Atsedz senu bruģi Raunas pilsdrupās

2021. gada 27. jūlijs 08:00

438

Kopš aizvadītās nedēļas nogales Smiltenes novada Raunas pilsdrupās ir jauns apskates objekts, – arheologi atseguši 17. gadsimta bruģi pils pagalmā, ko nu var redzēt mūsdienās dzīvojošie cilvēki, un ne tikai redzēt, bet var arī uz senā bruģa uzkāpt.

Jau rakstījām, ka Rauna, pateicoties arī sakoptajām viduslaiku pilsdrupām, ir iecienīts tūrisma objekts visā Latvijā.

Uziet 17. gadsimta naudu
Par pilsdrupām – valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli – līdz šim rūpējusies nu jau bijušā Raunas novada pašvaldība, regulāri piesaistot finansējumu pilsdrupu konservācijas darbiem un reizi divos gados finansējot arheoloģisko izpēti (no šā gada 1. jūlija Rauna ir jaunā Smiltenes novada sastāvā).
Laiks kārtējiem arheoloģiskajiem izrakumiem Raunas pilsdrupās pienāca šovasar – arheologi tur strādāja no 15. līdz 22. jūlijam ar galveno mērķi tālāk atsegt pagalma seno bruģi, kas arī tika izdarīts 70 kvadrātmetru lielā platībā.
Pēc izrakumos atrastajiem priekšmetiem arheoloģe Sandra Zirne secina, ka atsegtais bruģis ir no 17. gadsimta. Uz to norāda izrakumos atrastie Zviedrijas karalienes Kristīnes (1626. –1689.) valdīšanas laikā kaltie Rīgas un Livonijas šiliņi. Arheologi atraduši arī svina lodītes, kas liecina par tolaik notikušu kara darbību, kā arī māla trauku lauskas, dažādus dzelzs priekšmetus, par kuru pielietojumu varēs vairāk uzzināt pēc restaurācijas, un holandiešu māla pīpes kāta fragmentu baltā krāsā.
Sandra Zirne skaidro, ka tie ir ļoti tipiski 17. gadsimta atradumi, no kuriem var gūt priekšstatu par to laiku, kā arī piebilst, ka Raunas pilsdrupas arheoloģiski līdz šim ir maz pētītas un darāmā tur vēl ir ļoti daudz, darba pietiks pat vairākām paaudzēm. “Ir svarīgi parādīt cilvēkiem ieskatu senatnē. Tas, kas bieži šķiet drupu stāvoklī, ir milzīga vērtība. Arheoloģiskajos izrakumos parādās ļoti daudz kā interesanta, kas nav minēts rakstītajos avotos, piemēram, kad iepriekš veicām izrakumus priekšpilīs, guvām priekšstatu, kā pils bija labiekārtota. Stāsts ar katriem izrakumiem kļūst pilnīgāks,” uzsver arheoloģe.

Var vērot skatu no pils torņa
Raunas pilsdrupās veiktajos izrakumos līdz šim atrastās senlietas var apskatīt Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Arī Raunā ir muzejs, taču tas nav akreditēts, tāpēc arheoloģiskos atradumus nedrīkst pieņemt, skaidro Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena.
Viņa zina stāstīt, ka arheoloģiskā izpēte Raunas pilsdrupās sākās 1987. gadā, kad pilsdrupu teritorijā būvēja brīvdabas estrādi un celtnieki, rokot pamatus, atsedza kultūrslāni.
“Mērķtiecīgāki un secīgāki izrakumi sākās 2005. un 2006. gadā, kad notika pilsdrupu konservācija un tika atjaunots pils tornis, kurā tagad ir skatu platforma. Pēdējā laikā arheoloģiskā izpēte Raunas pilsdrupās notiek regulāri, reizi divos gados, un to finansē pašvaldība. Ceru, ka šī tradīcija tiks saglabāta jaunajā Smiltenes novadā. Uz to cer arī arheologi, kuri atvadoties izteica cerību atkal satikties pilsdrupās pēc diviem gadiem,” stāsta Ieva Plētiena.
Tagad Raunas pilsdrupu sienu konservāciju turpina restauratori. Līdz ar to turpmāk arheologi varēs veikt izpēti vēl tuvāk sienām, jo konservācijas darbu laikā speciālisti nostiprina pils sienas esošā nobrukuma stāvoklī, kā arī nostiprina lielākos izbrukumus.
Raunas pilsdrupas var apskatīt arī konservācijas darbu laikā. Apskatei bez maksas ir pieejams arī pilsdrupu skatu tornis, kurā uzkāpjot var redzēt Raunas ainavu. Lielākoties tornis ir aizslēgts, bet atslēgu interesenti var paņemt vai nu Raunas tūrisma informācijas centrā vai sabiedriskajā tualetē iepretī autobusu pieturai Raunas centrā.

uzziņai
Raunas pils celta 14. gadsimta otrajā pusē un bija viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā no septembra līdz februārim. Grāmatā “Rauna citkārt un tagad” ap 1900. gadu rakstīts, ka Raunas pils ir pieskaitāma pie stiprākajām Vidzemes pilīm, kopumā apsēsta un ieņemta deviņas reizes. Šobrīd tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.
Raunas pili praktiski nopostīja Ivana Bargā karapūļi ap 1577. gadu Livonijas kara laikā. 1654. gadā (17. gadsimtā) zviedri pili pārlabojuši un nocietinājuši. Tomēr pāris gadus vēlāk pils mūri vairs netika atjaunoti, jo tā zaudēja savu nozīmi kā cietoksnis.
(Avots – Raunas tūrisma
informācijas centrs)

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Atsedz senu bruģi Raunas pilsdrupās

Kategorijas