Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pārvarēt bailes, lai augtu

Oskars Morozovs

2021. gada 13. jūlijs 08:00

32
Pārvarēt bailes, lai augtu

Cilvēks lielākoties ierīkots tā, ka viņš no visa baidās – no pārmaiņām, no slimībām, no vakcīnām, no likstām, zobārsta, bandītiem, izaicinājumiem, augstuma, zirnekļiem, čūskām un daudzum daudz citām lietām. Šīs bailes ir dabiskas, daba tās ielikusi cilvēkā, lai pasargātu. Tomēr, ja sākotnēji bailes cilvēku sargāja, lai tas varētu evolucionēt un izdzīvot cīņā ar ārējiem apdraudējumiem, tad gadu tūkstošu gaitā cilvēks apaudzis ar dažādām bailēm un šobrīd baidās teju no visa. Lai savas bailes slēptu, tām izdomāti dažādi gudri zinātniski nosaukumi. “Nē, es nebaidos, man ir fobija!”
    Arī es esmu cilvēks, un arī man piemīt bailes. Regulāri cenšos dažas no tām pārvarēt. Piemēram, bailes no plašiem un dziļiem ūdeņiem es pārvarēju, dodoties jahtas regatē. Trāpījām gan vētrā, gan lielo kuģu ceļā, dzīvi palikām. Tur es sajutu to, cik sīks ir cilvēks pret dabu. Nav mazai skudriņai vērts spirināties pret dabas spēku, bezjēdzīgi. Jāpieņem un jāizbauda.
    Bailes no ceļošanas vienam un bailes no nezināmā pārvarēju, braucot darīt brīvprātīgo darbu Rio olimpiskajās spēlēs Brazīlijā. Protams, bija bail vienam triekties uz otru pasaules malu, protams, biju salasījies par Zikas vīrusu, par kriminogēno situāciju Brazīlijā. Baidījos. Pirmās trīs dienas, līdz sapratu, ka bailes mani tur, mani paralīzē, neļauj izbaudīt un, tieši otrādi, var sabojāt manu piedzīvojumu. Kad sakārtoju šīs lietas galvā, izbaudīju šo ceļojumu, kas paliks atmiņā kā ļoti gaišs un iespaidīgs – uz visu manu mūžu.
Pēdējās manas lielākās bailes saistītas ar nupat aizvadīto Eiropas futbola čempionātu, kura spēles es komentēju televīzijā. Bija ļoti bail no auditorijas apjoma, no iespējas kļūdīties, no atbildības, no kritikas. Turnīra sākumā daļa līdzjutēju, kas pieradusi pie cita futbola komentētāja Latvijā, ļoti negatīvi izturējās pret mums, tik ļoti neierastajiem komentētājiem. Tas bailes tikai vairoja. Taču arī ar to bija jātiek galā, lai nesabojātu šo turnīru vispirms jau sev un tātad arī citiem. Un man atkal izdevās sakārtot domas galvā, pārvarēt šīs bailes un izbaudīt šo iespēju. Spriežot pēc atsauksmēm, kopā ar mani to izbaudīja arī vismaz daļa manu klausītāju.
Ko ar to gribu teikt? Baidīties ir dabiski, tas ir pašaizsardzības instinkts. Tas mūs attur no fatālām kļūdām. Tomēr tikai pārvarot bailes, mēs nonākam brīnumainās vietās, satiekam brīnumainus cilvēkus, piedalāmies brīnumainos notikumos un gūstam jaunu pieredzi. Un pieredze, kā zināms, ir pats vērtīgākais, jo tā cilvēku attīsta un ved pretī jauniem atklājumiem, panākumiem un pašizaugsmei.