Karstums labs ir tikai komplektā ar ūdeni

2021. gada 7. augusts 08:13

327

Karstums labs ir tikai komplektā ar ūdeni

Ja dārzam pieejams ūdens, tas ir, ja dārzkopjiem ir iespēja regulāri laistīt iestādīto, tad Latvijai netradicionālais karstums ir laba lieta. Saule un siltums patīk visiem augiem, bet tikai komplektā ar ūdeni, pauž Sniedze Ragže, kura jau daudzus gadus savā saimniecībā Vijciema pagasta “Ziediņos” audzē tomātus, zemenes, avenes, upenes, jāņogas, visus dārzeņus, kā arī rūpējas par lielu rožu kolekciju, iespaidīgu peoniju stādījumu un daudz un dažādām ziemcietēm, sīpolpuķēm, skujeņiem, košumkrūmiem. Dārzs ir ne tikai nepieciešamība lielai ģimenei, bet arī prieka avots, kaut tas prasa smagu darbu. Sniedze gan atzīst, ka viņai tas ir dzīvesveids. Tagad pie Sniedzes uz viņas rožu kolekcijas dārzu brauc ekskursiju autobusi un dārzu mīļotāji no visas Latvijas, arī Igaunijas, bet pirms kovida – arī no Somijas.

Arī “Ziemeļlatvija” pie Sniedzes iegriežas laiku pa laikam, jo nav nemaz tik daudz dārzkopju, kuriem profesionālās zināšanas saplusojas ar daudzu gadu pieredzi, tāpēc ir gan, ko rādīt, gan, kādu padomu dot. Arī tik plašu rožu dārzu kā Vijciemā Latvijā nav daudz.

“Ziemeļlatvija” uz “Ziediņiem” atbrauc laikā, kad lielais rožu ziedēšanas bums jau pārgājis, toties ražot sākuši tomāti. No malas vērojot, šķiet, ka šīs ir divas lietas, kas S. Ragžei padodas vislabāk.

Rozes ir Sniedzes aizraušanās, un to skaits ar katru gadu palielinās. Reizi gadā viņa tās arī saskaita, šogad šis darbs vēl priekšā, taču tāpat zināms, ka ir vairāk nekā 2000 stādu. Arī šogad tapusi jauna rožu dobe, kurā sastādīti apmēram 150 kolekcijas jaunpienācēji. Staigājot gar neskaitāmajiem rožu krūmiem, taujājam, kas šobrīd modē rožu pasaulē. “Japānietes, vismaz Latvijā,” atbild Sniedze. Pandēmijas dēļ pasaules tendences vērot klātienē kā citus gadus rožu audzētājai nav izdevies. Kāpēc tieši Japānas rozes šobrīd ir modē? Sniedze rāda savu “japānieti” un apraksta tās labās īpašības. “Kā jau japāņiem, šīm rozēm ir skaisti ziedi, bieži vien neparastās krāsās, un tie ir ļoti smaržīgi. Mode mainās, Latvijā ir bijuši franču rožu uzplūdi, Austin rozes, Jaunzēlandes rozes, nu kārta japāņu selekcionāru veikumam.”

Pārsvarā Sniedze rozes pasūta ārzemēs – gan stādu kvalitātes dēļ, gan dažādības un selekcijas jaunumu iegūšanas pēc. No turienes nāk jau brangi rožu stādi, kas audzēti vismaz divus gadus. “Palielīšos, ka pirms trim gadiem izdomāju savu sistēmu. Ja no Latvijas audzētājiem nopērku tādu vārgu ziemas potējumu plēves stobriņā, tad vispirms to iestādu lielā un dziļā rožu podā un rūpīgi kopju, sākumā siltumnīcā, tad āra apstākļos līdz pat vasaras vidum vai vēl ilgāk. Tādā veidā panāku, ka sakne piepilda pilnu podiņu, dzinums pārkoksnējas, kā tam jābūt, roze sakuplo, sadzenot jaunus dzinumus, un ir gatava doties uz dobi. Sniedze pārliecinājusies, ka rozes ieaugas ļoti labi arī tad, ja tās stāda rudenī, pat vēlā rudenī. Svarīgi ir iestādīt rozi, lai potes vieta ir zem augsnes līmeņa. Parasti dārzkopji baidās, ka, stādot rudenī, roze var nosalt, bet Sniedzes pieredze liecina – tā nenotiek. Tas gan attiecas uz divgadīgajiem, koksnainajiem stādiem.

Arī pavasarī ir dažādi riski, jārēķinās, ka Latvijā nopērkamie stādi ir “izdzīti” siltumnīcā, tie var nosalt pavasara salnās, jo ir vārgi, nepārkoksnējušies, parasti arī nav norūdījušies. Protams, rozes ir cimperlīgas, tām mēdz būt dažādas slimības, tāpēc kolekciju dārzi lieti noder, lai audzētāji varētu palūkot, kā kura roze aug un zied, ir veselīga, vai neslimo utt. Šovasar daudzi dārznieki cīnījās ar laputīm, arī “Ziediņu” dārzā tā bija milzu problēma. Visefektīvākā ir miglošana, taču Sniedze parasti izvairās savā dārzā lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Kad nu galīgi netiek galā, tad jāmiglo, tā bija arī šogad, tomēr tas ir izņēmums, ne ierasta prakse. Parasti ar laputīm sekmīgi var cīnīties mehāniski, tās ar pirkstiem nospiežot. Dažādus internetpadomus kā kolu, sodu vai nātru uzlējumus šajā saimniecībā neizmēģina.

Sniedze nevar nosaukt mīļāko rozi, bet zina, kuras rozes stādīt neieteiktu kā ļoti slimībieņēmīgas. Viņa rosina rožu mīļus pievērst uzmanību ne tikai tam, cik skaisti ziedi ir šķirnei, bet palūkoties arī, kādu krūmu roze veido, kā izskatās pēc ziedēšanas, vai tai lapas nav nobirušas. Tumšplankumainība ir izplatītākā rožu kaite. Mitros laikapstākļos dažas šķirnes var palikt pavisam bez lapām tieši šīs slimības dēļ. Rozes, kuras ir slimībneizturīgas, nav vērts stādīt, jo ir ļoti daudz izturīgu, skaistu un jaunu šķirņu.

Tā kā esam atbraukuši laikā, kad raža ienākas arī lielajās tomātu siltumnīcās, ejam lūkot, kā karstums ietekmē tomātus. Ja Sniedzes rozēm jāiztiek bez regulāras laistīšanas, jo Ragžu saimniecībā nav neizsmeļamas ūdens ņemšanas vietas, tad tomāti tiek dzirdināti atbilstoši vajadzībai. Saimniecībā audzē ap 30 šķirņu tomātus. Katru gadu izmēģina kādu jaunumu un tad izspriež, vai tam būs vieta siltumnīcā nākamgad vai tomēr nē. Stādus audzē paši saimniecībā. Ja pirmā rožu dobe Ragžu zemē izveidota ap 2012. gadu, tad tomātus ģimene audzē kopš 1983. gada, kad Sniedze apprecējās un ar vīru uzbūvēja pirmo siltumnīcu. Nu ir iegūta liela pieredze, atlasītas labākās un ražīgākas tomātu šķirnes un var arī dalīties pieredzē, kas un kā jādara, lai tomāti augtu griezdamies. Gadu gaitā ir saprasts, ka galvenā panākumu atslēga ir veiksmīga šķirnes izvēle, augsnes sagatavošana rudenī un ūdens pieejamība vajadzīgajā daudzumā.

Visiem augiem vajag ūdeni. Šī vasara to uzskatāmi parāda. Ja ir ūdens, viss aug, ja nav – nīkst. Īsti nekādas lielās mācēšanas, lai izaudzētu tomātus, nevajag. Ir dažas pamatlietas. Siltumnīcai jābūt lielai, jo tomātam vajag gaisu. Gurķiem patīk pirts, lai ir suta, karstums un slapjš. Uzsvars uz – slapjš. Ja būs karsts un sauss, būs tīklērces un gurķi ātri beigsies.

Tomāts grib sausu gaisu, tāpēc svarīgi ir vēdināt siltumnīcu un sekot, lai no griestiem nepil virsū kondensāts. Sniedze iesaka arī mazās siltumnīcās ierīkot pilienveida laistīšanu. Tas būs gan ērtāk saimniekam, gan labāk tomātiem. Tā sastāv no ūdens caurulītēm, tajās ir caurumiņi, pa kuriem augsnē lēni sūcas ūdens un samitrina augsni. Strauji lejot virsū ūdeni, zeme izveido cietu virskārtu, ātri iztvaiko, rada lielu mitrumu siltumnīcā, turklāt, reti un nepietiekami laistot, ūdens reizēm nemaz līdz saknēm pat nenonāk, paliek virskārtā. Svarīgi ir sekot, lai tomātu siltumnīcā nav lieka mitruma. Lūkas siltumnīcām jāierīko ir augšā, pa tām nāk silts gaiss, jo pa lūku zemes līmenī nāk aukstais gaiss. Vasarā uz nakti never ciet ne lūkas, ne durvis. To var darīt tad, ja gaisa temperatūra naktī nenokrīt zem 10 grādiem. Labāk, lai stāv vaļā, nekā aiztaisīt un pēc tam neatvērt agri no rīta. Īpaši tas attiecas uz mazām siltumnīcām, jo tās ūdens piles, kuras sakrājas uz plēves, nopil uz tomātiem un augsnes, bet palielināts mitrums siltumnīcā rada labvēlīgus apstākļus dažādu slimību attīstībai. Šovasar tomāti izaugtu arī uz lauka, siltuma pietiek, ja vien tos laistītu,” spriež Sniedze.

Šī sezona bijusi diezgan neparedzama, pavasaris bija ekstremāls. Sniedze atzīst, ka 30 gadu laikā šopavasar pirmo reizi siltumnīcas sildītas ar elektrību. Parasti tomāti tiek izstādīti aprīļa beigās, arī šogad. Lielā siltumnīcā siltums noturas labāk, turklāt siltumnīca no ārpuses zemes līmenī ir aplikta ar putuplastu. taču maijs bija tik slapjš un auksts, ka vairākas naktis nācās siltumnīcas sildīt. Pūles vainagojušās ar bagātīgu ražu.

“Ziediņos” saklausītie padomi

• Peonijām patīk miers. Lai bagātīgi ziedētu, tām nepatīk bieža pārstādīšana, toties flokšiem patīk, ka tos kustina, sadala un pārstāda.

• Noziedējušie rožu ziedi ir obligāti jānogriež, lai nekavētu jaunu ziedu veidošanos.

• Rozes pārbarot nevar, var tikai iedot par maz.

• Rozes biežāk izsūt, nekā nosalst. Svarīgi rozi iestādīt pietiekami dziļi, lai augsne ir virs potējuma vietas. Segt var tikai tad, kad zeme sasalusi, vislabāk ar egļu zariem, tas nenodarīs kaitējumu, pat ja ziema būs silta un ar daudziem atkušņiem.

• Ja rozi plānots dāvināt kā ziedu, vislabāk to griezt iepriekšējā vakarā un ievietot siltā ūdenī, lai atdzeras.

• Tomātam kā jebkuram augam barošanās notiek ar saknēm. Zeme, kurā audzēs tomātus, rudenī jābagātina ar kūtsmēsliem un rudens komplekso mēslojumu. Pavasarī stādot, iestrādā kompostu vai gatavu pirkto substrātu. Vasarā tomātus laista ar ūdeni, jāraugās, lai tā nekad netrūktu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Karstums labs ir tikai komplektā ar ūdeni

Kategorijas