Iesaka bīstamā krustojuma vietā izveidot apļveida kustību

2021. gada 6. augusts 07:38

716

Iesaka bīstamā krustojuma vietā izveidot apļveida kustību

Sociālajos tīklos pēc 3. augusta laikraksta “Ziemeļlatvija” publikācijas “Ausekļa ielas pārbūves laikā nozāģēs 11 liepas” izcēlusies diskusiju vētra par vairākām lietām. Visaktīvāk tiek izteikti viedokļi saistībā ar Raiņa, Ausekļa un Emīla Dārziņa ielas krustojuma pārveidi par apļveida kustību. Taču pašvaldība tehnisko projektu jau ir pieņēmusi, un pavisam drīz – jau 15. augustā – sāksies Ausekļa ielas pārbūves darbi. Šādā finiša taisnē izmaiņas projektā vairs nevar veikt.

Jāpiebilst, ka diskusiju uzsāka Valkas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Vilmārs Vesingi, aktīvi iesaistoties Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas pedagogam Valdim Jerumam, kurš kopā ar skolēniem fizikas stundās pētījis šo pilsētas centra bīstamo krustojumu. Viņš pārmet pašvaldībai, ka pirms projekta izstrādes šie būtiskie jautājumi netika izrunāti, jo “reizi piecdesmit gados notiek būvēšana, un nebūtu vēlams pieļaut kļūdas”.
Uzsākot diskusiju, pašvaldības amatpersona V. Vesingi gan nesāka iztirzāt jautājumu par krustojumu, bet gan vēlējās norādīt uz kādu vēl “Ziemeļlatvijas” publikācijā neizskanējušu detaļu. V. Vesingi raksta: “Ielas pārbūves laikā beidzot tiks pārbūvēts krustojums ar Raiņa ielu, kas ir nepamatoti plats no satiksmes drošības viedokļa. Šajā vietā vienmēr veidojusies skolēnu plūsma, dodoties no pilsētas centra uz skolas ēku Raiņa ielā. Krustojums nav bijis nedz labi pārejams gājējiem, nedz arī auto vadītājiem, radot apdraudējumu visiem satiksmes dalībniekiem. Projekta gaitā krustojums tiks iztaisnots, un uz tā tiks izbūvēta gājēju pāreja, beidzot padarot šo vietu drošu satiksmei un pielāgojoties gājēju dabīgajai plūsmai. Kā minēts rakstā, liepas izcirtīs, lai krustojumā esošo sabiedriskā transporta pieturu pārvietotu tālāk, izbūvējot tai jaunu “kabatu”. Šobrīd tā ir pārāk tuvu krustojumam un būtu vienā vietā ar jauno gājēju pāreju.”
V. Jerums jautā: “Lokveida kustības variants tur netika izskatīts? No Ausekļa ielas vēl joprojām saglabājas iespēja lielā ātrumā braukt taisni, kas arī bija daudzu avāriju cēlonis. No centra braucošajiem nav redzams tas, kurš tuvojas no labās puses. Ir vietas, kur nosacītu lokveida kustību ievieš pat parastajā divu ielu krustojumā. Dānijā pat vecpilsētas bruģī ir lokveida centrs, un visi brauc kā pa loku. Kad ar skolēniem pētījām krustojumu, visdažādākajos veidos ar mašīnu izbraucu iespējamo loku. Nekādas problēmas tas nesagādāja. Drona uzņēmumā automašīna, salīdzinot ar krustojuma izmēriem, ir sīkums. Vienkārši centrā vajag pavisam mazu aplīti. Iespējams, nedaudz jāpalabo skolas puses kvartāla trotuāra mala, lai loks sanāktu labāks.”
“Vēl jāpiemin, ka pilsētas viesus ļoti bieži mulsina šis krustojums, un tas izraisa papildu bīstamas situācijas un avārijas,” norāda valcēniete Signe Zalužinska.
Skaidrojumu sniedz novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis: “Projektētāji un eksperti pateica, ka tur lokam ir par maz vietas. Tas bija pirmais jautājums, kuru uzdevām.”
Savu viedokli izteikusi arī Solvita Mezīte: “Nevajag lielu apli, vidū nekādus kalnus, bet aplis tur tiešām būtu labāks. Īpaši, ja vēl nocērt kokus, kur problēma tajā vietā izveidot nepieciešamības gadījumā nelielu paplatinājumu?”
Uz šo repliku V. A. Krauklis sniedzis atbildi: “Projektētāji, kuri ir profesionāļi, tam nepiekrita.”
V. Jerums turpina: “Vēl vienu bīstamu niansi redzu – gājējs, kas izies uz jaunās gājēju pārejas no centra puses, un ātrs braucējs no Ausekļa ielas – viņi satiksies ceļa vidū negaidīti. Man šāda negaidīta tikšanās, nesot aparatūru no pasākuma, bija otrā – kultūras nama pusē. Braucējs no Ausekļa ielas ļoti steidzās. Ja runā par projektētājiem, reizēm ir tā, ka taisnu līniju novilkt ir vieglāk. Vai tie bija cilvēki, kas iedziļinājās arī satiksmes plūsmas intensitātē? Šis ir pietiekami noslogots krustojums, ar virziena maiņu, ar ielu, kura pasākuma laikā var tikt slēgta, ar to, ka krustojums atrodas tiešā skolas tuvumā. Ja atceramies, bija pat idejas par “guļošajiem policistiem” skolu tuvumā. Šajā vietā aplis šo problēmu atrisinātu – visiem būtu jābrauc lēnāk.”
Atbildi sniedz V. Vesingi: “Neesmu projektētājs, bet redzu, ka aplis šeit radītu līdzīgu rezultātu, kāds tagad ir pie apvedceļa Rīgas ielā. Mašīnas varētu braukt pa taisno no E. Dārziņa ielas uz Ausekļa ielu, tāpat arī izmanīgākie brauktu pa to pašu trajektoriju arī pretējā virzienā, kā tas mēdz notikt Rīgas ielas aplī. Braucot pa galveno ielu no Ausekļa ielas uz Raiņa ielu, trajektorijas ar apli nemainās. Tas, kas te visvairāk bojā redzamību, ir reljefs un koki, braucot no centra pa labi. Šis stūris (Raiņa iela 26) ir privātīpašums, tāpēc apli uz šo pusi pārvietot nevar. Pārvietojot uz otru pusi, nerisinās augstāk minētās problēmas ar braukšanu no E. Dārziņa ielas taisni. Aplis problēmu daļēji risinātu tikai tad, ja to daļēji pārceļ uz Raiņa 26 teritoriju, bet tas nav iespējams. Tagad satiksmi samierina un turpinās mierināt zīmes “Stop”, izbraucot no E. Dārziņa un Raiņa ielām, ko nevarētu atstāt apļa gadījumā.”
Sekojot līdzi diskusijai, jāatzīst, ka valcēniešus interesē šie jautājumi. To “Ziemeļlatvijai” apstiprināja arī V. Vesingi, norādot, ka šī diskusija atklāja iedzīvotāju domas par apspriesto krustojumu.
Savukārt novada pašvaldības būvinženieris Māris Zālītis skaidro, ka pirms tehniskā projekta izstrādes notika vairākas darba grupas tikšanās ar projektētājiem – SIA “Ceļu komforts” pārstāvjiem. Vērtējot ilggadējo veiksmīgo sadarbību ar šo uzņēmumu, M. Zālītis uzskata, ka tie ir labākie projektētāji, ar kuriem viņam nācies sadarboties. Izpētot situāciju uz vietas un izskatot variantu par apļa izbūvi, nonākts pie secinājuma, ka apļveida kustības izveidei fiziski nepietiktu vietas, jo līdzšinējā krustojuma abās pusēs ir privātās zemes. Pētot šo situāciju, atklājies, ka pirms vairākiem gadiem, ierīkojot gājēju pārejas uz Ausekļa ielas, no drošības viedokļa skatoties, ir tapusi skice par šī krustojuma pārveidi.
Ausekļa ielas tehniskā projekta izstrādātāja SIA “Ceļu komforts” valdes priekšsēdētājs Edgars Leitis “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka skices variantā darba grupā tika izskatīta iespēja par pašreizējā krustojuma pārveidi par apļveida kustību, bet pēc detalizētas izpētes tā tika atmesta. E. Leitis skaidro, ka apļveida kustības izveide esošajā krustojumā saistītos ar ievērojamāku pārbūvi, līdz ar to tas sadārdzinātu šī projekta izmaksas. Gan pašvaldībai, gan projektētājiem ir jārēķinās ar pieejamo finansējumu. Sarežģījumus radīja arī krustojumam pieguļošo zemju jautājums. Projektētāju pieredze liecina – ja gadījumā pašvaldībai būtu jārisina jautājums par privātā nekustamā īpašuma iegādi, tas aizņemtu ilgu laiku, jo vispirms ir jāpanāk vienošanās, jākārto dokumentācija, un tas ir saistīts arī ar pašvaldības finansiālo rocību. Gadījumā, ja būtu iespējams līdzšinējā krustojuma vietā izbūvēt apļveida kustību, būtu jāpārbūvē arī Raiņa, E. Dārziņa un Ausekļa ielas atsevišķi posmi, kā arī apakšzemes komunikācijas. Tas gan ir paredzēts arī šajā Ausekļa ielas atsevišķa posma – 522 metru garumā – rekonstrukcijā, kur tas būs nepieciešams. E. Leitis mierina valcēniešus, skaidrojot, ka līdzšinējais krustojums pēc rekonstrukcijas darbiem izskatīties daudz savādāk. Tas vairs neatgādināšot “plašu lidlauku”, bet būs kompakts un drošs gan no satiksmes kustības, gan gājēju viedokļa.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Iesaka bīstamā krustojuma vietā izveidot apļveida kustību

Kategorijas