Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Manto tradīciju, kas spēcinās jauno Smiltenes novadu

Sandra Pētersone

2021. gada 30. jūlijs 08:00

861
Manto tradīciju, kas spēcinās  jauno Smiltenes novadu

Apvienojoties ar Apes un Raunas novadiem, Smiltenes novads ir kļuvis bagātāks ar jaunām tradīcijām, – viena no tām  ir Vītolsvētki un bērnu un jauniešu radošā nometne “Vītolēni”, kas ik gadu jūlijā, pateicoties enerģisku un radošu vietējo iedzīvotāju iniciatīvai un uzņēmībai, notiek skaistajā Gaujienas muižas kompleksā, bijušajā Apes novadā.

 
Šogad 24. jūlijā Gaujienas Vītolsvētki pēc apmeklētāju atzinuma izskanēja izcili skaisti un pacilājoši, piedaloties Rīgas kamerkorim “Ave Sol” diriģenta Andra Veismaņa vadībā un “Vītolēnu” simfoniskajam orķestrim ar kori kopā ar Apes un Gaujienas skolēnu koriem. Vītolsvētku mākslinieciskais vadītājs ir jaunais un talantīgais Matīss Pēteris Circenis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas students un 6. starptautiskā kordiriģentu konkursa uzvarētājs.  
Noslēgumā vēlu vakarā, kad jau satumsa, muzicēja nometnes “Vītolēni” pedagogi – profesionāli mūziķi kopā ar saviem audzēkņiem, nometnes dalībniekiem, izejot  uz Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” izgaismotā balkona pie jaunizveidotajām terasēm.

Maģiski svētki,
kas mudina atgriezties
Vītolsvētki ir viena no galvenajām jaunā Smiltenes novada vērtībām, kas noteikti ir jāsaglabā un jāturpina, uzaicinot uzstāties arī Smiltenes novada  korus, rosina Smiltenes novada Kultūras centra jauktā kora “Vidzemīte” dalībniece smilteniete Ilva Rancāne.
Viņa pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal apmeklēja Vītolsvētkus Gaujienā un secina, ka šai vietai lielo ozolu pakājē piemīt sava veida maģija, mudinot atgriezties vēl un vēl. Pat daba mīlot šo pasākumu, jo Vītolsvētkos, vismaz tajos, kuros bijusi Ilva, nekad nelīstot.
“Ja esi bijis Vītolsvētkos, tad pēdas paliek ļoti dziļi. Ir vērts tās pāris stundas apstāties un klausīties. Ja patīk klasiskā mūzika, tad ieguvums ir laba dvēseles barība. Es mūziķu uzstāšanos burtiski izgaršoju. Tas bija ļoti skaisti pavadīts vakars. Bija sirreāla sajūta, it kā tas nāk no augšas,” emocijās dalās Ilva Rancāne.
“Vidzemītes” koriste sapņo, ka varbūt jau nākamajos Vītolsvētkos arī koris “Vidzemīte” saņems uzaicinājumu dziedāt koncertā un viņa varēs dziedāt Jāzepa Vītola komponēto “Gaismas pili” nevis no skatītāju sēdvietām, bet, stāvot uz skatuves, plecu pie pleca ar citiem koristiem.
Tie, kuri zina, kas ir Vītolsvētki, gaida tos katru vasaru, “Ziemeļlatvijai” teic valcēnietis Viesturs Zariņš, kurš ik gadu cenšas apmeklēt šos svētkus un atgriežas Gaujienā, kur savulaik mācījies un absolvējis vidusskolu. Tagad viņa dēls jau trešo gadu ir radošās nometnes “Vītolēni” dalībnieks – dzied “Vītolēnu” korī.
“Tādējādi dēls iegūst septiņas saturīgi pavadītas dienas. Nometnē ir augsts muzikālais līmenis. Zinu, daudziem patīk tieši tas, kā bērni uzstājas un parāda, ko apguvuši nometnē. Par pašiem Vītolsvētkiem ir mazliet žēl, ka, salīdzinot, kā tas bija pirms kādiem 10 gadiem, kad uz Gaujienu atbrauca daudz koru un pasākums bija Latvijas mērogā, tagad tas gājis mazumā. Taču tik un tā arī šovasar Vītolsvētki bija ļoti skaisti un arī ļoti apmeklēti, par ko pat biju pārsteigts,” atzīst Viesturs Zariņš.

Tradīciju aizsāka
pats komponists
Vītolsvētku aizsācējs faktiski ir komponists, Latvijas Konservatorijas dibinātājs un rektors, profesors Jāzeps Vītols (1863–1948), kurš dzīvoja Gaujienā no 1922. līdz 1944. gadam.
“Ideja Vītolam uz koncertu Gaujienā sasaukt apkārtnes korus radās 1922. gadā, kad viņš sāka šeit dzīvot. Pirmo reizi tas realizējās viņa 70. dzimšanas dienā, 1933. gadā, kad viņš pie Gaujienas pils 26. jūlijā – savā dzimšanas dienā un savas sievas Annas vārda dienā – koriem sarīkoja dziesmu svētkus. Tas arī ir šīs tradīcijas sākums, kas iemūžināts filmā “Gauja 1934”. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu esam izveidojuši arī izrādi 360 grādu leņķī “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu”, izmantojot privilēģiju, ka Vītola līdzinieks Jānis Krišjānis var uzburt pavisam neticamu profesora klātbūtnes sajūtu. Meklējiet “YouTube”,” stāsta Vītolsvētku koordinatore, Gaujienā esošā Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” vadītāja Ineta Riepniece.
Arī padomju gados, atzīmējot Jāzepa Vītola jubilejas, Gaujienā ik pa laikam notika koru koncerti, 1988. gadā – plaši svētki, līdz 1990. gadā Gaujienas ciema padome pieņēma lēmumu koru sadziedāšanos organizēt katru gadu, tādējādi godinot izcilā komponista devumu.
Ineta kopā ar Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktori Ilzi Dāvi ir spēcīgs tandēms, kas mūsdienās biedrības “Vītolēni” paspārnē uztur dzīvu Vītolsvētku tradīciju.
“Mums nekad nav bijis valsts piešķirta finansējuma vai citu tamlīdzīgu privilēģiju. Kā biedrība “Vītolēni” rakstām projektus, lai varētu organizēt nometni “Vītolēni” un lai varētu Vītolsvētkus cilvēkiem piedāvāt bez maksas. Līdz šim tas mums ir izdevies, par ko paldies Vid­zemes plānošanas reģionam un Valsts kultūrkapitāla fondam, arī pašvaldības atbalstam,” teic Ineta Riepniece.
Kopš 2003. gada Gaujienā ik vasaru jūlija vidū norisinās gaujieniešu izlolota radošā nometne “Vītolēni”, ko organizē ar mērķi dot bērniem iespēju profesionāli pilnveidoties vasaras brīvajos mēnešos, dziedāt apvienotajā korī un spēlēt simfoniskajā orķestrī. Ar viņiem strādā rūpīgi izveidota profesionāļu un brīvprātīgo komanda. Nometnē var pieteikties ikviens vecumā no 10 līdz 18 gadiem ar priekšzināšanām instrumentu spēlē un dziedāšanā.
“Kad mūsu mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve nolēma rīkot šādu nometni, viņa vēlējās  vietējiem bērniem un arī citiem bērniem ļaut piedzīvot dziesmu svētku sajūtu. Tā arī ir mūsu galvenā misija. Pamazām nometne izaugusi un katru gadu sapulcē ap 150 bērnu. Šogad sajūtas bija īpašas, jo 2020. gadā nometne nenotika “Covid-19” ierobežojumu dēļ. Bērni pēc grūtā attālinātā mācību gada bija laimīgi, ka var atkal komunicēt un būt kopā. Bija jūtams, ka tā viņiem pietrūcis,” novērojusi Ineta Riepniece.
Šogad nometne “Vītolēni” notika divas nedēļas: no 11. līdz 17. jūlijam satikās kora dalībnieki, bet otrajā daļā no 18. līdz 24. jūlijam – orķestris.

Gaujiena gaidīs arī citā laikā
Izjust komponista Jāzepa Vītola Gaujienai atstāto pieskārienu var ne tikai Vītolsvētkos, to var jebkurā citā laikā, apmeklējot komponista muzeju “Anniņās” Gaujienas muižas parkā, pils ēkas pakājē. Muzejs atvērts apmeklētājiem no pulksten 9 līdz 17. Brīvdienas ir svētdiena un pirmdiena.
Pie viena vai izstaigāt muižas parku, pilsdrupas un mūzikas taku, ko nesen izveidojusi nu jau bijusī  Apes novada pašvaldība Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Dabas gars”. Iepazīt gleznainās ainavas tagad var, skanot zvaniem, bungām, cauruļu zvaniem, ksilofonam, metalofonam un citiem brīvdabas mūzikas instrumentiem.
“Vien daži pieskārieni, un Gaujiena skan!” lepojas gaujienieši.

Uzziņai
Jāzepa Vītola  memoriālais muzejs “Anniņas” Gaujienā
Muzejs iepazīstina ar Latvijas Konservatorijas dibinātāja un rektora, profesora Jāzepa Vītola (1863–1948) dzīvi un daiļradi. “Gaujiena – mana paradīze…” teicis izcilais komponists, kad Latvijas valsts 1922. gadā viņam par īpašiem nopelniem piešķīra daļu no bijušās Gaujienas muižas parka.  
Bijusī Gaujienas muižas aldara divstāvu koka mājiņa, kur tagad atrodas muzejs, un 60 pūrvietu “dabas jaukumu” kļuva par vietu, kur Jāzeps Vītols pavadīja katru brīvlaiku līdz pat brīdim, kad bija jāatstāj Latvija 1944. gada oktobrī.
Muzejs sāka darbu 1961. gadā, lai saglabātu Jāzepa Vītola kultūrvēsturisko mantojumu, dokumentus, fotogrāfijas, notis un priekšmetus, kas saistīti ar viņa radošo mūžu. 1963. gadā, gatavojoties J. Vītola 100. dzimšanas dienas svinībām, “Anniņās” oficiāli tika atvērts sabiedriskais muzejs, pateicoties toreizējam Gaujienas vidusskolas direktoram Arnim Madisonam, skolotājiem Jānim Račevskim un Harijam Grāvim. Muzeja krājumā ir priekšmeti, dokumenti, fotogrāfijas, notis – viss, kas saistīts ar J. Vītola dzīvi, darbību un ar Gaujienu.
Mūsdienās muzejs piedāvā ekskluzīvu tikšanos ar Jāzepu Vītolu 40 minūšu prezentācijā ar citātiem no atmiņu dienasgrāmatas, kur fotogrāfijas un mūzika ļauj iejusties profesora radošajā dzīvē, laikmetā un mīlestībā.  
                                                                                   (Avots – muzejs “Anniņas”)