“Dārza pērle” Raunā, senās dzimtas mājās – pašu spēkiem iekopta

2021. gada 6. augusts 07:39

2916

“Dārza pērle” Raunā, senās dzimtas mājās – pašu spēkiem iekopta

Jaunais Smiltenes novads, kurā apvienojušies Apes, Raunas un Smiltenes novadi, ir kļuvis bagāts ar “dārza pērlēm”, un tās var skatīt Raunā.
Par “Dārza pērlēm” sauc tūrisma maršrutu, kas piedāvā apskatei 76 skaistākos dārzus un parkus Vidzemē, Tukuma apkārtnē un Dienvidigaunijā. Divas no šīm pērlēm rodamas Raunā. Viena no tām ir zemnieku saimniecības “Kaliņi” stādaudzētava, pazīstama arī ar nosaukumu “Raunas stādi”, un Riekstiņu ģimenes daiļdārzs, otra ir Lodziņu ģimenes kolekcijas dārzs “Rauna”.

Ir skaistums,
un ir arī sava garoza
Vienā dienā abus dārzus nav iespējams apskatīt, lai acis neapžilbtu no augu krāsu un formu bagātības, tāpēc šoreiz “Ziemeļlatvija” devās uz vienu no “dārza pērlēm” – uz “Raunas stādiem” un Riekstiņu ģimenes daiļdārzu. Abi atrodas netālu no Raunas centra, pakalnā aiz baznīcas un daudzdzīvokļu mājām, cieši blakus viens otram.
Zemnieku saimniecības “Kaliņi” stādaudzētava ir ģimenes saimniecība, par to, tāpat kā par daiļdārzu, pavisam pusotru hektāru lielā platībā rūpējas Riekstiņu ģimene: dzīvesbiedri Lāsma un Uldis, viņu bērni Kristīne, Agnese un Reinis un Lāsmas mamma Ināra Cērūze.
Daiļdārzs ir iekopts senā latviešu viensētā “Bērziņi 2”. Tajā saimnieko jau ceturtā Lāsmas un viņas tēta dzimtas paaudze. Vēl no Lāsmas vecvectēva laikiem dārzā kā mājas sargs aug un pavasaros joprojām bagātīgi uzzied diža mežābele. Tagadējie saimnieki 2007. gadā pie mājas sāka veidot stādaudzētavu. Pamazītēm paši ar saviem spēkiem, iztiekot bez aizņēmumiem un Eiropas Savienības fondu naudas, sasnieguši tagadējo apjomu, kas mērāms četrās siltumnīcās un daudzos tūkstošos stādu sezonas laikā. Tās ir viengadīgās un nokarenās puķes, dārzeņu un garšaugu stādi, ziemcietes, graudzāles, krizantēmas, dekoratīvie krūmi un skuju koki – gan labi pazīstami augi, gan samērā reti. To uzrakstīt nozīmē pateikt ļoti maz – lai gūtu priekšstatu, saimniecība ir jāredz, un arī tad vēl aiz priekškara paliks tas, cik šādai audzētavai tās saimnieki ir atdevuši laika un pūliņu.
Stādu audzēšana ik sezonu prasa ieguldījumus sēklas materiālā, stādos, podos, minerālmēslos, tas ir darbs ar diezgan biezu garozu, sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst Lāsma Riekstiņa.
Strādājot stādaudzētavā, piemēram, ir vajadzīgs gan spēks, lai izcilātu smagos kūdras maisus, gan arī pacietība. “Bez pacietības nekādi neiztikt, kad podiņos jāizpiķē 20 tūkstoši vasaras puķu vai gandrīz tikpat daudz atraitnīšu. Re, mums jau atveda atraitnīšu sēklas, un manējās meitenes nostenējās, zinot, ka tūlīt būs jāsēj. Atraitnītes sējam augustā, piķējam un stādām podiņos septembrī. Laistām, mēslojam, lai aug mazulīši, un liekam pārziemot neapkurināmā siltumnīcā. Tur viņas norūdās un pavasarī zied agri, daudziem pumpuriem. Marta beigās, aprīļa sākumā nesam ārā, un viss stādaudzētavas laukums ir krāsu krāsās,” priecājas Lāsma.
Viņai, pēc profesijas agronomei ar augstāko izglītību, dārza lietas savā ziņā ir jau asinīs. Lāsma vēl tagad no savas bērnības atceras, kā viņas mamma audzēja tomātu stādus. Tagad Lāsmai ir pašai sava tomātu kolekcija – vairāk nekā 70 šķirņu, kas iepatikušās ar formu, krāsu, garšu vai ražu. Tā ir tikai viena daļa no dārzeņu stādu sortimenta, ir arī gurķi, ķirbji, paprika, kabači, kāposti, čili pipari, puravi, brokoļi.
“Raunas stādos” aktīvā sezona ilgst no aprīļa līdz oktobrim. Tā sākas ar pirmajiem košajiem atraitnīšu ziediem, kam vēlāk pievienojas dārzeņu, viengadīgo vasaras un nokareno puķu stādi, kā arī ziemcietes un graudzāles, un noslēdzas rudenī ar krizantēmām un mārtiņrozēm. Februāra sākumā, dažreiz jau janvāra nogalē, ar malku apkurināmajās siltumnīcās sākas sēšana. Saimnieki siltumnīcas kurina dienu un nakti, lai noturētu vienmērīgu siltumu.
Savukārt stādu audzētājiem, no biznesa viedokļa skatoties, Latvijā sezona ir īsa, no aptuveni aprīļa vidus līdz Jāņiem. Visvairāk pircēju “Raunas stādos” ierodas maija vidū. Kad pienāk Mātes diena, automašīnas stāvot garā rindā cita aiz citas, un visiem klientiem pat neesot iespējams izbrīvēt laiku, tāpēc saimnieki aicina viņus apmeklēt arī citā laikā un atgādina, ka arī rudens mēneši (oktobris, novembris) ir labs stādīšanas laiks dekoratīvajiem krūmiem un kokiem.

Ar flokšiem sadzīvo
ginks un baltais zīdkoks
Ja dārzkopība un stādu audzēšana nav sirds darbs, tad tas nav ilgi paceļams, jo cilvēks ir “piesiets” vietai no rīta līdz vakaram. Lielā dārzā, pat nemaz nerunājot par audzētavu, visu laiku ir, ko darīt. Nav tā, ka augu ieliks podā un tas izaugs pats, uzsver Lāsma.
“Augi ir jākopj, un ir jābūt arī zināšanām, kā to darīt, taču zināšanas rodas laika gaitā, strādājot. To visu, ko zinu un protu, esmu apguvusi pašmācības ceļā. Ja esi beidzis skolu, tad tev ir diploms un amata nosaukums, bet tā pa īstam iemācīties amatu var, tikai darot. Tāpat ir arī citās profesijās. Priecājos, ka man ir palīgi, meitenes, kuras stādaudzētavā strādā vairākus gadus, jo palīgus stādu audzēšanā ir grūti atrast. Cilvēkiem trūkst zināšanu, turklāt sezonalitātes dēļ nevaram nodrošināt darbu pastāvīgi,” piebilst Lāsma.
Lai vairāk palīdzētu sievai, Uldis Riekstiņš nesen aizgājis no sava otra darba, jo divus darbus apvienot bija grūti. Jau līdz šim Uldis saimniecībā darījis visu ko, tikai piķēšanu gan vēl neesot izmēģinājis, bet nu arī tai varēšot pievērsties. Lāsma uzteic dzīvesbiedru kā labu palīgu – vīrs ļoti labi esot apguvis stādu audzēšanu un aizrāvies ar dārzkopību. Ja ieraugot kādu interesantu stādu, nopērkot un vedot mājās, atliek vien dārzā atrast brīvu un piemērotu vietu, kur to iestādīt.
Visvisādus augus var apskatīt arī “Raunas stādiem” blakus esošajā Riekstiņu ģimenes dārzā – dobēs dažādās kompozīcijās un, iespējams, noskatīt idejas savam dārzam. Lāsmas mamma Ināra smej, ka uz stādaudzētavu ir jābrauc divas reizes – pirmo reizi apskatīties sortimentu, tad mājās pārdomāt, ko vajag, un braukt pakaļ otrreiz, citādi var gadīties, ka cilvēks nopērk stādu un pēc tam ar to staigā pa dārzu, nezinot, kur likt.
Daiļdārzā Riekstiņi stāda arī audzēšanai paredzētos jaunumus, lai varētu novērot, kā jaunie augi attīstās, aug un ziemo, un pārbaudītu, vai eksotiskākajiem augiem skarbais Vidzemes klimats ir piemērots. Piemēram, ginka ieaudzēšanā esot jau trešais piegājiens, jo dārzam pie mājas pāri pūš vēji un Āzijas brīnumaugam ziemā salst. Ginku par dabas brīnumu var dēvēt pamatoti, jo tas ir vienīgais augs, kurš ir pārcietis gan ledus laikmetu, gan Hirosimas atomsprādzienu. No ginka koka lapām tiek gatavoti ļoti daudzi medicīniskie preparāti. Pieaudzis koks var sasniegt 20 metru augstumu un stumbra apkārtmēru – četri metri. Riekstiņu ģimenes dārzā iesakņoties cenšas mazulītis – pundurformas ginks.
Dārzā aug arī citi eksotiski augi, piemēram, baltais zīdkoks. Pēc Lāsmas uzaicinājuma pirmo reizi mūžā nogaršoju baltā zīdkoka ogu – garša ir lieliska, salda, neraugoties uz to, ka zīdkoka ogas nesatur cukuru. Eksotiski stādi atrodami arī starp stādaudzētavā audzētajiem garšaugiem, piemēram, citronverbēna ar izteiktu citrona aromātu un acteku cukuraugs ar mētru smaržu. Šā auga lapas satur bezkaloriju dabīgo saldinātāju, kas saldina dzērienus un ēdienus un piešķir tiem patīkamu garšu.

Ir, kur bitēm piemesties
un vējam patverties
Riekstiņu ģimenes rūpīgi iekoptajā daiļdārzā var redzēt arī citus retumus, piemēram, interesantas egļu, priežu un dekoratīvo krūmu sugas un šķirnes. Dārzs un stādu audzētava iekopti un auguši vienlaikus, bet pamati dārzam likti agrāk, ap 2000. gadu, kad neskaitāmo ogu krūmu un veco ābeļu rindas nomainīja pirmie mazie skuju koku stādiņi un dekoratīvie krūmi, jaunas ziemcietes un vasaras puķes. Saimniekiem patīk, ja dārzā ir dzīvība, – no dobes uz dobi lido taureņi un bites, tāpēc viņi stāda daudz nektāraugu: ehinācijas, liatres, verbēnas, dažādas mētras un garšaugus. Dažādu krāsu un formu ehinācijas šobrīd dārzā un audzētavā ir pilnā plaukumā. Košu krāsu dārzam piešķir flokši un heihēras. Viena no flokšu šķirnēm par to īpaši rūpējas, dienas laikā mainot krāsu no rozā līdz zilganai saulrietā, bet pavisam “Raunas stādos” ir teju 40 šķirņu flokši.
Saimnieki ļoti iemīļojuši arī graudzāles, tāpēc dobēs var ieraudzīt ne vienu vien gaisīgumam un vēja tveršanai stādītu graudzāļu kompozīciju. Daudz ir augu, kas piemēroti šobrīd populārajiem dabiskajiem stādījumiem.
Saimnieki iesaka viņu dārzu apmeklēt vasaras pilnbriedā – jūlijā un augustā, kad ziemcietes un graudzāles ir kupli saaugušas. Tad arī var redzēt un novērtēt graudzāļu šķirnes pilnā plaukumā. Pavasarī no zemes graudzāles spraucas vēlu, maija vidū, un tad priekšstata par tām nav nekāda.
Riekstiņu ģimenes dārzā vēl ir daudz vietas, un visu laiku notiek pārmaiņas – tiek gan paplašinātas vecās dobes, gan veidotas jaunas, kurās izmēģināt pašu sortimentā pieejamos un dažādos tirdziņos atrastos brīnumus. Tāpēc stādaudzētavas apmeklētāji te ikreiz var ieraudzīt ko jaunu. Šā gada jaunums ir piemēram, milzu skabioze – radiniece Latvijas pļavās augošajām zilajām pēterpogām. Riekstiņu dārzā iestādītā skabioze vēl ir mazulīte, bet, kad izaugs, būs divus metrus gara un izplaucēs lielu, dzeltenu ziedu.
“Re, tur dekoratīvais sīpols noziedējis, ziedēja violetiem ziediem, tagad ir bēšīgs, bet, vienalga, glīts. Kad ciemiņi ierauga, saka, ka arī grib tādu, bet ir jāgaida, jo sīpoli būs rudenī,” piebilst Lāsma.
Dārzā ir arī romantiski atpūtas stūrīši un dīķis ar ūdensrozēm un ar skurbinoši smaržīgu piparmētru audzi krastā. Dīķis ir ne tikai ģimenes iecienīta peldvieta, tas nodrošina stādaudzētavas augus un dārzu ar ūdeni un šovasar esot bijis glābiņš – lauksaimniekiem un dārzkopjiem šī esot grūtākā sezona, kāda jebkad bijusi, ar ļoti kontrastainiem laika apstākļiem: aukstu, lietainu pavasari un tam sekojošu karstu un sausu vasaru un vēl piedevām kaitēkļiem, kuri vairojas uz nebēdu.

Ja netikāt uz dārza svētkiem, būs mājas kafejnīca
“Raunas stādi” un Riekstiņu ģimenes daiļdārzs ir oficiāls tūrisma galamērķis. Piesakoties iepriekš, šīs vietas ir atvērtas ekskursijām, sākot no jūnija otras puses, kad stādaudzētavā lielākie darbi ir pabeigti.
Vēl viena iespēja aizbraukt uz turieni ciemos ir dārza svētki vasaras pilnzieda laikā, tos saimnieki jau trešo gadu rīko jūlija nogalē vai augusta sākumā. Ciemiņi bez steigas var izstaigāt dārzu un pasēdēt dārza kafejnīcā, nobaudot īpaši šim pasākumam izceptas kūkas un atspirdzinošus dzērienus. Šās vasaras dārza svētki jau aiz muguras, bet vēl vieni svētki ir priekšā. Kad Rauna 21. augustā svinēs savu vārda dienu, tad viena no aktivitātēm būs iespēja apmeklēt mājas kafejnīcas, arī dārzā pie Riekstiņu ģimenes, jo arī viņi piedalīsies.
“Raunā ir labvēlīga gaisotne tūrisma aktivitātēm, un tā nu pamazām kopš 2017. gada, kad uzņēmām puķu draugu saietu, esam iesaistījušies tūrisma apritē. Tas iespējams, pateicoties tam, ka uz tirgiem ar saviem stādiem nebraucam, izņemot gadatirgu Smiltenē,” piebilst Lāsma.
Ekskursiju uzņemšana ir pat veids, kā pēc darba stādaudzētavā un dārzā iegūt enerģiju – no ciemiņu prieka un labajiem vārdiem par “Raunas stādos” redzēto.

+ 4

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

“Dārza pērle” Raunā, senās dzimtas mājās – pašu spēkiem iekopta

Kategorijas