Skrējienā Rīga–Valmiera noskaidros jaunus čempionus

2021. gada 15. jūlijs 15:39

135

Skrējienā Rīga–Valmiera noskaidros jaunus čempionus

Naktī uz sestdienu, 17.jūliju, 166 ultragaro distanču skrējēji 13.reizi mēros ceļu no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sv.Sīmaņa baznīcai Valmierā, lai ar uzrakstu “Brīvību Latvijai!” uz starta numuriem nodotu Mildas sveicienu Sīmanim.

Finišā ātrākos sagaidīs astoņgadīgie dvīņi Toms un Edžus – šī gada labdarības skrējiena sargeņģeļi, kuru rehabilitācijai skrējēji un sacensību brīvprātīgie palīgi vāc ziedojumus. Desmito reizi 107 kilometrus garo vēsturisko distanci mēģinās veikt skriešanas leģenda Viktors Suborins, kuram joprojām pieder Latvijas rekords 24 stundu skrējienā. Otro gadu pēc kārtas skrējienam piešķirts Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas (IAU) bronzas līmeņa statuss, bet pirmo reizi līderus trasē pavadīs elektroauto LEXUS ar tiešsaistes rezultātu tablo uz jumta.

Vēsturiskais skrējiensoļojums aizsākās 1989.gada 27.augustā četras dienas pēc Baltijas ceļa un kā ikgadēja tradīcija turpinājās līdz 1993.gada Trīszvaigžņu spēlēm, kas Valmierā pulcēja tautiešus no visiem kontinentiem. Pēcāk sporta sarīkojums transformējās par spēka mērošanos starp pašvaldībām un bija kā iedīglis šodien zināmajām prestižajām vieglatlētikas sacensībām “Prezidenta balva”. Tikmēr Rīga–Valmiera 21 gadu netika rīkots, līdz 2014.gadā to atjaunoja biedrība “Ultrataka”, kas šogad to rīkos astoto gadu pēc kārtas, spējot iepriecināt dalībniekus un bērnus ar kustību traucējumiem pat globālās pandēmijas apstākļos.

Ievērojot epidemoloģiskos noteikumus, šogad skrējiens notiks bez skatītāju klātbūtnes. Tāpat tiks ievēroti citi drošības pasākumi, piemēram, akreditētas dalībnieku apkalpojošās personas sacensību kontrolpunktos. Papildu apgrūtinājumu piešķirs karstuma vilnis, kas pārņēmis Latvijas teritoriju, taču sinoptiķu prognozes liecina, ka nedēļas nogalē gaisa temperatūra mazināsies un skrējējiem būs vieglāk sasniegt savus nospraustos mērķus.

Tā kā pagājušā gada uzvarētāji nestartēs, šogad gaidāmi jauni čempioni. Divkārtējā sieviešu uzvarētāja salacgrīviete Diāna Džaviza pērn laboja sev piederošo trases rekordu (9:21:49), taču šogad neieradīsies dzimtenē no savas dzīvesvietas Austrijā. Savukārt Raunas pārstāvis Pēteris Grīviņš pēc 28 gadus senā rekorda labošanas (7:59:02) šogad distancē atbalstīs dzīvesbiedri Ievu Upmanci-Grīviņu.

Par atbrīvoto čempiona titulu cīnīsies 52 sievietes un 114 vīrieši. Dāmu konkurencē galvenā pretendente ar 107.numuru būs simtgades sarīkojuma uzvarētaja Vita Devjatņikova, kura 2018.gadā triumfēja nepilnās 10 stundās (9:53:06). Par vietu trijniekā cīnīsies pieminētā Ieva Upmace-Grīviņa (11:47:22, 2017.gads), Kristīne Troņenkova (11:53:18, 2020.gads), Aija Linē (12:20:44, 2018.gads), Zane Karpenko (12:32:29, 2017.gads), Liāna Aldiņa (12:56:18, 2020.gads) un Gunta Neija (12:56:31, 2020.gads). Kārtis varētu sajaukt tumšais zirdziņš Dana Mačtama, jo ventspilniece ar visai nelielu ultramaratonu pieredzi skrējusi pusmaratonus tuvu pusotrai stundai, kamēr labākais maratona rezultāts sasniegts pirms trim gadiem Amsterdamā (3:12:31).

Pirmā atjaunotā skrējiena uzvarētāja Dace Veipa (13:24:00) sarūpējusi īpašu balvu loterijai starp visām skrējējām, kas pārspēs viņas 2014.gada rezultātu.

Septiņu gadu laikā vīru konkurencē allaž bijis jauns uzvarētājs, un šogad par otro titulu cīnīsies 2019.gada un 2018.gada čempioni Ainārs Kumpiņš (8:10:50) un Konstantīns Biktimirovs (8:18:11). Visu laiku TOP10 rezultātu noslēdz astoto gadu pēc kārtas skrienošais kocēnietis Dmitrijs Ničipors (8:43:21, 2018.gads), kuram simboliski būs atbilstošs astotais starta numurs. Konkurenci sastādīs šobrīd labākais diennakts skrējējs – jēkabpilietis Aivars Bondars (9:15:19, 2020.gads). Trasē būs arī atjaunotā skrējiena pirmais uzvarētājs Valdis Ņilovs (9:22:40, 2020.gads), kā arī pasaules čempionātā (PČ) startējušais cēsnieks Miķelis Vietnieks (9:30:29, 2018.gads). Savu rezultātu varētu uzlabot Andis Geste (9:33:45, 2019.gads) no Užavas, kā arī šī gada “Supervaroņu Backyard Ultra” uzvarētājs Ritvars Kalniņš (9:38:45, 2020.gads) un trasē vienīgais Spartatlona finišētājs Pēteris Cābulis (9:44:36, 2016.gads).

Labākie šī gada skrējēji kļūs par kandidātiem dalībai nākamā gada PČ 100 kilometru šosejas skrējienā. Savu artavu cīņā par medaļām dos ultramaratonu debitanti – viens no vadošajiem taku skrējējiem Toms Komass, kurš tieši šajās dienās ar ģimeni atgriežas no Vācijas uz dzīvi Latvijā, kā arī Mārtiņš Auziņš, kuram labākais maratona rezultāts padevās pirms pieciem gadiem Parīzē (2:41:15).

Tikai naktī uz sestdienu, 17.jūliju, redzēsim, kuri būs sacensību līderi un pirmo reizi tiks pavadīti trasē ar elektroauto “Lexus” un sarkano rezultātu tablo uz jumta.

Septīto finišu neprognozējamajā trasē lūkos sasniegt šogad Spartatlona dalībnieku sarakstā apstiprinātais izturībnieks Didzis Brauns, kurš startējis visos skrējienos kopš 2015.gada, kā arī jau pieminētais Valdis Ņilovs no Ogres. Astotajam finišam pie Sīmaņa baznīcas skries viens no favorītiem Dmitrijs Ničipors un bruņoto spēku pārstāvis Mārtiņš Sirmais, kuri sasnieguši Valmieru visos skrējienos no sacensību atjaunošanas 2014.gadā.

Tikmēr 18.jūnijā 70 gadu jubileju atzīmējusī skriešanas leģenda Viktors Suborins startēs 10.reizi. Deviņdesmito gadu sākumā četrdesmitgadīgais ultramaratonists uzvarēja 1991. un 1993.gadā (8:03:45 un 8:44:03), kā arī palika otrais 1992.gadā, paliekot uzreiz aiz sīvākā konkurenta Georga Jermolajeva. Atjaunotajā versijā Viktors Suborins izlaidis vienīgi 2017.gada skrējienu un pērn spēja finišēt ātrāk par 18 stundām (17:45:41).

Viktoram Suborinam joprojām pieder absolūtais Latvijas rekords diennakts skrējienā, 1984.gada 9.jūnijā 31 gada vecumā veicot 258,845 kilometrus stadionā Jūrnieks, kura vietā šodien atrodas Jūrmalas akvaparks. Stadiona vairs nav, bet rekords joprojām nepārspēts.

Septīto gadu pēc kārtas skrējienam ir labdarības statuss, vācot līdzekļus bērniem ar kustību traucējumiem. Pāris dienas pirms starta dalībnieki un brīvprātīgie savākuši 1662 eiro dvīņiem Tomam un Edžum no Gulbenes, kuri kā sargeņģeļi sagaidīs skrējējus Valmierā pie Sv.Sīmaņa baznīcas. Deviņi skrējiensoļojuma dalībnieki ziedojumā atvēlējuši simboliskus 107 eiro. Līdzekļu vākšana turpināsies skrējiena laikā un noslēgsies 22.jūlijā svinīgajā pasākumā fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centrā “Poga”.

Konts ziedojumiem ŠEIT.
Sacensību tiešsaistes rezultāti ŠEIT.

Iedzīvotāju ievērībai! No piektdienas, 16.jūlija, plkst.15.00 līdz sestdienas, 17.jūlija, plkst.19.00 būs slēgts stāvlaukums pie Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Skrējienā Rīga–Valmiera noskaidros jaunus čempionus

Kategorijas