Vietējie ķiploki jau dodas pie pircējiem

2021. gada 4. augusts 12:17

660

Vietējie ķiploki jau dodas pie pircējiem

Spraigs darba cēliens noslēdzies ķiploku audzētājiem. Raža novākta un žāvējas zem jumta. Kā stāsta audzētāji, pēc Latvijā audzētām ķiploku galviņām pieprasījums ir bijis vienmēr.

Šonedēļ raža un ķiploku sēklas materiāls novākts zemnieku saimniecībā “Dimanti” Valkas pagastā. Kā stāsta “Dimantu” saimniece Ilona Zvirbule, mazie un vidējie ķiploki jau pārdošanā, bet lielās ķiploku galviņas vēl žāvējas, tās būs pārdošanā nedaudz vēlāk.

Raža ir apmierinoša

“Mēģinām būt pēc iespējas draudzīgāki dabai un pircējiem. Ķiplokus audzējam bez jebkādām ķimikālijām. Ir cilvēki, kuri paši mūs atrod, jo zina, ka ķiplokus audzējam jau vairākus gadus. Ielikām arī sludinājumu internetā. Interese ir, jo tagad sācies konservēšanas laiks un tieši mazie un vidējie ķiploki šim nolūkam būs vispiemērotākie,” norāda I. Zvirbule, kura ražu ievākusi no 0,4 hektāru platības.
Ķiploku audzētāji cerējuši uz lielāku ražu, bet priecājas par to pašu, kas izauga. “Tas ir ļoti smags darbs, jo pārsvarā viss jādara ar rokām. Ķiplokus audzējam septiņus gadus un vēl joprojām mācāmies tos audzēt. Ir bijis visādi. Kādu gadu raža lielāka, kādu – mazāka. Šogad ir apmierinoša, jo arī ķiplokiem nepatika tik karsta vasara. Sausums piebremzēja augšanu,” secina Ilona, kurai bez ķiplokiem sakņu dārzā ir vēl arī sīpoli, burkāni un citi dārzeņi.

Saimniecībā galvenokārt tiek audzēta šķirne ‘Ļubaša’. Šogad pamēģinātas tādas šķirnes kā ‘Germidour’ un ‘Messidor’, bet arī tām sausā vasara nav bijusi piemērota. “Tas bija vairāk eksperiments. Nevar teikt, ka pavisam slikts rezultāts, bet pieļauju, ka mērenos laikapstākļos, kādi šovasar izpalika, ķiploku galviņas būtu krietni lielākas,” spriež dārzeņu audzētāja.

Tiem, kuri vēlas rudenī stādīt ziemas ķiplokus audzēšanai, I. Zvirbule iesaka nedaudz nogaidīt un iegādāties sēklu tikai pie zināmiem audzētājiem. “Ķiplokiem kārtīgi jāizžūst, lai tie varētu glabāties, tāpēc arī stādīšanai tos labāk pirkt tuvāk uz rudens pusi. Jāraugās, lai ķiploks būtu audzis Latvijas zemē. Un labāk pirkt pie zināma audzētāja, lai vēlāk nenāktos vilties. No nezināmas izcelsmes ķiplokiem dārzā var ievazāt arī kādas dārzeņu slimības. Tāpat no Ķīnas ievestie ķiploki, ko varam redzēt veikalu plauktos, nebūs piemēroti stādīšanai, jo mūsu gaismas apstākļos tie vienkārši neaugs,” viņa piekodina.

“Latvijas ķiploks” nobāzējies Cēsu pusē

Arī SIA “Latvijas ķiploks”, kur ķiplokus audzē nepilna hektāra platībā, raža jau novākta. Uzņēmums vairākus gadus asociējies ar Raunas vārdu, bet tagad atrodas netālu no Cēsīm. Pandēmijas laiks ir rosinājis domas par transformāciju, paskatīties uz lietām plašāk, kļūt vēl drosmīgākiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Kā stāsta uzņēmuma vadītāja Inese Krūklīte, pārcelšanās iemesls ir bijis pavisam racionāls. ”Pieņēmām jaunus izaicinājumus, meklējām, atradām lielākas ražošanas telpas Cēsu pusē, kurās pagaidām notiek vēl remontdarbi. Plānojam drīzumā piedāvāt arī ko jaunu, bet to pagaidām neatklāšu, vien varu pateikt, ka ķiplokam būs arī brāļi un māsas. Ceru, ka viss izdosies, kā iecerēts. Lai gan ražošanā ieviestas arī modernās tehnoloģijas, roku darbs vēl joprojām ir un būs pamatu pamatā,” atzīst I. Krūklīte un turpina: “Tā kā arī mūs skāra pandēmijas ietekme, veikaliņu Raunas centrā pavasarī slēdzām. To galvenokārt apmeklēja tūristi, kuri atbrauca iepazīt Raunu un arī mūsu produkciju.”

Līdz šim pircēji “Latvijas ķiploka” produkciju iepazinuši ar gana plašu piedāvājumu – ķiploku granulām, garšvielu pulveriem, veselību stiprinošām tējām, interesantiem našķiem un dzērieniem, pesto mērcēm un daudz ko citu.

Lai ķiploki izaugtu, jāpielāgojas neparedzētiem apstākļiem

No lauka nepilna hektāra platībā “Latvijas ķiploks” novācis aptuveni četras tonnas ķiploku – tas esot labs rādītājs, kas apmierina audzētāju. “Ņemot vērā šīs vasaras sausumu, tas nebūt nav slikti. Ķiploki padevušies. Var teikt, ka šogad arī eksperimentējām, jo kārtīgi izravēju ķiplokus tikai vienu reizi. Karstumā tos neaiztiku, jo nezāles arī uztur mitrumu, tādā veidā tās pat pasargāja no stādu izkalšanas. Tā man bija jauna pieredze, jo parasti ķiploku lauks man ir rūpīgi izravēts. Vienīgi tuvāk ķiploku norakšanai izravēju. Tā, lai pie ražas novākšanas ir vieglāk strādāt,” pieredzē dalās I. Krūklīte un stāsta, ka iegūtā raža gan tiks virzīta pārdošanai svaigā veidā, gan pārtaps dažādos unikālos produktos. Ja gadīsies, ka ražošanai pietrūks ķiploku, tad tie tiks iepirkti, jo uzņēmums jau vairākus gadus sadarbojas ar trim saimniecībām, kas tos audzē.

“Latvijas ķiploks” savā saimniecībā audzē Latvijā selekcionēto ziemas ķiploku šķirni ‘Kente’ un vēl vienu, kurai dots nosaukums ‘Porcelāns’. “Kad to norok, ķiploki ir balti, balti, tiem ir piecas vai sešas daivas, pārsvarā nav vidus daivas, un ķiploki ļoti stingri turas kopā, labi glabājas. Šīs divas šķirnes uzpasēju, vācu, sēju, atjaunoju sēklu un no tām ražoju visus mūsu produktus,” atgādina I. Krūklīte.

Tieši ‘Kente’ galvenokārt tiek pīta skaistās bizēs, kas ir arī uzņēmuma vizītkarte. “Tas ir papildu darbietilpīgs process, bet rezultāts – apmierināti klienti. Tas man ir pats svarīgākais,” uzsver ķiploku audzētāja un piebilst, ka pieprasījums pēc ķiplokiem vienmēr ir bijis, tikai jāatrod īstais ceļš pie patērētājiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vietējie ķiploki jau dodas pie pircējiem

Kategorijas