Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Draugi ir zelta vērti

Inga Karpova

2021. gada 27. jūlijs 08:20

204
Draugi  ir zelta vērti

Aizvadītajā nedēļā piedzīvoju dažādu sajūtu gammu. Pirmkārt, vairs plecu pie pleca nestrādāšu kopā ar kolēģi Santu Sinku. Ja godīgi, es Santu apskaužu, jo viņai paveras jauns darba lauciņš. 

Strādājot ilgus jo ilgus gadus (labāk neatklāšu cik, jo tas mūsdienās skaitās nemoderni – tik ilgi strādāt vienā darba vietā) redakcijā, reizēm šķiet, ka vairs nav ne vēlmes, ne iedvesmas rakstīt. Veidojot “Ziemeļlatvijas” saturu, diendienā ķert iedvesmas mūzu nu galīgi nav vaļas. Pa šiem gadiem ar kolēģiem esam kļuvuši par draugiem. Esmu pārliecināta, ka dzīvē draudzībai ir ļoti liela nozīme. Visdārgākie draugi ir tie, kuru priekšā nav jāizliekas labākai un nav jāliekuļo. Šajā ziņā liktenis mani ir lutinājis. 

Aizvadītās nedēļas beigās ar savu drauga plecu atbalstīju draudzeni, kurai nomira mammīte. Ar Daci kopā esam no brīža, kad pirmo reizi spērām kāju pāri tolaik kolhoza “Trikāta” jaunatklātā bērnudārza slieksnim. Kā mazas, bižainas meitenes sadevāmies rokās un tā viena pie otras pieturamies joprojām. Mēs varam nesatikties ilgāku laiku, bet, kad satiekamies, tad tas ir ko vērts! Un īstas draudzības pārbaudījums ir tieši tādos brīžos, kad no sāpēm gribas kliegt, bet, ja ir draugi, kuri, neko nejautādami, ir blakus, tas liek saņemties un dzīvot tālāk. 

Arī man nācies izdzīvot šo bezgala sāpīgo dzīves periodu, un tagad varu teikt, ka bez draugu atbalsta tas būtu ļoti grūti. Izsāpēt sāpes vienatnē ir dubultsmagi, tāpēc laimīgi ir tie cilvēki, kuriem ir draugi. Reizēm tie ir tuvāki pat par dažu labu ģimenes locekli vai radinieku, bet tā dzīvē notiek. 

Esmu pārliecināta, ka daudziem ir savi īpašie stāsti par draugiem. Skatoties uz savām meitām, klusībā priecājos, ka arī viņām ir draugi kopš bērnudārza laikiem. Viņas pazīst manus draugus un reizēm pat interesējas, kāpēc ilgāku laiku neesam sazvanījušies vai satikušies. Pārmetums vietā, jo reizēm tiešām ikdienas rutīna tik ļoti nogurdina, ka brīvdienās negribas ne ar vienu runāt, kur nu vēl satikties. Taču ar gadiem saprotu, ka tās ir tikai muļķīgas atrunas, jo draugi tiešām ir zelta vērti. Lai tā būtu katram no mums!