No jūlija daudziem izmaiņas attiecībās ar VID

2021. gada 27. jūlijs 08:00

Ar 1. jūliju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildības jomā stājās spēkā virkne izmaiņu likumos un noteikumos. Tas ietekmē lielu daļu sabiedrības – kādā statusā strādāsim, kādus un cik nodokļus maksāsim. Aicinājām uz sarunu VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, lai izvaicātu par šobrīd aktuālo.

– Visvairāk sabiedrība ir satraukta par izmaiņām sociālo iemaksu un ienākuma nodokļa jomā. Kādi ir sabiedrības galvenie ieguvumi no nodokļu izmaiņām, kas stājās spēkā ar 1. jūliju?
– Nevar teikt, ka šīs ir lielas izmaiņas. Bet katrs, protams, to uztver atšķirīgi.
Ja skatāmies no nodokļu režīma viedokļa, tad līdz šim pastāvēja deviņi režīmi.
Un rezultātā bija arī atšķirīgas sociālās apdrošināšanas situācijas. Mēs visi zinām par cilvēkiem ar ļoti mazām pensijām. Un tā ir cēloņsakarība, jo apdrošināšanas summas tika maksātas no ļoti mazām summām.
Sākoties “Covid-19” pandēmijai, dīkstāves pabalsti bija atkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām, un bija situācijas, kad cilvēki pabalstos saņēma divus vai trīs eiro. Līdz ar to šie cilvēki bija pilnīgi nenodrošināti krīzes situācijā. Tas liecina, ka paļauties tikai uz visu cilvēku apzinīgumu nodokļu jomā nav pamata.
Turklāt minimālās sociālās iemaksas jau darbojas Lietuvā un Igaunijā, un nekādi dramatiski notikumi tur neseko. Būtība ir tā, ka strādājam paši savam sociālajam nodrošinājumam un negaidām, ka sabiedrība mūs uzturēs.

– Kādas ir aplēses, cik daudzus iedzīvotājus skars gaidāmās izmaiņas?
– 2020. gada dati rāda, ka samaksu, kas nesasniedz minimālo algu, saņem ap 118 tūkstošiem personu. Vismaz 22 000 šādā režīmā strādāja divus trīs mēnešus, visu gadu – 35 000.
Pusei no šiem cilvēkiem ir vairāk nekā 50 gadu. Līdz ar to, iespējams, te ir vecuma diskriminācija, jo šiem cilvēkiem darba devējs neko citu nepiedāvā. To mēs vēl analizēsim. Mani dara bažīgu tas, vai cilvēki, kam ir virs 50, izvēlas labprātīgi šādi strādāt.

– Kādas summas nonāks Valsts kases kontos no šīs reformas?
– Anotācijā ir minētas summas, kā tas varētu papildināt budžetu, bet tas nav svarīgākais. Te drīzāk stāsts par vienādiem spēles noteikumiem. Uz to arī uzņēmēji aicina. Visbiežākais veids, kā nemaksāt nodokļus, ir neuzrādīt visas darba stundas. Cilvēks strādā astoņas stundas, bet uzrāda četras. Tagad nebūs izdevīgi uzrādīt mazo stundu skaitu, noteikumi būs līdzīgāki.

– Vai joprojām saglabāsiet “konsultē vispirms”? Šobrīd daudzi iedzīvotāji joprojām nesaprot, kas un kā viņiem būs jādara un kas būs vai nebūs jāmaksā.
– Tā ir mūsu ikdiena. Mēs skaidri spējam nošķirt, kur ir kļūdas un kur likumpārkāpums. Ja cilvēks nav deklarējis visus savus ienākumus, mēs to uzzināsim. Mēs sakām – esi tik laipns, deklarē, samaksā nodokļus un nokavējuma naudu. Soda sankcija tad neseko.
Informatīvos materiālus esam izsūtījuši 37 000 personu, lai nodokļu maksātāji zina, kas jādara. Katram EDS (elektroniskā deklarēšanas sistēma) ir kalendārs. Turklāt cilvēkam ir jānodeklarē tikai summa, pārējo EDS sarēķina.
Katru gadu kredītiestādes dod mums datus par visām summām, kas katram ienākušas kontā. Ja cilvēks apgroza lielas summas, mēs to redzam. Mums ir informācija arī no ārzemēm, tāpēc nevajag paļauties uz to, ka kaut ko varēs noslēpt.
Ja cilvēks kļūdījies, tad ir lūgums izlabot, bet, ja darbojies ļaunprātīgi, seko soda bardzība.

– Vai EDS jaudas būs pietiekamas? Vai ir plānots uzlabot EDS, kas šobrīd ir lietotājam nedraudzīga?
– EDS uzlabojas pastāvīgi, tai ir jābūt ātri lietojamai, precīzai. 1. marts parādīja, ka deklarācijas var vienā dienā iesniegt 300 000 cilvēku. Turklāt deklarāciju var iesniegt dažu minūšu laikā.
Tas, ko gribētu, – lai EDS būtu vairāk specializēts. Kad, ieejot EDS, katrs redz tikai tās sadaļas un informāciju, kas uz viņu attiecas. Tagad esam izstrādājuši projektu, lai EDS padarītu vizuāli pievilcīgāku un ērtāk lietojamu. Bet, protams, primārais mērķis ir ātrums, ne skaistums.

– Vai cilvēki, kuriem problēmas darbā ar datoru, varēs savus ziņojumus iesniegt VID klātienē?
– Ja runājam par pašnodarbinātajiem – tā nav ikdiena, tas ir uzņēmējdarbības veids, pirmais solis. Līdz ar to ziņot varēs tikai elektroniski. Visi pašnodarbinātie un saimnieciskās darbības veicēji to dara jau gadiem.
Ja cilvēks ir spēris šo soli uzņēmējdarbībā, jāspēj arī apgūt noteiktas lietas un sazināties.
Visi ienākumu dienesti iet uz tiešsaistes sazināšanās veidu. Nebūtu lietderīgi ieguldīt lielu naudu, attīstīt elektronisko sistēmu un vēl paralēli uzturēt otru sistēmu. Savukārt fiziska persona, kurai tikai reizi gadā vajag ar VID sazināties, var nākt, un mēs palīdzēsim.

– Sabiedrība kļūst apzinīgāka nodokļu nomaksas jautājumos?
– Mūsu rādītājs ir ambiciozs – 60% maksā nodokļus. Nav jau tā, ka mums būtu ļoti traģiska situācija, ka lielākā daļa nodokļus nemaksā. Liela daļa apzinīgi maksā. Bet ir tādi, kas meklē iegan-
stus, lai nemaksātu. Tajā pašā laikā pašiem bērni iet skolā, izmanto ceļus, kas visa ir nodokļu nauda.

– Tās nav vienīgās izmaiņas, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Kas mainās preču piegādē no trešajām valstīm?
– 1. jūlijā ir stājusies spēkā regula, ka par katru sūtījumu no trešās valsts jāmaksā PVN (pievienotās vērtības nodoklis), bet, sākot ar sūtījumu par summu 150 eiro un lielāku, – gan PVN, gan muitas nodoklis.
Ja pasūtām no trešās valsts internetveikala, “Latvijas pasts” neizsniegs sūtījumu, kamēr nebūs samaksāts PVN vai abi nodokļi. Tas tā ir visā Eiropā, jo ES (Eiropas Savienība) veikaliem trešo valstu internetveikali, kas te nemaksā nodokļus, grauj konkurenci.
Ir divi rīki, kā šos nodokļus nomaksāt – bez maksas EDS vai par 0,88 eiro “Latvijas Pasta” sistēmā.
Tajā pašā laikā visiem interneta veikaliem ir iespēja deleģēt ES savu pārstāvi, kas sakārto nodokļu lietas, lai mēs varētu pirkt preci ar jau nomaksātiem nodokļiem. Daudzi internetveikali no 1. jūlija to jau ir izdarījuši.

– Ar 1. jūliju stājās spēkā vēl citas izmaiņas. Kādu darbu veicējiem mainās nosacījumi?
– Jā, ar 1. jūliju sākās jauna ēra taksometru biznesā, tiešsaistes režīmā ir jānodod informācija par braucieniem. Līdz ar to varam redzēt, cik no katra uzņēmuma ir bijis braucienu. Katru dienu šo informāciju apkoposim un rudenī sāksim kontroles pasākumus.
Tāpat no 1. jūlija uzsākta grāmatvežu licencēšana. Divi gadi pagāja, līdz šī norma tika ieviesta. Tas ir atbalsts uzņēmējiem, lai ir droši pirkt grāmatvedības ārpakalpojumu, lai pēc tam nav jānāk pie mums un jāžēlojas, ka grāmatvedis visu nepareizi izdarījis.

– Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, VID atsācis darbu klātienē. Kas jāņem vērā?
– Galvenais – ir jāpiesakās apmeklējumam. Aktivitāte ir liela, cilvēki grib nākt. Bet mums ir jāievēro visas prasības – vēdināšana, attālumi. Ir arī kapacitāte, cik mums ir konsultantu. Tāpēc arī ir jāpierakstās un jānāk konkrētā laikā.

– Savulaik bija liela aktivitāte čeku loterijā, kā ir tagad? Cik izmaksāts laimestos? Vai tas reāli ir palīdzējis VID un veicinājis nodokļu saistību izpildi? Ir kādas aplēses, cik lielā mērā?
– Mūsu klientūra ir stabila – ap 50 000 katru mēnesi, un tas ir labs rādītājs. Saņemam miljonu dokumentu. Tas mums palīdz, jo pašiem nebūtu kapacitātes izstaigāt tik daudz pa uzņēmumiem, liels paldies cilvēkiem.
Jau esam izmaksājuši 755 000 eiro, un šī summa ir atmaksājusies. Tagad aicinām piedalīties gada izlozē, kur var vinnēt 20 000 eiro.

– Kas notiek ar kontrabandu? Baltkrievu neatkarīgie mediji raksta, ka palielinās cigarešu kontrabanda no Baltkrievijas, vai arī Latvijā to jūtam?
– Baltkrievija visu laiku bijusi dienas kārtībā – nav bijusi neviena nedēļa, kad mēs dažādos apjomos nebūtu aizturējuši cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes markām. Nav noslēpums, ka valsts rūpnīcas ražo lielu daļu tieši kontrabandai. Tas tiek mērķtiecīgi darīts. Galvenā kontrabandas prece joprojām ir cigaretes, seko alkohols, degviela.
Tagad tiek meklēti dažādi “izsmalcināti” veidi, kā ievest nelegālas izcelsmes preces. Turklāt mēs visu, kas notiek muitas punktos, vērojam no Rīgas.
Šobrīd aizvien vairāk tuvinām sadarbību ar policiju un robežsardzi, lai cīņa pret kontrabandu būtu aizvien veiksmīgāka.
Aizturam arī privātpersonas, kuras ved iekšā kontrabandas preces. Vairākus pieķeram ne reizi vien, bet laikam tā peļņa ir tik liela, ka riskē atkal. Ir tādi, kurus uz robežas jau sejā zina.

Nodokļu izmaiņas – jautājumi un atbildes

Kas un kam tad īsti mainās no 1. jūlija?
No 2021. gada 1. jūlija autoratlīdzību jomā stājas spēkā jauns nodokļu maksāšanas regulējums, attiecīgi mainās nodokļa likmes un aprēķina kārtība, vienlaikus sākas pusgadu garš pārejas periods, pēc kura (no 2022. gada 1. janvāra) īpašā nodokļu piemērošanas kārtība izmaksātajām autoratlīdzībām, kāda tā bijusi iepriekš, vairs nepastāvēs.
No 1. jūlija ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas jāveic vismaz no 1500 eiro ceturksnī. Tātad, gan par darbiniekiem uzņēmumos, gan saimnieciskās darbības veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem, kas ceturksnī nesaņem 1500 eiro, turpmāk būs jāmaksā minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Par darbiniekiem šīs iemaksas veiks darba devējs, bet saimnieciskās darbības veicēji un autori šīs iemaksas veiks paši. Vienlaikus saimnieciskās darbības veicēji un autori, prognozējot, ka viņu ienākumi nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, var iesniegt VID iesniegumu/apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (līdz 15. jūlijam par 3. ceturksni), un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Esmu mājražotāja. Parasti nopelnu ap 300 eiro mēnesī, bet dažreiz gadās lielāki pasūtījumi, kas var būt pat pāris tūkstoši. Kā man tagad pareizi rīkoties?
Ja parasti pelnāt mazāk nekā 1500 € ceturksnī un izvēlaties jaunās minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas neveikt, tad līdz konkrētā ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam (tātad par šī gada 3.ceturksni – līdz 15. jūlijam) jums jāpaziņo VID, ka plānojat ienākumus, kas nepārsniedz 1500 eiro. Tas izdarāms, uzrakstot iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (https://eds.vid.gov.lv).

Kas notiks, ja es prognozēju, ka nebūs 1500 eiro ceturksnī, bet ir vairāk?
Ja ienākumi pretēji prognozei pārsniegs 1500 eiro, satraukumam nav pamata – tādā gadījumā sociālās apdrošināšanas iemaksas tiks aprēķinātas bez izmaiņām, tāpat kā ierasts iepriekšējos gados.

Kas notiks, ja es plānoju, ka būs vairāk nekā 1500, un VID neko neziņoju, bet ir mazāk – nopelnu tikai 1000 ceturksnī?
Ja ienākumi nesasniedz 1500 eiro ceturksnī un ceturkšņa sākumā par to nav paziņots VID, tad būs jāmaksā jaunās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un par maksājamo summu paziņojumu saņemsiet VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Daru dažādus gabaldarbus pa vasaru dažādiem saimniekiem, nedēļu vai mēnesi pie viena, pie otra. Nākot ziemai, tie darbi parasti beidzas. Kas man tagad jādara?
Ja esat saimnieciskās darbības veicējs un redzat, ka pa visiem darbiem kopā ienākumi ceturksnī var nesasniegt 1500 eiro, un nevēlaties maksāt jaunās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz 15. datumam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (https://eds.vid.gov.lv) jāuzraksta iesniegums par to, ka prognozējat ienākumus, kas nepārsniedz 1500 eiro, un attiecīgi izvēlaties nemaksāt minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Strādāju pusslodzi darbā, bet piepelnos arī, tirgojot rokdarbus, puķes. Vai man kaut kur jāreģistrējas un kaut kas jāmaksā?
Ja Jūs piepelnāties, tirgojot rokdarbus un puķes, nodokļu normatīvu izpratnē veicat darbību, kas vērsta uz preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Tāpēc jāreģistrē saimnieciskā darbība Valsts ieņēmumu dienestā, attiecīgi par gūto ienākumu jāizvēlas nodokļu nomaksas veids – vispārējais režīms (maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) vai mikrouzņēmumu nodokļa režīms.

Esmu pensionāre, bet piepelnos ar visādiem darbiņiem. Vai man kaut kur jāreģistrējas un kaut kas jāmaksā?
Par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Tādējādi, ja jūs gūstat ienākumu par padarīto, ir jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Pa vasaru pasēžu tirdziņā un tirgoju šo to no dārza. Esmu bez darba un pašlaik nekur nestrādāju. Vai man kaut kur jāreģistrējas un kaut kas jāmaksā?
Saimniecisko darbību var nereģistrēt, ja jūs gūstat ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, pie nosacījuma, ja minētie ienākumi kopā nepārsniedz 3000 eiro gadā. Šādā gadījumā saimniecisko darbību var nereģistrēt un no ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodoklis nav jāmaksā.
Tāpēc ir jāveic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaite, lai noteiktu, vai gada ienākumi nepārsniedz 3000 eiro slieksni.
Informācija: VID

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

No jūlija daudziem izmaiņas attiecībās ar VID

Kategorijas