Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lielākā daļa skolotāju jau vakcinējušies

Ilze Fedotova

2021. gada 2. augusts 18:21

699
Lielākā daļa skolotāju jau vakcinējušies

Apkopojot datus par izglītības iestāžu darbiniekiem, iezīmējas, ka visā valstī vakcinācijas procesu jau noslēguši vairāk nekā 59% izglītības iestāžu darbinieku, Smiltenes un Valkas novados šis procents ir pat nedaudz lielāks.

Pēc Nacionālā veselības dienesta sniegtās informācijas, Smiltenes novadā (iepriekš Smiltenes, Apes, Raunas novadi) vakcinējušies jau vairāk nekā 65% izglītības iestāžu darbinieku. Līdzīgi rādītāji ir arī Valkas novadā, kur tie ir vairāk nekā 63%. Turklāt katru dienu vakcinēto cilvēku skaits pamazām pieaug.

Vakcinācijas temps apmierinošs

Izglītības iestādēs vērtē, ka mūspusē vakcinācijas process skolotāju vidū notiek salīdzinoši labos tempos.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina norāda, ka tie ir ļoti labi rādītāji un piebilst, ka konkrēti Smiltenes vidusskolā šis skaitlis ir vēl lielāks. “Protams, mēs visi gribam atgriezties pie normālas ikdienas. Citas iespējas nemaz nav, lai bērni ietu skolā un vecāki varētu atgriezties darbā. Mūsu skolā ar vakcinēšanās procesu situācija ir salīdzinoši laba. Katru dienu dati mainās, bet vismaz 80 procenti pedagogu un tehnisko darbinieku jau ir vakcinējušies. Tie ir ļoti labi rādītāji. Šajā ziņā ļoti liela nozīme ir izglītojošajam darbam no mācību iestāžu vadītāju puses, lai cilvēkiem nebūtu jābalstās uz dezinformācijas avotiem,” uzsver I. Vergina un atgādina, ka janvārī “Zoom” platformā ar Smiltenes vidusskolas skolotājiem un darbiniekiem tikās Vidzemes slimnīcas ārsts un skolas absolvents Dainis Vorps, kurš arī vairāk pastāstīja par vakcīnām un atbildēja uz vēl neskaidrajiem jautājumiem no klausītāju puses.

Direktore šobrīd nesatraucas, ka būtu kādi iemesli, kas kavētu atsākt mācību procesu klātienē. “Skolotāji ir gatavi darbam. Neviens vēl pagaidām nav nācis un teicis, ka vakcinēšanās dēļ ies prom no darba vai tamlīdzīgi,” viņa stāsta.

Vakcinācijas procesa gaitā būtiskas aizķeršanās netiek minētas arī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā. “Vairums no kolektīva ir vakcinējušies. Daļa skolotāju vakcinējās jau pavasarī, tiklīdz radās tāda iespēja. Nevaru teikt, ka mums būtu tādi vakcinācijas pretinieki. Jo tiem, kuri vēl nav vakcinējušies, ir nopietni iemesli to nedarīt,” norāda skolas direktore Lilita Kreicberga. Sarunās ar skolas tehniskajiem darbiniekiem viņa vairākkārt dzirdējusi par to, ka cilvēks vispār nav saņēmis nevienu zvanu no sava ģimenes ārsta ar uzaicinājumu vakcinēties. “Tātad, ja tas tiktu vairāk darīts un katrs saņemtu šādu uzaicinājumu, tad noteikti vairāk cilvēku arī dotos uz vakcināciju,” papildina L. Kreicberga, viņa novērojusi satraukumu arī no vecāku puses par to, vai bērniem no 12 gadu vecuma, lai atgrieztos skolas solā, būs jāvakcinējas. “Tas satrauc vecākus. Taču uz šo jautājumu skolotāji atbildēt nevar, jo zina tikpat daudz, cik citi,  – ka tas ir ieceru līmenī. Atrodamies lielas neziņas priekšā par to, kas sekos rudenī, jo lēmumi mūsu valstī tiek pieņemti zibenīgi. Vienu dienu vakcinācija skaitās brīvprātīga, bet citā tā jau ir obligāta prasība,” atzīst L. Kreicberga.

Informatīvā vide var nospēlēt izšķirošo lomu

Arī Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas direktore Dina Meistere stāsta, ka izglītības iestādes darbinieku vidū problēmu ar vakcinēšanos nav. “Lielākā daļa jau vakcinējušies. Ir daži pedagogi, kuri veselības apsvērumu dēļ vēl nav droši, vai vispār drīkst vakcinēties,” paskaidro D. Meistere.

Viņa pieļauj domu, ka skolas kolektīva sastāvā jaunajā mācību gadā varētu kaut kas pamainīties, bet tas varētu būt vairāku iemeslu dēļ. “Ik pa laikam skolas kolektīvā ienāk kāda jauna seja, kāds dodas pelnītā atpūtā vai izvēlas citu ceļu dzīvē. Tā ir skolas ikdiena. Nav izslēgts, ka kādam varētu būt arī citi apsvērumi. Domāju, ka reizēm medijos un sociālajos tīklos parādās uzbrūkoša, nevis skaidrojoša informācija. Tagad lielu lomu nospēlē kampaņas – informatīvā vide, veids, kā viss tiek pasniegts,  atainojot procesu, nevis būtību. Apkārt – televīzijā, internetā – par šo tēmu ir tik daudz negāciju, uzbrūkošu komentāru. Ir gadījumi, ka cilvēks ir gatavs vakcinēties, bet pēc tādiem saukļiem medijos, kā “Nevakcinēsies – tiksi atlaists no darba!”, vairs to nevēlas darīt, jo to uztver kā demokrātijas un vienlīdzības principu pārkāpšanu. Ļoti ceru, ka nebūs neviena, kurš aizies no darba, jo jutīs pārāk lielu spiedienu  prasību dēļ. Mums saka – brīvprātīgi, nedodot lielu izvēli, bet neparāda problēmas sakni, mēģina samaksāt vai iebaidīt. Šeit es nerunāju par mūsu izglītības iestādi, bet situāciju kopumā,” papildina D. Meistere.

Lēmumu pieņemšana – izglītības iestāžu vadītāju ziņā

Medijos izskanējis, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), gatavojoties mācību procesam klātienē, valdībā iesniegusi vairākus priekšlikumus. Piemēram, ka vispārējā izglītībā pie vidēji augsta “Covid-19” izplatības riska nevakcinētajiem skolotājiem, kuriem būs ilgstoša saskarsme ar skolēniem, būs jāveic rutīnas skrīnings.

Šobrīd ministrija strādājot arī pie ieteikumu mācību procesa organizēšanai izveides. IZM rosina atcelt reģionālo principu. Proti, ja konkrētajā izglītības iestādē situācija ir labvēlīga, klātienes mācības ir iespējams īstenot arī tad, ja reģionā ir augsts un ļoti augsts epidemioloģiskais risks.

Vēl ministrija plāno noteikt, ka izglītības iestāžu darbinieki, kuri ir vakcinējušies, strādā klātienē. Arī klases, ar kurām strādā vakcinēti pedagogi, mācās klātienē, neatkarīgi no kumulatīvā rādītāja reģionā vai valstī.

Pēc ministrijas rosinātajiem priekšlikumiem skolas dibinātājs vai vadītājs būs atbildīgs par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz izglītības procesa norisi – par klašu grupu rotācijas principa ieviešanu, mācību sākuma un beigu laiku un to elastīgu maiņu, telpu vēdināšanas protokolu izstrādi, kombinēto mācību modeļa izvēli, izglītības īstenošanu ārtelpās un citiem jautājumiem.

Izglītības iestādēs norāda, ka būs jāstrādā, pielāgojoties situācijai. Līdz šim attālinātās mācības ir nogurdinājušas ne tikai pedagogus, bet arī skolēnus un viņu vecākus. “Mums jau citu variantu nav. Vajadzības gadījumā meklēsim risinājumus, kas būs pieņemami visām pusēm – skolas darbiniekiem, vecākiem un bērniem,” komentē D. Meistere.