Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vijciema skolas simts gadi apkopoti pašu vijciemiešu izdotā grāmatā

Santa Sinka

2021. gada 5. jūlijs 08:15

843
Vijciema skolas simts gadi apkopoti pašu vijciemiešu izdotā grāmatā

Pēc attālinātā un visai sarežģītā mācību gada pedagogi bauda atvaļinājumu, lai rudenī atpūtušies, laimīgi un enerģiski atgrieztos darbā. Citādāk ir ar Vijciema sākumskolu. Tā savā simtgadē durvis aizvēra pavisam. Izglītības iestāde ir likvidēta sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, kas saistīts ar ēkas pamatiem un nesošajām konstrukcijām.

Ar Vijciema skolas direktori Aīdu Vītolu šonedēļ tikāmies ēkas pagalmā, skaisti iekoptā teritorijā. Ārēji nekas neliecina, ka septembrī skolu vairs nepiepildīs bērnu smiekli un soļi. Arī direktore izstaro vieglumu, jo par skolas bēdīgo likteni kolektīvs uzzināja jau pērn augustā. Tas arī bijis emocionāli smagākais laiks. Šobrīd sirdi silda labas atmiņas. Mūsu tikšanās iemesls nav skolas likvidācija, bet gan šovasar izdotā vēstures un absolventu grāmata “Vijciema skolai 100”, kuras iniciatore ir Aīda.

- Par ko ir šī grāmata, un ko tā jums nozīmē?

- Šoruden skolai apritēs simts gadu. Sen jau bija domas par to, ka vajadzētu izveidot grāmatu par Vijciema skolu. Kad pērn augustā sapratām, ka šis būs skolas beidzamais mācību gads, tad manī radās pārliecība – ir īstais brīdis. Ja mēs neizdosim grāmatu tagad, tad, visticamāk, nekad. Grāmatai ir jābūt, taču līdz šim neko tādu nebiju veidojusi. Sākumā nevarēju saprast, ar ko sākt, pie kā pieķerties. Aizbraucu pie Valkas kultūras dzīves organizatores Līgas Lānes, viņa man norādīja pareizo virzienu un iedrošināja. Sāku domāt par pazīstamiem cilvēkiem, kuri ar savām zināšanām un prasmēm varētu palīdzēt grāmatas tapšanas procesā. Tie visi izrādījās Vijciema skolas absolventi. Vāka dizaina veidošanu uzticēju Mārtiņam Vītolam. Zināju, ka bijušais audzēknis Kalvis Silgals strādā tipogrāfijā Rīgā, kurš izrādīja atsaucību. Savukārt vienas skolotājas meita Jana Melbārde uzņēmās maketēšanas pienākumus. Bet skolas ēkas 3D modeli radīja Artūrs Vītols. Tas ir īpašs veltījums visiem mums, kas Vijciemā ir skolojušies. 

Apvienojoties mūsu pašu skolā izaudzinātajiem bērniem, ķērāmies  pie darba. Saturā iekļāvām nedaudz no skolas vēstures, bet akcentu likām uz visiem simts skolas gados piedzīvotajiem izlaidumiem, skolēniem, pedagogiem, direktoriem un izlaidumu fotogrāfijām. Piecdesmitajos gados, pateicoties tā laika direktorei Ainai Priedniecei, ir sākta pētīt skolas vēsture, kas apkopota albumos. Septiņdesmitajos gados bija albums ar absolventu fotogrāfijām, pēc tam kādu laiku darbs apstājās. Deviņdesmitajos gados skolotāja Anita Vilgute kopā ar bērniem projektu nedēļas ietvaros apkopoja beidzamos septiņus skolas dzīves gadus. Tad atkal bija pārtraukums, līdz 2007. gadā, gatavojoties skolas salidojumam, atjaunojām ieceri par skolas vēstures apkopojumu.Toreiz gribēju līdz salidojumam savākt informāciju par visiem absolventiem, sāku meklēt datus arhīvā, vecajos žurnālos. Lielai daļai no izlaiduma klasēm atradu arī fotogrāfijas. Tas viss mums palīdzēja grāmatas tapšanas procesā. Šajos simts gados Vijciema skolu kopumā ir beiguši 1373 absolventi un strādājis 141 pedagogs.  Visvairāk absolventu bijis 1940./1941. mācību gadā – 37, bet vismazāk 2016./2017. mācību gadā, kad Vijciema pamatskolu absolvēja vien divi skolēni. Izlaiduma bildē bija vairāk skolotāju nekā pašu bērnu. 

Grāmatas beidzamajās lappusēs redzams tagadējais skolas kolektīvs. Ja paraugāmies uz šo fotogrāfiju, tad par 98 procentiem skolotāju kolektīvs ir nemainīgs kopš deviņdesmitajiem gadiem.

- Jums direktores amatā šis bija 21. gads, kā jūs tajā nokļuvāt? 

- Tas ir interesants stāsts. Pati, tāpat kā daudzi mani kolēģi, arī esmu šīs skolas absolvente. Skolu pabeidzu 1976. gadā, bet kā 1. līdz 4. klašu skolotāja tajā atgriezos 1989. gadā. Manī nekad nav bijusi vēlme vadīt kādu iestādi un būt direktorei, taču 2000. gada martā tā laika direktoru Vilni Vilgutu ievēlēja par Vijciema pagasta pārvaldes vadītāju. Līdz nākamajām vēlēšanām bija gads, tāpēc šo laiku uzņēmos būt par direktora vietas izpildītāju. Taču pēc gada atkal viņš startēja vēlēšanās un darbu turpināja pagastā. Tā tas rats ripinājās uz priekšu, un 21 gadu esmu Vijciema skolas direktore.

Man tika uzticēta liela atbildība gan par skolēniem, gan pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem. Jebkurā momentā varēja kas atgadīties un man bija jāprot atrisināt situāciju. Skolas dzīve ir nemierīga tādā izpratnē, ka visu laiku notiek kustība. Reizēm liekas, ka ar bērniem ir grūti, taču arī ar pieaugušajiem ir jāprot sadarboties. Man bija patiess prieks visus šos gadus strādāt kopā ar saviem kolēģiem. Deviņdesmitajos gados skolā nomainījās skolotāju un darbinieku paaudze. Vecie aizgāja, jaunie nāca vietā. Visi bijām aptuveni viena vecuma, labi sapratāmies. Protams, tāpat kā dzīvē, tā arī skolā neiztikām bez problēmām un domstarpībām, tomēr pāri tām stāvēja cieņa, draudzība un mīlestība pret savu darbu.

- Jūs izskatāties atpūtusies un priecīga, bet vai sirds nelūst par Vijciema skolas likvidāciju?

- Šis pēdējais mācību gads pats par sevi bija neparasts ikvienā Latvijas skolā, jo lielākoties mācības notika attālināti, arī pedagogi pamatā strādāja no mājām. Kad esi iekšā darba procesā, emocijām vairs nav vaļas. Tomēr bija divi sāpīgāki momenti. Pirmais bija pagājušā gada augustā, kad uzzinājām par skolas pastāvēšanas beigām, un ziemas vidū, kad mans uzdevums bija skolā pāršķirot visas mapes un albumus, lai saprastu, ko paturēt un ko izmest. Tā es viena pati plašajā skolā šķirstīju atmiņu albumus. Cik daudz patiesībā ir piedzīvots šajā ēkā. 

Nav daudz ko skumt, ir jāatceras labākais un ar tādām domām jāraugās nākotnē. Viens no jaukākajiem notikumiem šopavasar, kad beidzamos divus mēnešus bērni varēja mācīties klātienē, bija viņu patiesā sajūsma par satikšanos un būšanu skolā. Tādu prieku skolēnu acīs vēl nebiju redzējusi. Tā laime tikt vaļā no attālinātajām mācībām un atkal satikt vienam otru bija neaprakstāma. Pavasarī visi skolas skolēni kopā devāmies pārgājienā. Agrāk vienmēr bija kāds, kurš negribēja doties, bet tagad ar prieku šim piedzīvojumam ļāvās itin visi. Pēc tam skolas pagalmā uzrīkojām diskotēku.

- Zinu, ka epidemioloģisko ierobežojumu dēļ šovasar klātienē izpalika skolas simtgades salidojums, taču jūs to rīkojāt virtuāli. Kā izdevās?

- Jā, tādi laiki pienākuši, ka skolas bijušos un esošos skolēnus, darbiniekus, skolotājus aicinājām uz salidojumu tiešsaistē. Gatavojoties salidojumam, Alise Matuka un Inese Rācene izveidoja vairāk nekā divdesmit videostāstu ar dažādu paaudžu absolventiem. Tos joprojām var apskatīt sociālajos tīklos. Paldies meitenēm, kuras savā brīvajā laikā paveica šo fantastisko darbu, kas nemaz nenācās tik viegli, jau daudzi sākotnēji atteicās runāt kameras priekšā.

Tiešsaistes salidojumā prezentējām grāmatu, ko ikviens šobrīd var iegādāties Vijciema pagasta pārvaldē. Salidojumā sarūpējām gan viktorīnu, gan klausījāmies absolventu un darbinieku atmiņu stāstos, neizpalika arī skolas laika blēņu stāsti. Izdevās labi. Tiem, kas piedalījās, patika, bet diemžēl ne visiem cilvēkiem ir iespēja pieslēgties tiešsaistes platformai. Pēc salidojuma satiekoties ar cilvēkiem, tie ierosināja rīkot salidojumu klātienē, jo daļa neatbalsta un neizprot virtuālu satikšanos. Labi, šajā pavasarī un vasarā nevarējām noorganizēt svētkus klātienē, bet mēs to varam izdarīt pēc gada vai vairākiem. Tepat jau visi vien esam! Mēs noteikti visi vēl satiksimies kādā skaistā notikumā.

- Skolā bija arī pirmsskolas grupas, kā šobrīd ar tām?

- Vienīgā bīstamā ēka sliktā tehniskā stāvokļa dēļ bija skolas, pirmsskolas grupas atrodas blakus ēkā un turpinās darboties, uz kuru arī ir pārcelta virtuve. Tikai tagad mūsu grupiņas ir kā Valkas bērnudārza filiāle. Runājot par Vijciema skolas skolotājiem, lielākoties katram bija divi darbiņi. Tāpēc dažs jau ir atradis vietā, cits vēl domā. Es pati šobrīd baudu atvaļinājumu, atpūšos un par to, kā būs, vēl nedomāju. Šī ir brīnišķīga, saulaina vasara. Man patīk rušināties dārzā, sildīties saulē un peldēties. Patīk būt dabā. Un pa bišķiņam auklēju mazbērnus.

- Kādu nākotni novēlat Vijciema skolas ēkai, kas šobrīd stāv tukša?

- Visi priecājas, ka likvidētajai Ozolu skolai ir tik pozitīvs iznākums, kurā tagad saimnieko komponists Jānis Lūsēns. Bet šajā gadījumā šaubos, vai tā būs ar mūsu skolu, jo jāiegulda ir lieli līdzekļi pamatu stiprināšanā un atjaunošanā. Valkas novada domei novēlu atrast risinājumu, sameklējot tai labāko saimnieku vai pielietojumu, lai ēku atkal piepilda dzīvība, kā tas ir bijis visus šos simts gadus. Būtu grūti noraudzīties, ka tik skaistā vietā Vij­ciema skola stāvētu vientuļa un pamesta.

Vijciema skolas vēsture 100 gadu garumā

1921. gada 8. oktobrī Vijciemā skola tika ierīkota barona Blankina bijušās muižas telpās. Vijciema skola bija pirmā Valkas apriņķī, kura tikusi iekārtota muižas telpās. Pirmajā gadā bija 130 skolēni. Skolotāji – pieci. Skolas pārzinis bija Jānis Lībietis. Ar katru gadu skolēnu skaits pieauga, sasniedzot 180–200. Skolas pārzinim Jānim Lībietim un progresīvākajai Vijciema sabiedrības daļai radās doma – pārbūvēt veco skolu, uzcelt piebūvi un otru stāvu, lai paplašinātu telpas. Pirmo reizi par skolas pārbūvi runā vecāku komitejas sēdē 1925. gada 23. februārī. Skolas pārbūve bija nepieciešama, bet saistīta ar milzīgām grūtībām. “To skolu es uzcelšu, tad jau varu arī aiziet,” teicis Jānis Lībietis. Gadu no gada tiek krāti līdzekļi, runāts pagasta valdē, vecāku komitejas sēdē, lūgti līdzekļi no ministrijas. Pārbūves darbus beidzot uzsāka 1936. gada vasarā.
1937. gada 1. septembrī jaunā skola vēra durvis jaunam mācību gadam. Skolas pārbūve izmaksājusi 76000 latus. Skolas ēka pilnībā atbilda tā laika skolas prasībām. Skolā mācījās 180 skolēni.
1940. gadā skola turpina darboties un to joprojām vada Jānis Lībietis. Skolā vairs nemāca ticības mācību un rodas pirmie pionieru pulciņi.
Vācu okupācijas laikā skola turpina darboties. Tikai pa vasaras brīvlaiku pēdējā vācu okupācijas gadā skolas telpās bija vācu armijas un latviešu aizsargu komandantūras punkts. Šajā laikā par skolas pārzini strādā Alfrēds Pencis.
1944. gadā skola darbu atsāk 1. novembrī. Skolā mācās 203 skolēni. Direktors bija Alfrēds Pencis.
Turpmākajos gados līdz kolektivizācijai skolotāju kolektīvs vairākkārt mainījies. Skolēnu skaits samazinājies līdz 170. No 1947. līdz 1952. gadam par direktoriem skolā strādājuši: A. Jurjāne, I. Šmits, A. Dragone, A. Šveice, V. Plinte.
1947. gadā skolas dienvidu pusē ierīko izmēģinājuma lauciņus.
Ar 1952./53. mācību gadu skolā sāk strādāt ilggadējā skolas direktore Aina Priedniece.
1953. gadā skolai tiek pieslēgta elektrība. Lielāko daļu elektrifikācijai nepieciešamo līdzekļu dod kolhozs.
1957. gadā skolēnu skaits samazinājies līdz 125. Šajā gadā darbu sāk arī pirmās četras klases ar krievu valodas apmācību. Skolā darbojas naturālistu, literāri dramatiskais, sarkanā krusta, fizkolektīva un tūristu pulciņi. Skolas pagalmā skolēni uzsāk sporta laukuma būvi. Tomēr tās vēl nav visas pārmaiņas. Skolai apkārt tiek uzcelts žogs un nokrāsota skolas fasāde.
1962./63. mācību gadā skola no septiņgadīgās tiek pārveidota par astoņgadīgo. Vēl pēc diviem gadiem rekonstruētajā internāta ēkā tiek iekārtoti fizikas un ķīmijas kabineti, izveidots darbmācības kabinets zēniem. 1964. gadā iesāk fizkultūras laukuma izbūvi: iekārto skrejceļus, mešanas un lekšanas sektorus, futbola un volejbola laukumus. Ziemā jau otro gadu iekārtota slidotava.
Šajā mācību gadā skolā darbojas neklātienes grupa, kurā 12 jaunieši pabeidz iegūt astoņgadīgo izglītību. Pagastā pavisam 28 jaunieši ar nepabeigtu astoņgadīgo izglītību.
1969./70. mācību gadā skolā uzsākta sešgadīgo bērnu apmācība. Skolēnu skaits šajos gados vidēji ap 130.
Nostrādājusi Vijciema skolā par direktori 28 gadus, Aina Priedniece darbu skolā turpina kā vēstures skolotāja.
No 1980. līdz 1988. gadam skolā par direktoru strādā Arvīds Šķēle. Direktors kopā ar skolēniem daudz laika veltī pagasta un skolas vēstures izpētei, materiālu savākšanai, apkopošanai un muzeja izveidei.
Skolēnu skaits skolā samazinās. 1985./86. mācību gadā līdz pat 63 skolēniem. Skolā ir apvienotās klases. Skolotāju skaits skolā šajos gados ir vidēji 15.
No 1987.līdz 1989. gadam par skolas direktori strādā Daiga Ērmane.
No 1989. gada līdz 2000. gada pavasarim skolā par direktoru strādā Vilnis Vilguts.
1989. gada 1. septembrī Vijciema astoņgadīgā skola tiek reorganizēta par deviņgadīgo skolu, bet 1992. gada 1. septembrī – par Vijciema pamatskolu. Šajos gados skolēnu skaits skolā atkal pakāpeniski palielinās līdz 148. Skolā ir 17 skolotāji. Deviņdesmito gadu sākums ir laiks, kad skolā ilgus gadus strādājošo skolotāju vietā darbu sāk jauna skolotāju paaudze. Skolā tiek iekārtots datorkabinets un iegādāti datori. Uzsākta arī hokeja laukuma rekonstrukcija.
2001. gada 13. janvārī tika atklāts atjaunotais un paplašinātais hokeja laukums.
No 2000. gada pavasara skolā par direktori sāk strādāt Aīda Vītola. Skolēnu skaitam skolā ir tendence samazināties. 2002./2003. mācību gadā skolā mācās 128 skolēni. Skolā strādā 14 skolotāji.
2007. gada 1. septembrī skolā tiek atklāts pa vasaru izremontētais un moderni iekārtotais dabas zinību kabinets. Tas izdarīts, pateicoties bijušās vijciemietes Mirdzas Feldmanes kundzes ziedojumam.
2009. gada 5. janvārī pie skolas jaunās, izremontētās telpās tiek atvērta pirmsskolas izglītības grupa.
2001. gada 31. augustā, piedaloties izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam, tiek atklāta Vijciemā ilgi gaidītā sporta halle.
2014. gada 10. oktobrī tika atklāts izremontētais zēnu mājturības kabinets.
Skolēnu skaitam samazinoties, 2018. gadā skola tiek reorganizēta par sākumskolu.
Nepietiekamais izglītojamo skaits un skolas ēkas tehniskais stāvoklis ir pamats Valkas novada domes lēmumam par Valkas novada Vijciema sākumskolas likvidēšanu ar 2021. gada 1. jūniju.