Raunas pilsdrupu veiksmes stāsts – mērķtiecīgs un plānots darbs

2021. gada 9. jūlijs 08:00

151

Raunas pilsdrupu veiksmes stāsts – mērķtiecīgs un plānots darbs

Rauna, pateicoties viduslaiku pilsdrupām, Staburagam, Tanīsa kalnam, citiem apskates objektiem un sakoptajai videi, ir iecienīts tūrisma objekts visā Latvijā, turklāt pašvaldība līdz šim veiksmīgi izmantojusi savas ievērojamās kultūrvēsturiskās vietas, lai tajās rīkotu kultūras pasākumus, piemēram, Viduslaiku dienu pilsdrupās.

Kopš Raunas novads no 1. jūlija apvienojies ar Smiltenes un Apes novadiem un iekļaujas jaunizveidotajā Smiltenes novadā, raunēniešu labās tradīcijas sava kultūrvēstures mantojuma apsaimniekošanā jāturpina jaunā novada domei.

Naudu pilsdrupām vajag ik gadu
Piemēram, līdzšinējā Raunas novada dome rūpējusies, lai ik gadu Raunas viduslaiku pilsdrupās, kas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, notiktu konservācijas darbi. Tie ir nepieciešami, lai novērstu pilsdrupu bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī.
Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena skaidro, ka visu pilsdrupu konservāciju uzreiz pašvaldība nespēj veikt, jo tāda apjoma darbiem ir nepieciešama ļoti liela nauda.
“Tāpēc mūsu taktika ir darīt pakāpeniski, katru gadu, piesaistot valsts finansējumu caur Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Katru gadu pārvalde rīko konkursu, kurā pieminekļu īpašnieki var pieteikties valsts finansējumam, un kur mēs arī startējam, iegūstot lielāku vai mazāku summu Raunas pilsdrupu konservācijai, piemēram, šogad – 10 tūkstošus eiro, kam klāt nāk pašvaldības līdzfinansējums,” stāsta Ieva Plētiena un piebilst, ka darāmā vēl ir daudz.
Tāpēc Raunas novada pašvaldība izmantojusi ikvienu iespēju, kā piesaistīt naudu Raunas pilsdrupām, startējot projektos, piemēram, piedalījusies Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmā un, tai pateicoties, 2020. gadā piesaistījusi ievērojamu šīs programmas līdzfinansējumu –130 590 eiro konservācijas darbu veikšanai. Tik apjomīgi konservācijas darbi kā pērn Raunas pilsdrupu teritorijā nav notikuši kopš 2005. un 2006. gada.
Šogad plānotie konservācijas darbi Raunas pilsdrupās jau notiek, tiek nostiprināta viena siena centrālajos korpusos.
Papildu konservācijai Raunas pilsdrupās reizi divos gados notiek arheoloģiskā izpēte, kam finansējumu atvēl pašvaldība. Ieva Plētiena piebilst, ka Raunas pils ir salīdzinoši maz pētīta, tāpēc izrakumos atradumi ir vienmēr. Arheologi Raunas pilsdrupās strādās arī šovasar – no 15. līdz 25. jūlijam. Izpēte notiks pils pagalmā.
Rauna ar savu
mantojumu lepojas
Raunas novadā ir vēl citi ievērojami apskates objekti un valsts nozīmes pieminekļi, piemēram, jau pieminētais Staburags, Tanīsa pilskalns, luterāņu baznīca, tēlnieka Kārļa Zemdega veidotais Brīvības piemineklis, kas veltīts Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai un ir viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem.
Aizvadītajā gadā netālu no Raunas atklāts līdz šim nezināms pilskalns, kas nodēvēts par Kieģeļcepļu pilskalnu.
Ieva Plētiena novēl jaunizveidotā Smiltenes novada domei rūpēties par kultūrvēsturisko mantojumu visā jaunizveidotajā novadā. “Šis mantojums ir gan tūrisma potenciāls, gan arī rāda, cik seni mēs esam, no kurienes esam nākuši, kāda bijusi mūsu vēsture, ko no tās varam mācīties. Šī mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm ir arī pašvaldības kā īpašnieka pienākums. Atslēgas vārdi, kā to izdarīt, ir “pamazām”, “regulāri”, “sistemātiski”. Un nevajag gaidīt, kad tiks atvērts kāds projektu finansēšanas konkurss, bet darīt pašiem un maziem solīšiem iet uz priekšu. Mēs, raunēnieši, esam gatavi palīdzēt ar pieredzi un zināšanām,” teic Ieva Plētiena.
Kultūras pasākumu organizatore Raunas pagastā Linda Vecgaile cer, ka jaunajā Smiltenes novadā tiks saglabātas arī tās labās iestrādnes, ko viņa ar radošo komandu izveidojusi un iedzīvinājusi kultūras jomā, tai skaitā rīkojot pasākumus sava novada ievērojamās vietās.
Tā, piemēram, katru gadu maija trešajā sestdienā (pirms pandēmijas ierobežojumiem) norisinās viduslaiku diena Raunā jeb Ronennburgā, Raunas pilsdrupu pils torņa pakājē. Vietējiem iedzīvotājiem un ciemiņiem tiek piedāvāta plaša kultūras un tūrisma programma: tirgus, viduslaiku aktivitātes, uz vietas gatavota maltīte, priekšnesumi, aktivitātes bērniem, tūrisms. Vakars noslēdzas ar muzeja nakts izstādi un koncertu. Pie Staburaga notiek mākslas plenēri, izstādes, koncerti, sveču dienas pastaiga, kāzu ceremonijas. Tanīsa kalnā tiek svinēta Raunas vārda diena, rīkotas kultūras mantojuma dienas, brīvdabas kino izrādes un koncerti.
“Ļoti ceru, ka Smiltenes novada pašvaldība to visu atbalstīs. Mēs, raunēnieši, esam lepni un lepojamies ar mūsu kultūras mantojuma bagātību. Mēs uzturam to un attīstām. Protam strādāt komandā un īstenot mazus un lielus mērķus. Bažas rada turpmākais finansējums, ļoti ceram, ka tas nemazināsies,” teic Linda Vecgaile.

Varēs paši izlemt,
kas ir vietējās vērtības
Raunas novadu kā pozitīvu piemēru mērķtiecīgai un plānotai kultūras pieminekļu atjaunošanai Vidzemē, domājot paveikto Raunas pilsdrupās, uzteic Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja – galvenā valsts inspektore Ilze Liekniņa.
Viņa atgādina, ka likumā par pašvaldībām noteikts, ka pašvaldību funkcija ir rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (tai skaitā sniegt atbalstu kultūras pieminekļu saglabāšanai).
“Būs vajadzīgs laiks, lai jaunās pašvaldības sakārtotu savas prioritātes un izstrādātu sava novada kultūras pieminekļu apsaimniekošanas/saglabāšanas plānus. Pašlaik Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē noslēdzas kultūras pieminekļu saraksta pārskatīšana, kur pašvaldībām būs iespējas pašām kontrolēt un izlemt, kas ir viņu vērtības. Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” izmaiņās noteikts, ka turpmāk vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību nodrošina pašvaldība. Šobrīd, kad ir notikusi reforma, pārvalde centīsies tikties ar katru pašvaldību atsevišķi, lai skaidrotu notikušās izmaiņas un konsultētu par likuma izmaiņu neskaidrībām,” informē Ilze Liekniņa.

viedoklis
Astrīda Harju, Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos:
- Visi politiskie spēki, kuri ir ievēlēti Smiltenes novada domē, savās priekšvēlēšanu programmās runājuši par vienotas kultūrtelpas veidošanu, un vienota kultūrtelpa sākas ar kultūrvēsturisko mantojumu. Mūsu novada unikālos pieminekļus, kādi, piemēram, ir Gaujienas muižas ansamblis un Raunas pilsdrupas, saglabāsim, restaurēsim un pilnveidosim. Tas būs atkarīgs arī no tā, cik apņēmīgi startēt mazajos projektos konkrētās iestādēs ir vadītāji un darbinieki. Pilnība jau nerodas nospraustajā mērķī, bet ceļā, ejot uz mērķi. Man ir prieks par Raunas muzeja vadītāju Ievu Plētienu, kura kopā ar Raunas novada pašvaldību rakstījusi projektus Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei un radusi finansējuma piesaisti Raunas pilsdrupu konservācijai. Šādi mēs arī turpināsim un, protams, skatīsimies uz lielākām iespējām piesaistīt finansējumu, jo pašvaldības budžets ir ierobežots un ir pamatfunkcijas, kas pašvaldībai jānodrošina saviem iedzīvotājiem pēc likuma.

Mediju atbalsta fonda
ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Raunas pilsdrupu veiksmes stāsts – mērķtiecīgs un plānots darbs” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Raunas pilsdrupu veiksmes stāsts – mērķtiecīgs un plānots darbs

Kategorijas