Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Izplatītas mežu īpašnieku problēmas – Zemesgrāmatā neierakstīts īpašums un mežs kopīpašumā

Kristaps Jēkabsons, “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks” valdes loceklis
Laikraksta arhīvs

2021. gada 9. jūlijs 08:00

3
Izplatītas mežu īpašnieku problēmas – Zemesgrāmatā neierakstīts īpašums un mežs kopīpašumā

Labs saimnieks lieliski zina, ka meža īpašums prasa atbildīgu attieksmi un pienākuma apziņu. Lai gadu no gada meža vērtība pieaugtu, vienlīdz svarīgs ir gan godprātīgs darbs mežā, gan savlaicīga formalitāšu nokārtošana. Praksē nereti sastopamas situācijas, kad īpašniekam nav nokārtotas īpašumtiesības uz meža īpašumu. Bieži ar Zemesgrāmatā neierakstītu īpašumu saskaras tieši mantinieki, kuriem nākas uzņemties rūpes par dokumentu sakārtošanu un īpašumtiesību nostiprināšanu. Tas ne vienmēr ir vienkāršs process.
Gādājot par īpašuma nostiprināšanu Zemesgrāmatā, pirmais solis ir pirmreizējā meža uzmērīšana gadījumā, ja tas nav veikts. Tas nozīmē, ka sertificēts mērnieks veic zemes robežu uzmērīšanu un sagatavo zemes robežu plānu un zemes robežu noteikšanas aktu, konstatē apgrūtinājumus. Tāpat ir jāpārliecinās, vai ir visi dokumenti, kas apliecina potenciālās īpašum tiesības. Atkarībā no situācijas tā var būt mantojuma apliecība, testaments, Valsts zemes dienesta (VZD) lēmums par īpašumtiesību atjaunošanu vai atzīšanu u.c. Tālāk jādodas pie notāra, lai sagatavotu nostiprinājuma lūgumu. Trešais solis ir visu dokumentu iesniegšana Zemesgrāmatu nodaļā, lai īpašumu ierakstītu Zemesgrāmatā. Kad tas paveikts, ir jāsaved kārtībā dokumenti, kas nepieciešami meža apsaimniekošanai: jāveic meža uzmērīšana, taksācija un mežaudzes vērtības aktualizācija, konstatējot situāciju konkrētajā mežā, piemēram, kādu sugu koki tajā aug, cik tie ir veci.

Neskaidrības
ar mežu kopīpašumā
Daudz neskaidrību rada kopīpašumā esošs mežs. Ir labi, ja meža īpašnieki spēj savā starpā vienoties, taču nereti panākt kopīgu valodu neizdodas. Ikviens būs ievērojis māju, kuras viena puse ir savesta kārtībā, bet otra brūk kopā. Līdzīgi ir ar mežu – domstarpību  dēļ pienācīgi nekopts mežs strauji zaudē vērtību. Mežs kopīpašumā nozīmē, ka tas ir sadalīts nevis reālās, bet gan domājamās daļās. Lai rīkotos ar īpašumu, nepieciešama pārējo īpašnieku piekrišana. Šajā gadījumā vislabākais risinājums ir mēģināt rast kopīgu valodu. Otrs risinājums ir noslēgt un reģistrēt Zemesgrāmatā īpašuma lietošanas kārtības līgumu, kas atrunā, kura īpašuma daļa kuram īpašniekam pienākas un kāda ir katra atbildība, tostarp kārtība, kādā mežs jāapsaimnieko. Tāpat iespējams sadalīt īpašumu reālās daļās vai pārdot tikai sev piederošās domājamās daļas. Jāpiezīmē, ka šis ir ārkārtīgi rets gadījums, jo parasti īpašnieki nespēj savā starpā vienoties, kā godīgi sadalīt īpašumu.
Nobeigumā jāuzsver: ņemot vērā, ka situācijas mēdz būt ļoti dažādas, ar meža īpašumu saistīto dokumentu sakārtošana parasti nav vienkāršs process. Tāpēc meža īpašniekam, visticamāk, lie­ti noderēs gan notāra vai jurista padoms, gan mērnieka, gan arī sertificēta meža taksatora palīdzība.
Pirms uzsākt šo procesu, ieteicams rūpīgi izpētīt situāciju, sastādīt rīcības plānu un nebaidīties prasīt padomu, jo tāds noteikti būs nepieciešams. Sarežģītos gadījumos svarīgi ir konsultēties ar eks­pertiem, kas strādā ar mežiem ikdienā. Tas dos pārliecību, ka netiks pieļautas kļūdas, kas maksā dārgi.
Ja nepieciešams padoms un praktiska palīdzība, lai sakārtotu īpašumtiesības vai atrisinātu ar tām saistītas sarežģītas situācijas, aicinām sazināties ar “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks” ekspertiem pa tālr. 24 24 22 22 vai e-pastu: info@zlm.lv. Plašāka informācija www.zlm.lv.

Kategorijas

Kategorijas