Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lauksaimnieki prasa ministram dialogu un atvainošanos

Sandra Pētersone

2021. gada 2. jūlijs 13:30

66
Lauksaimnieki prasa ministram dialogu un atvainošanos

Septiņas lauksaimniecības biedrības šo trešdien, 30. jūnijā, iesniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram  Artūram Tomam Plešam savu prasību dialoga veidošanai, lūdzot pārtraukt Latvijas zemnieku šķelšanu.

Ar gandrīz 10 000 lauksaimnieku, mežu īpašnieku un saimniecību sniegto mandātu biedrības arī pieprasījušas ministra atvainošanos  par viņa vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administrētā Latvijas Vides aizsardzības fonda izplatīto audioreklāmu radiostacijā Eiropas hitu radio. Tajā, kā norāda lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, “tiek diskreditēta un publiski apmelota Latvijas lauksaimniecības nozare”, taču ir atklāts jautājums, vai  ar šādām aktivitātēm mainīsies to cilvēku domas, kuri uzskata, ka lauksaimnieki pārlieku lieto augu aizsardzības līdzekļus un ka tas var kaitēt cilvēkiem, dzīvniekiem un bitēm.

Plešam pārmet naida kurināšanu

Radio atskaņotajā reklāmā teatrālā formātā iestudēta divu lauksaimnieku saruna par pesticīdu lietošanas sekām. Viens no sarunas dalībniekiem pauž argumentus par labu to lietošanai, tostarp ražas palielināšanai, otrs savukārt norāda uz negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka pēdējo mēnešu notikumi ir iezīmējuši ļoti negatīvu tendenci – “tā vietā, lai atbalstītu Latvijas attīstību un lauksaimniecību, kas ir visai tautsaimniecībai svarīga nozare, ministrs ar savu vadīto Latvijas vides aizsardzības fondu (LVAF) ir sācis naidu kurinošas, vienpusējas, sabiedrību šķeļošas, arī klaji nepatiesas informācijas izplatīšanu par Latvijā strādājošajiem saimniekiem”.

“Mūsu mērķis ir uzsākt jēgpilnu un konstruktīvu dialogu, kas ir vērsts uz visu strādājošo lauksaimniecības veidu līdzās pastāvēšanu un attīstības sekmēšanu, nevis pretnostatīšanu. Protams, ka ceram arī uz cieņpilnu attieksmi, kurā atvainošanās Latvijas lauksaimniekiem būtu pašsaprotama un ministra stājas cienīga rīcība. Viennozīmīgi ir jāveic izmaiņas LVAF finansējuma piešķiršanas nosacījumos, lai mediju satura izstrādē tiktu pieaicināti arī zinātniskie institūti, universitātes un nozaru pārstāvji,” medijiem izplatītajā informācijā norāda Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Sagatavotajā prasībā  VARAM ministram  Artūram Tomam Plešam  apvienojušās “Zemnieku saeima”, “Latvijas meža īpašnieku biedrība”, “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”, “Latvijas Jauno zemnieku klubs”, “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” un “Lauksaimnieku apvienība”. Tās kopumā apvieno gandrīz 10 000 lauksaimnieku un mežu īpašnieku, kuri apsaimnieko aptuveni 70 procentus Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes, informē lauksaimniecības biedrību mediju koordinatore Sintija Priedeslaipa.

Pārmet sabiedrības maldināšanu

Biedrību prasībā ir iekļauti trīs punkti: 

1) VARAM ministram Artūram Tomam Plešam ir nekavējoties jāatvainojas nozarei par viņa vadītā Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) īstenoto projektu, kura ietvaros par nodokļu maksātāju līdzekļiem vairāk nekā 80 000 eiro apmērā sabiedrībā tiek izplatīta naidu kurinoša un sabiedrību šķeļoša informācija par Latvijas lauksaimniekiem, tos dēvējot par “masu slepkavām”;

2) turpmāk, piešķirot finansējumu aktivitātes “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos” projektiem, satura izstrādē pieaicināt kompetentus nozares ekspertus un zinātniekus, lauksaimniekus, mežsaimniekus un augstāko izglītības iestāžu pārstāvjus, nevis tikai vides organizāciju pārstāvjus, tādējādi maksimāli izslēdzot zinātniski nepamatotas, naidu kurinošas un vienpusējas vai klaji nepatiesas informācijas publiskošanu, kas tiek apmaksāta no nodokļu maksātāju līdzekļiem;

3) pārskatīt LVAF padomes sastāvu, tajā iekļaujot attiecīgi vienu pārstāvi no lauksaimnieku, vienu no mežsaimnieku un vienu no vides organizāciju puses, tā sekmējot nozaru attīstību un ilgtspēju, kā arī atjaunot agrāk pastāvējušo lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides organizāciju konsultatīvo padomi, lai uzsāktu jēgpilnu un konstruktīvu dialogu ar vides organizācijām.

Kā sabiedrības maldināšanu apvienotās lauksaimnieku organizācijas redz arī mērķtiecīgi izplatīto informāciju par lauksaimnieku it kā negatīvo nostāju attiecībā uz zaļā kursa ieviešanu, šajā diskusijā ļoti bieži pretnostatot dažādus lauksaimniecības veidus. Visas organizācijas, kuras parakstījušas prasību, atbalsta Eiropas zaļo kursu un tā mērķus,  plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā paziņojumā uzsvēris Indulis Jansons, biedrības “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” valdes priekšsēdētājs.

“Lauksaimnieki un mežsaimnieki ir par zaļā kursa ieviešanu, šis protests nav saistīts ar zaļo kursu, bet klaju sabiedrības šķelšanu par valsts budžeta naudu,” uzsver I. Jansons.

Latvijas Dabas fonds neizprot un satraucas

Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis intervijā “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka viņam nav skaidrs šīs akcijas mērķis.

“Skaidrs ir tas, ka Eiropas Savienība ir nospraudusi mērķus pesticīdu (ķīmisku vielu – augu aizsardzības līdzekļu) lietošanas samazinājumam un arī Latvijā šajā jomā kaut kas būs jādara. Visi pārmetumi, kas līdz šim ir dzirdēti no šo dažu lauksaimniecības organizāciju puses attiecībā uz lauksaimnieku nomelnošanas kampaņām, ir stipri pārspīlēti. Tā reakcija, ko viņi pieprasa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, šajā reizē ir neatbilstoša konkrētajam gadījumam,” piebilst Andrejs Briedis.

Daļai sabiedrības Andrejs Briedis vispirms saistās ar pesticīdu tēmu un bitēm, jo viņš jau daudzus gadus ir viens no Latvijā redzamākajiem ekspertiem, kurš aktīvi skaidro un stāsta, kā pesticīdi kaitē cilvēkiem un dabai un kāpēc to izmantošanu vajadzētu nozīmīgi ierobežot. Viņš ir arī lauksaimniecības politikas eksperts – analizē lauksaimniecības politiku, veido atzinumus, piedalās vietējās un starptautiskās sanāksmēs, lai Latvijā un Eiropā veidotu videi un dabai draudzīgu lauksaimniecību.

“Ziemeļlatvijai” Andrejs Briedis skaidro, ka ar katru gadu arvien vairāk parādās pētījumi, kas rāda, ka pesticīdu klātbūtne mūsu vidē un cilvēku saskarsme ar pesticīdiem ir saistāma arī ar veselības problēmām, un tas līdz galam nav novērtēts. “Protams, paši ražotāji cīnās līdz pēdējam, jo tas ir viņu bizness, tā ir viņu peļņa. Latvijā diemžēl no valsts puses ir ļoti maza vēlēšanās noskaidrot šo patieso ietekmi uz vidi un uz veselību. Līdz šim tā arī atbildīgās iestādes nav sniegušas informāciju par konkrētu aktīvo vielu (pesticīdu galveno sastāvdaļu) pārdošanu Latvijā, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Valdības pozīcija Zemkopības ministrijas (ZM) un ZM padotības iestāžu  personā nepārprotami aizstāv agroķīmijas industrijas intereses un nevis sabiedrības un vides veselību,” viedokli pauž Andrejs Briedis.

LDF arī uzsver, ka ir lauksaimnieki (piemēram, bioloģiskās saimniecības, biškopji), kas atbalsta VARAM ministru. LDF arī pauž satraukumu par to, ka konkrēto septiņu lauksaimnieku biedrību prasības ir mēģinājums iznīcināt ļoti labu un dabai ārkārtīgi nepieciešamu atbalsta programmu (jau pieminēto aktivitāti “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos”).