Mežā mellenes jāmeklē kā ar uguni, bet pamazām sāk parādīties gailenes

2021. gada 3. augusts 08:00

Pieredzējušākie ogotāji un sēņotāji, kuri sezonas laikā pamanās nopelnīt pat vairākus tūkstošus eiro, neatceras tādu, kā paši skumji secina, bada gadu. Proti, ilgstošais sausums mežā ir paveicis savu posta darbu: melnā “zelta’’– melleņu – ir maz, un tās ir sīkas. Ja palaimējas uziet kādu ogu klājienu, tad tikai zemākās un mitrākās vietās. Pagaidām arī gaileņu guvums ir niecīgs, bet, ja Ziemeļvidzemē turpinās līt, iespējams, sēnes būs. Tā vismaz cer gan mežā gājēji, gan sēņu uzpircēji.

To, ka varētu gaidīt gailenes, “Ziemeļlatvijai” norāda viens no neatlaidīgākajiem melleņu un gaileņu iepircējiem. Viņš ar savu rūpalu nobāzējies Valkas pilsētas tirgus malā. Aizvadītās sestdienas vakarpusē pēc pulksten sešiem vīrietis tur sēdēja cerībā sagaidīt kādu, kurš atnesīs kaut nedaudz melleņu. Viņš stāsta, ka melleņu kilogramu iepērk par trijiem eiro un četrdesmit centiem.
“Ogu cena ir augsta, cilvēki varētu nopelnīt, bet mežā jau nav, ko darīt,” skumji secina uzpircējs. Viņš rāda uz plastmasas kasti, kurā redzamas gailenes. Par kilogramu sēņu vīrietis ir gatavs maksāt pat septiņus eiro. Viņš atklāj, ka gailenes atnesis kāds vīrs, kurš sēnes salasījis Pedeles puses mežos. Sezonas sākumā par vienu gaileņu kilogramu uzpircējs maksāja piecus eiro, pašlaik – par diviem eiro vairāk. Neviens no uzrunātajiem mežā gājējiem nevarēja atcerēties, ka uzpircēji būtu bijuši tik dāsni. Tas lieku reizi apliecina, ka šī sezona nav ienesīga ne pašiem mežā gājējiem, ne arī uzpircējiem.
Iepriekšējos gados Valkas puses uzpircēji konkurēja ar aiz robežas – igauņu pusē – esošajiem uzpircējiem. Taču šogad, šķērsojot robežu, igauņus neredz pat ar tukšām kastēm.
Uzrunājot pazīstamus mežā gājējus, lai noskaidrotu, vai viņi ir salasījuši ogas, daudzi smagi nopūšas un atmet ar roku. Ogošanu neciešamu padara ne tikai niecīgā raža, bet arī vēl pirms dažām dienām piedzīvotais karstums, kā arī dunduru un knišļu bari.
Valcēniete Velta uz mežu devusies vien pāris reižu, līdz sapratusi, ka tomēr tas ir pāri viņas spēkiem. Sieviete piecos no rīta dodas uz darbu, nostrādā savu maiņu līdz pulksten 15, un pēc tam vēl pāris stundas dodas ogot. Viņa stāsta, ka brauc, kur acis rāda, tad iet mežā un meklē ogas. Lai pielasītu līdzpaņemtos traukus, jānostaigā lieli attālumi. Sieviete uzskata, ka cilvēki ar vājāku veselību nemaz nevar šādā karstumā izturēt šo fiziski smago nodarbi. Arī viņa pati ogošanai atmetusi ar roku, lai gan sezonas sākumā izdevies nopelnīt gandrīz simts eiro. Taču, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas esot gandrīz nekas.
Sliktā meža velšu raža pasliktina arī to ģimeņu materiālo stāvokli, kuri katru vasaru iet mežā, lai sapelnītu naudu saviem bērniem skolai nepieciešamām lietām, arī apģērbam.
Valcēniete, divu bērnu mamma Dzintra mežā pabijusi trīs reizes, nopelnīdama 70 eiro. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” viņa atklāj, ka galvenais iemesls ogošanai bijusi vēlme salasīt veselīgās ogas arī bērniem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad ogu raža ir niecīga. Sieviete pieļauj, ka lielā sausuma dēļ ogas ir nobirušas. Abas kopā ar līdzbraucēju braukušas jau uz zināmām vietām, bet arī tur ogu nav bijis daudz. Diemžēl Dzintras novērojumi liecina, ka arī brūkleņu raža nebūs liela. Tās, līdzīgi ka mellenes, atrodamas gatavojamies tikai dažās vietās.
Uzrunājot zināmus pensionārus, kuri katru gadu cītīgi dodas uz mežu, lai pie knapās pensijas piepelnītu klāt naudu, visi kā viens smagi nopūtās, sakot, ka vienīgā izdevība savām rokām nopelnīt lieku naudu, lai apkures sezonā norēķinātos par dārgo centrālo siltumu, nu ir liegta. Sirmgalvji cer, ka izdosies mežā salasīt sēnes, arī pašu vajadzībām, jo šis gads solās būt bargs. Daudzi to sauc par izdzīvošanas gadu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mežā mellenes jāmeklē kā ar uguni, bet pamazām sāk parādīties gailenes

Kategorijas