Tokijas arēnā apliecina piederību pasaules elitei

2021. gada 6. augusts 07:39

670

Tokijas arēnā apliecina piederību pasaules elitei

Latvijas labākā BMX riteņbraucēja, smiltenieša, trenera Ģirta Kātiņa audzēkne un Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolas absolvente Vineta Pētersone savu pirmo olimpisko startu Tokijas olimpiskajās spēlēs uzskata par svarīgu pieredzi turpmākajā karjerā un atspērienu nākamajām olimpiskajām spēlēm Parīzē 2024. gadā un Losandželosā 2028. gadā.

Šobrīd pasaules elites labāko BMX riteņbraucēju sieviešu vidējais vecums ir 29 gadi, tāpēc 22 gadus vecajai Vinetai Pētersonei, Smiltenes novada BMX kluba “Silvas Ziķeri” braucējai, ir, uz ko tiekties.

Sacenšas ar 23 pasaulē
labākajām konkurentēm
Tokijas olimpiskajās spēlēs Vineta netika tālāk par ceturtdaļfinālu, taču tas nemazina jaunietes sasniegto BMX, – šajā sporta veidā Tokijas olimpiskajās spēlēs varēja piedalīties tikai 24 pasaules rangā labākās braucējas, viņu vidū arī Latvijas pārstāve Vineta Pētersone, kura bijusi vairākkārtēja Eiropas čempione jauniešu konkurencē, bet 2017. gadā izcīnījusi 3. vietu pasaules junioru čempionātā. No 2018. gada sportiste startē pieaugušo (elites) konkurencē.
Lai kvalificētos Tokijas olimpiādei, Vineta pēdējā gada laikā piedalījās daudzās sacensībās, krājot punktus pasaules rangā un ieņemot tajā augstu vietu.
Olimpiskās sacīkstes Tokijā BMX sākās ceturtdaļfinālos, kur Vineta pirmajā braucienā finišēja ceturtā, bet nākamajos divos braucienos palika sestā sešu dalībnieku konkurencē, līdz ar to pusfinālā neiekļuva. Pati atzīst, ka šis viņai bija visgrūtākais starts – ļoti smags gan morāli, gan fiziski. “Olimpiskās spēles nav parastas sacensības, to ļoti jūt,” secina Vineta Pētersone.
“Ikdienā mūsu (BMX riteņbraucēju – redakcijas piezīme) startiem cilvēki tā neseko līdzi kā olimpiādē. Olimpiskajiem startiem tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, šoreiz “Covid-19” ierobežojumu dēļ tas notika televīzijā, un liela daļa BMX, iespējams, skatījās pirmo reizi dzīvē. Gribu parādīt sevi un Latviju no labākās puses, bet tas ir sava veida slogs, apzinoties to, cik daudz cilvēku seko līdzi manam startam un mani atbalsta. Olimpiskais starts nav salīdzināms ar pārējām sacensībām, kur tu vairāk brauc priekš sevis un saviem tuvākajiem,” secina Vineta.
Fiziski viņai pārbaudījums bija Tokijas olimpisko spēļu BMX trase – tādā agrāk Latvijas izlases sportiste nebija braukusi. Arī pārējās olimpietes, ar kurām Vineta runājusi, bijušas līdzīgās domās.
“Tokijas trase prasīja daudz tehniskā un fiziskā ziņā, tā bija ļoti līdzena ar lieliem lēcieniem, gara, kas prasīja vairāk spēka, un nepateicīga ātruma ziņā, proti, pati par sevi ātrumu nedeva. Šajās sacensībās bija ļoti grūti saglabāt ātrumu, ko es arī izjutu. Pie katras kļūdas bija ļoti grūti noturēties konkurencē,” atzīst Vineta Pētersone.
Jebkuram sportistam olimpiskajās spēlēs gribas iegūt maksimāli augstāku vietu, un ir grūti pēc tam pieņemt, ka nav izdarīts vairāk, taču tur “nostrādā” tik daudz faktoru, pat sīku nianšu, ko skatītājs pie televizora ekrāniem pat neapzinās. Vineta uzsver, ka olimpiskajās spēlēs centās maksimāli parādīt labāko, uz ko ir spējīga, tomēr nav pārliecināta, ka tas izdevās, proti, olimpiskajā trasē viņai braucieni nebija tie tīrākie, kaut gan pēdējais aplis izdevās viens no labākajiem, kāds bijis, tiesa, ar to bija par maz iekļūšanai pusfinālā.
Sportiste savu startu olimpiskajā debijā vēl analizēs, it īpaši, gatavojoties šomēnes gaidāmajam pasaules čempionātam BMX, taču apzinās, ka jebkurā gadījumā ir ieguvusi svarīgu pieredzi nākamajām olimpiskajām spēlēm. Parīze un Losandželosa ir viņas jaunie mērķi.

Ne katram tas ir dots
Debija olimpiskajās spēlēs bija arī Vinetas trenerim, smiltenietim Ģirtam Kātiņam. Intervijā “Ziemeļlatvijai” viņš atzīst, ka uz Tokijas olimpiskajām spēlēm braukuši pēc pieredzes, nepretendējot uz ļoti augstām vietām, kaut gan apzinājušies, ka Vineta pie labas apstākļu sakritības var cīnīties līdz pat iekļūšanai finālā.
“Finālā Tokijas spēlēs neiekļuva daudzas spēcīgas BMX riteņbraucējas, potenciālās medaļnieces. Tā notiek dažādu nianšu dēļ. Pirms braucām uz Tokiju, jau zinājām Vinetas pretinieces ceturtdaļfinālā, un varu teikt, ka jebkurš cits ceturtdaļfināla brauciens Vinetai būtu bijis daudzreiz vieglāks konkurences ziņā (riteņbraucējas tajos tiek saliktas pēc vietas pasaules rangā, Vineta startēja vienā braucienā arī ar Lielbritānijas sportisti Betāniju Šrīveri, kura vēlāk Tokijā BMX izcīnīja olimpisko zelta medaļu – redakcijas piezīme). Kaut arī Vineta ceturtdaļfinālā neveica savu ideālāko braucienu, viņa bija savas sportiskās formas augstākajā virsotnē. Gatavojoties olimpiskajām spēlēm, mēs izdarījām milzīgu darbu, ļoti daudz strādājām treniņos. Trenējoties jau Tokijā, Vineta no visām 24 sportistēm nobrauca visvairāk apļu olimpiskajā trasē. Izdarījām maksimumu, ko varējām,” uzsver Ģirts Kātiņš.
Ja kāds varbūt domā, ka olimpiskajās spēlēs neiekļūšana pašu labāko vidū ir zaudējums, tad Ģirtu šajā ziņā ļoti uzrunājuši mūsu Valsts prezidenta Egila Levita ceļavārdi, tiekoties ar Latvijas olimpiešiem pirms viņu došanās uz Tokiju, proti, prezidents uzsvēris, ka olimpieši katrs savā disciplīnā pieder pie pasaules elites, tas prasa milzīgu darbu un pašdisciplīnu, lai tur nonāktu, un mūsu olimpieši uz Tokiju brauc pārstāvēt Latviju.
“Līdz tam par to neaizdomājos, bet pēc prezidenta uzrunas atskārtu – startēt olimpiskajās spēlēs ne jau katram ir dots. Sportistam ir jābūt mērķim nokļūt uz olimpiskajām spēlēm un jākoncentrējas šā mērķa sasniegšanai, un mums ar Vinetu šāds mērķis bija,” teic Ģirts Kātiņš.
Latvijas BMX izlasē Tokijā startēja arī Helvijs Babris no Cēsīm, viņu Ģirts trenēja laikā, kad Helvijs mācījās Smiltenes sporta skolā. Tagad Helvija treneris ir Miks Puķītis. Tokijā arī Helvijs nepārvarēja ceturtdaļfināla barjeru.
“Helvijam novēlu turēt galvu augšā un skatīties uz priekšu! Ja būs mērķi, uz ko tiekties, attiecīgi būs arī sasniegumi,” novēl Ģirts Kātiņš.

Skats uz Tokiju –
caur autobusa logu
Tāpat kā Vinetai, arī Helvijam šīs bija pirmās olimpiskās spēles. Stingro “Covid-19” ierobežošanas pasākumu dēļ sportisti un viņu treneri Tokiju faktiski neredzēja, tik vien, kā pa autobusa logu, braucot uz sacensību vietu.
Olimpieši – gandrīz 18 tūkstoši sportistu un spēļu oficiālo amatpersonu – Tokijā uzturas olimpiskajā ciematā, kur 44 hektāru plašajā teritorijā uzbūvēta 21 daudzstāvu ēka. Sportistu ciemats parasti ir atpūtas un tikšanās vieta visu valstu sportistiem, taču “Covid-19” pandēmijas dēļ komunikācija arī ciematā šoreiz ir ierobežota, piemēram, olimpieši klātienē nedrīkst skatīties sacensības citos sporta veidos. Katru dienu sportistiem tiek veikti “Covid-19” testi. Olimpiešiem ir aizliegta kontaktēšanās ar vietējiem iedzīvotājiem un ekskursijas.
Sportisti ciematā drīkst ierasties vien dažas dienas pirms pirmajiem startiem, bet pēc sacensību noslēguma divu dienu laikā ir jāpamet savas dzīvesvietas.
“Parasti, kad braucu uz sacensībām ārzemēs, kaut ko redzu no tās valsts. Izdodas izbaudīt arī turienes kultūru. Šoreiz no Tokijas gandrīz neko neredzējām. Pārvietošanās pa pilsētu nebija paredzēta. Pilnībā nevarējām arī izbaudīt olimpisko spēļu gaisotni, jo spēlēm klātienē nebija skatītāju,” stāsta Vineta.
Viņas treneris piebilst, ka olimpieši apzinās, ka tādi ierobežojumi ir pamatoti, – Tokijā ir “Covid-19” uzliesmojums un pilsētā līdz 31. augustam tāpēc ir noteikts ārkārtas stāvoklis. Japāņi jau paziņojuši, ka inficēšanās gadījumu skaita pieaugums notiek koronavīrusa delta varianta straujās izplatības dēļ. Pēc plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas, pilnu vakcinācijas kursu līdz 11. jūlijam bija noslēguši tikai 17,9 procenti Japānas iedzīvotāju.
Mūsu olimpiešiem Tokijas olimpiskās spēles paliks atmiņā arī lielā karstuma dēļ. “Karstums bija nenormāls!” atceras Ģirts Kātiņš.
“Tas, ka gaisa temperatūra ir plus 32 grādi, vēl neko nenozīmē. No rītiem ir ļoti liels gaisa mitrums, kas kopā ar sauli padara treniņus un sacensības neciešamas, jo cilvēks momentā pārklājas ar sviedriem. Ne velti vēlāk pieņēma lēmumu sacensības pārcelt uz pēcpusdienu. Cepuri nost visam mūsu ārstu un fizioterapeitu korpusam, jo mediķi ar speciālām metodēm ļoti rūpējās, lai sportisti pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot organismu pēc piedzīvotā karstuma. Bija pat situācija, kad, ja nemaldos, mūsu 3x3 basketbola izlase izmantoja ledus vestes. Mēs dzīvojām blakus mūsu olimpiskajiem čempioniem, pēc viņu uzvaras izbaudījām “zelta” gaisotni,” stāsta Ģirts.
Viņam Tokijas olimpiskās spēles ir palikušas labā atmiņā. Neraugoties uz visiem stingrajiem ierobežojumiem, japāņi tās sarīkojuši augstā līmenī un sevi parādījuši kā punktuālus, kārtīgus, laipnus un pieklājīgus cilvēkus.
Latvijas olimpieši un Latvijas Olimpiskās komitejas vadība spēļu laikā izcēlušies ar vienotību, kas priecē Ģirtu. “Vēl tagad visi esam vienā “WhatsApp” grupā un joprojām atbalstām cits citu,” viņš piebilst.

Jau trenējas pasaules
čempionātam
Latvijā mūsu BMX olimpieši atgriezās 31. jūlijā. Vinetai Pētersonei nekāda atpūta nesanāk. Viņa tūlīt sāka trenēties Latvijas čempionātam, kas notiek šonedēļ, un pasaules čempionātam, kas 23. augustā sāksies Nīderlandē.
Vinetas mājas ir Cēsīs, bet ikdienā viņa dzīvo un lielākoties trenējas Valmierā, jo ir Valmieras augstas klases sportistu sagatavošanas centra audzēkne, un Ģirts Kātiņš trenēt savu audzēkni brauc no Smiltenes uz Valmieru. Pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm treniņi notika arī Smiltenē.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tokijas arēnā apliecina piederību pasaules elitei

Kategorijas