Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sētnieces aizstāv vadītāju un aicina cilvēkus būt saprotošākiem

Inga Karpova

2021. gada 22. jūlijs 08:16

3883
Sētnieces aizstāv vadītāju un  aicina cilvēkus būt saprotošākiem

Skaļu domu apmaiņu “Ziemeļlatvijas” redakcijā izraisīja 9. jūlija laikraksta publikācija “Norāda uz nesakoptu puķu dobi Valkā”. Lai skaidrotu situāciju un valcēniešus rosinātu šajā karstajā laikā būt saprotošākiem un ļaut jaunajai novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas labiekārtošanas darbu vadītājai – dārzniecei Alitai Plūksnai strādāt, viedokli izteica piecas nodaļas darbinieces.

“Ziemeļlatvija” atgādina, ka šajā publikācijā pēc redakcijai elektroniskajā pastā saņemtās vēstules un fotogrāfijām A. Plūksna piekrita, ka saspringtā darba grafika, laika un strādnieku trūkuma dēļ dobes pie pilsētas kultūras nama tiešām nebija paspēts sakopt. Taču jau nākamās dienas rītā pēc “Ziemeļlatvijas” zvana šo dobi A. Plūksna pati izravēja un nogrieza noziedējušās puķes.  

To, ka šajā novada pašvaldības struktūrvienībā trūkst darbinieku, atzina arī sētnieces, jo atvaļinājuma laikā viņām jāsakopj ne tikai savas teritorijas, bet jāaizvieto arī kolēģi. Taču, metoties aizstāvēt savu tiešo darbu vadītāju, viņas uzsver, ka pati Alita dara visu nepieciešamo – stāda, ravē, laista, brauc ar visa veida tehniku, turklāt vēl organizē un pārrauga nodaļas darbinieku darbu. Viena no kareivīgākajām viedokļa paudējām Liene Valtiņa uzskata, ka vērīgās elektroniskās vēstules rakstītājas un iesūtītājas Alitai veltītie vārdi, ka “laikam jau pilsēta aiz meža vairāk kā āzi par dārznieku nav pelnījusi”, ir ne tikai aizvainojoši, bet arī neatbilst patiesībai.

“Cilvēkiem ir jāsaprot, ka šajā karstajā laikā, kad lietus nelīst, Alita lielāko dienas daļu velta apstādījumu laistīšanai. Jau pulksten piecos no rīta viņa ir darbā, lai paspētu visu izdarīt. Kopā strādājam no 1. marta un redzam, ka viņa ir ļoti centīga un saprotoša, arī cilvēciska. Pa ilgiem laikiem mums ir priekšniece, kura saprot, ka sētniekiem kārtībā jāuztur lielas teritorijas. Mēs strādājam tikai ar savām rokām. Turklāt daudzas mēs šajā svelmē darbu sākam pusčetros no rīta. Jāpiekrīt, ka smagā darba un atalgojuma dēļ jauni un spēcīgi cilvēki uz sētnieka amatu neraujas, bet mēs visas esam gandarītas, ja par darbu saņemam cilvēcisku paldies. Ne vienmēr noteicošais ir tikai nauda. Mēs redzējām, ka sētnieka darbu nevarēja izturēt jauni cilvēki, kuri šo darbu darīja vien divas nedēļas un aizlaidās. Strādājot kopā ar Alitu, uz darbu nāku ar prieku, jo viņa uzticas saviem strādniekiem, ļauj pašiem organizēt darbu un izlemt, kā labāk to paveikt. Savā teritorijā esmu saimniece un pati domāju ar galvu! Galvenais jau nav, cik stundu tu strādā, bet gan rezultāts – tīra un sakopta pilsētas teritorija. Viens darbu padara četrās piecās stundās, citam vajag visu dienu. Turklāt atvaļinājuma laikā jāpaspēj sakopt ne tikai savu, bet arī kolēģa teritoriju. Man jārūpējas arī par tīrību sešu daudzdzīvokļu māju pagalmos. Ne visu var pagūt izdarīt uzreiz ātri. Redzu, kā strādā pati Alita, kura nebaidās ne no viena darba un nekas viņai nešķiet par grūtu. Viņa šajā amatā strādā tikai četrus mēnešus, bet tik daudz jau ir izdarīts – Rīgas ielā pie dzelzceļa sliedēm izcirsti krūmi, Ausekļa ielas malā augstais zemes uzbērums beidzot ir tīrs. Izdarīto darbu saraksts ir garš. Es biju slima, un negaidīti uzsniga sniegs. Alita atnāca un pati visu sniegu notīrīja. Šajā darbā strādāju astoto gadu un pirms tam neko tādu nebiju pieredzējusi,” atzīst L. Valtiņa. Viņai piekrīt arī Marta Babre, kura sētnieces darba pienākumus veic jau 28 gadus. Viņa atceras, ka pavasarī, sākoties puķu dobju sakopšanas darbiem, ilglaicīgi lija lietus. “Pusdienas laikā, ejot garām, redzu, ka Alita pa visu lielo lietu centra apstādījumos stāda puķes. Uzvilkusi garos zābakus un lietusmēteli, stāv pielijušā zemē un darbojas. Prasīju, kāpēc viņa lietusgāzē strādā. Man atbildēja, ka viņai šis darbiņš ir jāizdara, jo darbs dzen darbu. Visiem 23. jūnijs bija brīvdiena, bet Alita kopā ar traktoristu pilsētā laistīja puķes, jo uztraucās, ka garajās un karstajās brīvdienās tās varētu izdegt. Viņa ir ļoti apzinīga. Cilvēki mīļie, ļaujiet jaunajai darbiniecei strādāt! Mēs tiešām esam priecīgas, ka mums ir labi priekšnieki – gan Alita, gan Gints Stālmeisters. Mēs – sētnieki – no agra rīta esam savās teritorijās un redzam, ka jau pirms sešiem Gints brauc pa pilsētu, visas mūs smaidot pasveicina. Ir patīkami, ka tā izturas pret saviem darbiniekiem,” atzīst M. Babre. Viņai piekrīt arī pārējās sētnieces, vairākkārt uzsverot, ka pēc nodaļas reorganizācijas uz darbu nāk ar prieku. Ilggadējās strādnieces uzskata, ka viņām strādāt ir daudz vieglāk, jo vairs nav obligāti jāpiedalās sakopšanas talkās. Nodaļas vadības darba organizācija ļauj ikdienas darbus paveikt piecās darbdienās, nodarbinot arī bezdarbniekus pagaidu sabiedriskajos darbos. Agrāk sētniekiem papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem vairākas reizes gadā bija jātalko, bet tagad vadība uzskata, ka sētniekiem jau tāpat ir darba pilnas rokas, tāpēc būtu nepareizi likt viņiem strādāt vēl vairāk.

“Līdz šim nekur negājām un skaļi nerunājām par savām nebūšanām, bet, izlasot šos apvainojumus par Alitu, vairs nespējām klusēt. Viņa ir čakla, ar lielām darba spējām. Mums visām ir svarīgi, lai vadītāji izprot sētnieka darba specifiku,” aicina M. Babre.

Sarunā ar šīm fiziski smagajā darbā norūdītajām sievām sapratu, ka viņas tiešām ar visām četrām aizstāv tiešos darbu vadītājus – A. Plūksnu un G. Stālmeisteru. Savukārt kā valcēniete uzskatu, ka lielos vilcienos Valka, salīdzinot ar kaimiņpilsētu Valgu, ir sakopta un tīra. Nenoliedzami, jaunievēlētajiem novada domes deputātiem būtu jāpārskata Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas finansējums, jo ne tikai cilvēka rokas spēj paveikt visus vajadzīgos darbus, ir nepieciešama mūsdienīga tehnika un papildaprīkojums. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams finansiālais ieguldījums. Taču ir vērts ieklausīties ierindas darbinieku teiktajā un reizēm iedomāties, kā būtu, ja pats strādātu sētnieku un pārējo šīs nodaļas darbinieku darbu. Katrā ziņā pa ilgiem laikiem redakcijā vērsās tieši šī aroda pārstāves, lai izklāstītu skatījumu uz šīm lietām.