Graudi birst bunkurā – klāt ražas laiks graudkopjiem

2021. gada 6. augusts 07:38

599

Graudi birst bunkurā – klāt ražas laiks graudkopjiem

Pilnā sparā zemnieki steidz nokult labību. Daudzi jau beiguši ziemāju kulšanu un vērtē ražas iznākumu, tikmēr citi jau iemēģina kombainus vasarāju laukos.

Mūspusē kombaini tīrumos vērojami jau pāris nedēļas. Arī šonedēļ graudkopji tver dienas, kad nelīst un var braukt labības laukā.

Ražas iznākums
katru sezonu atšķirīgs
Spraiga darba rosība notiek zemnieku saimniecībā “Dravēļi” Smiltenes novada Raunas pusē. Saimniecība apsaimnieko 480 hektārus zemes, no tiem lielākā daļa ir paša īpašumā. Sēj dažādus graudaugus, kur liela daļa ir tieši ziemāji.
“Dravēļu” saimnieks Uldis Sijāts šī gada ražu vērtē dažādi – kaut kas padevies labi, kaut kas ne tā, kā cerēts. “Līdz šim ir nokulti ziemas kvieši, rapsis. Ņemot vērā laikapstākļus, var teikt, ka ziemas kviešiem ir salīdzinoši laba raža. Ja tā vidēji aprēķina, tad tās varētu būt četras ar pusi tonnas no hektāra. Varam priecāties par rapša iznākumu – vidēji nepilnas trīs ar pusi tonnas no hektāra. Tas nav slikti,” viņš stāsta.
Arī rudzu kulšana šonedēļ praktiski tiek pabeigta. No vairāk kā 70 hektāriem rudzu palikusi mazākā daļa kulšanai. “Šajās dienās nokulsim pēdējos rudzus. Pēc pašreizējā graudu biruma redzam, ka tās ir kādas piecas tonnas no hektāra. Sūdzēties nevaram, ir labi,” papildina graudkopis.
Trešo gadu “Dravēļos” tiek sētas arī lauka pupas, kurām atvēlēti 60 hektāri zemes. Tuvākajā laikā sāksies pupu kulšana. Taču, kā novērojis zemnieks, tām sausā vasara nodarījusi lielāku skādi. “Sākotnēji viss izskatījās daudzsološi – laikus iesējām, labi saņēmās un ziedēja. Bet ilgstošais laiks bez nokrišņiem bija noteicošais. Tagad pupas izskatās bēdīgi. Lielākā daļa ir sakalušas. Ražas iznākums būs redzams pēc nokulšanas, bet tagad izskatās, ka vairāk par tonnu, divām no hektāra nebūs. Normālos laikapstākļos būtu vismaz trīs reizes lielāka raža,” spriež U. Sijāts un stāsta, ka pupas audzē tikai trešo gadu un katru gadu iegūtās ražas daudzums manāmi atšķiras. Vēl drīzumā būs jākuļ vasaras kvieši, aptuveni 20 hektāru platībā. Viņš vērtē, ka vasaras kviešiem raža būs laba, jo līdz šim veldrē nav sakrituši un labība izskatās padevusies.
Arī citviet jau nokulti ziemas mieži, un to kvalitāte tiek vērtēta kā laba. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apsekojumi liecina, ka faktiskā raža no hektāra Vidzemē šogad ir vidēji 3,8 tonnas. Savukārt ziemas rapsim, kur sākotnēji izskatījās, ka būs 3,5 tonnas no hektāra, faktiskais iekūlums esot kāda 2,1 tonna no hektāra, secinājuši speciālisti.

Labību ved uz kooperatīvu
Saimniecībā liels palīgs ir dēls Edgars, kurš no mazām dienām iemācījies visus lauksaimniecības darbus, un viņam tiek uzticēta nopietna tehnika. “Tehniku nevar uzticēt kuram katram. Tur jābūt gan prasmēm, gan sajūtām. Ja graudu kulšanas laikā jābrauc uz Valmieru vienlaicīgi ar divām piekabēm, katrā pa 25 tonnām graudu, – tas nav nekāds joks. Tur nepieciešama augstākā pilotāža,” pārliecināts graudkopis.
“Dravēļi” saražotos graudus jau daudzus gadus nodod “VAKS” kooperatīvam, jo pašiem kaltes nav un tā esot ērtāk. Dalība kooperatīvā sniedz lielāku drošības un stabilitātes sajūtu. Zemniekiem esot svarīgi, ka kooperatīvs pieder nevis ārzemniekiem, bet pašiem. ”Ja ir kādi sarežģījumi, zini, ka komanda būs pretimnākoša un saprotoša. Paši ievēlam padomi, kas pieņem izšķirošus lēmumus,” akcentē U. Sijāts un pozitīvi vērtē arīdzan “VAKS” piedāvātos agronoma pakalpojumus. Proti, speciālisti braukājot pa laukiem, vērtējot situāciju, dodot padomus, ko kurā brīdī darīt. Ja agrāk katrs saimnieks pats regulāri apsekoja savus laukus, patstāvīgi pieņēma lēmumus – miglot šodien vai pagaidīt rītdienu, tad tagad visa raža burtiski ielikta speciālistu rokās.

Graudaugu ražas vērtējums zemnieku saimniecībā “Kāršupes”
Ziemas kvieši un rapsis nokulti arī Valkas novada Zvārtavas pagasta zemnieku saimniecībā “Kāršupes”. Ziemas kvieši tur šogad aizņēmuši 140 hektārus aramzemes. Saimnieks Dairis Ziemiņš stāsta, ka šogad kombaini uz lauka devušies divas nedēļas agrāk nekā parasti. Lai gan darbi tīrumā rit uz priekšu raiti, graudaugu raža tomēr liek nedaudz vilties. “Raža ir samazinājusies par divdesmit procentiem. Sausums ir atstājis savas pēdas. Daļa labības izkalta. Ja parasti no hektāra ziemas kviešu ieguvām septiņas tonnas labības, tad šogad ievērojami mazāk. No agrākajām šķirnēm ieguvām vidēji kādas 3,5 tonnas graudu, bet no ziemas kviešu šķirnes ‘Zeppelin’ – piecas tonnas,” min D. Ziemiņš. “No rapša ieguvām 3,4 tonnas no hektāra, kas pēc šī gada laikapstākļiem ir tīri labs rādītājs.” Viņš stāsta, ka sadarbojas ar “Dobeles dzirnavnieku”, kur arī nonāk lielākā daļa saimniecībā izaudzētā. Savukārt rapsis tiek realizēts sadarbībā ar “Baltic Agro”, kam ir graudu iepirkšanas punkti visā Latvijā.
Saimniecībā audzē arī auzas, pupas un vasaras miežus. “Šonedēļ kulšanas darbiem mūspusē ir par mitru. Kulsim, tad redzēsim, kas birs. Pupas izskatās labi. Ceru vismaz uz trīs tonnām ražas no hektāra,” papildina graudkopis.

Strādā pēc agrotehniskiem priekšnoteikumiem
Pareizi plānojot darbu ciklu un rūpīgi izvēloties kultūraugu šķirnes, pie labas ražas var tikt, arī spītējot nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Tā domā sēklaudzēšanas zemnieku saimniecībā ”Lejasciņi” Valkas novada Ērģemes pagastā. Tur audzē dažādus graudaugu kultūraugus, kur 70% no platības ir ziemāju un 30% – vasarāju sējumu. Saimnieks Kristaps Sula atklāj, ka šogad ir neliels ražas samazinājums, taču, cik tas būs procentos, vēl tiekot rēķināts. “Ziemas rapsi esam jau nokūluši. Raža apmierina. Arī ziemas kviešu kulšana iet uz otru pusi, vēl nedaudz ir palicis. Nupat lietainās dienas samazināja graudu ražas kvalitāti, bet nedēļas otrā pusē noteikti varēs novākšanas darbus atsākt. Ja konkrētas šķirnes atsevišķi nevērtējam, tad šobrīd izskatās, ka vidējais izkūlums no ziemājiem mums būs vairāk kā 5,7 tonnas no hektāra klēts svarā. Bet to var saukt par provizorisku rādītāju, jo labības kulšana vēl turpinās. Saimniecībā šogad ražas novākšana tika uzsākta 20. jūlijā, kas, salīdzinot ar citām sezonām, ir salīdzinoši agri.
Viņš stāsta, ka jābūt ievērotiem labiem agrotehniskiem priekšnoteikumiem, lai noturētu ražas potenciālu vai pat palielinātu to. Tāpēc šogad graudaudzētājiem esot bijis jāpievērš uzmanība graudu cerošanas procesam pavasarī. “Jo graudi labāk saceroja, uzkrāja barības vielas, jo vairāk tika nosegta augsne, jo mazāk saules stari un vēji ietekmēja augsnes izžūšanu. Proti, graudiem mitrums tiek nodrošināts maksimāli ilgākā laika periodā. Līdz ar to tiem bija vieglāk pārdzīvot neierastos laikapstākļus vasarā,” norāda graudkopis.
“Lejasciņos” darba vēl daudz. Priekšā vasarāju sējumu kulšana – auzas, mieži, vasaras kvieši, lauku pupas un citi kultūraugi, kas kopā būs ap 200 hektāriem. Saimniecība sadarbojas ar “Dobeles dzirnavnieku”, “Scandagra Latvia” un “Baltic Agro”, kur, attiecīgi pieprasījumam, tirgū realizē saražoto produkciju.
Graudaugu kulšana turpināsies vēl ilgi, tāpēc jāatgādina visiem autobraucējiem, ka kulšanas darbu laikā jābūt īpaši uzmanīgiem un iecietīgiem, jo uz autoceļiem ir sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan ar novākto ražu pilnas traktoru un smago automašīnu kravas, kas tiek vestas uz kaltēm un noliktavām.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Graudi birst bunkurā – klāt ražas laiks graudkopjiem

Kategorijas