas izjūtas. Ja vainas izjūta ir pamatota, daudz veselīgāk ir to apzināties, lai nākotnē risinātu grūtības, kas var rasties gan attiecībās ar citiem, gan pašam ar sevi.

“Gadījumos, kad vainas izjūtai nav objektīva izskaidrojuma un tā pārmērīgi kaitē dzīves kvalitātei, ir vērts apsvērt iespēju vērsties pie psihologa vai psihoterapeita, lai no tās atbrīvotos vai vismaz to mazinātu, lai vainas izjūta vairāk atbilstu patiesajai situācijai,” saka psiholoģe.

Kategorijas

Kategorijas