Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departaments
Latvijas ziņas

2021. gada 11. augusts 10:12

113
Nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) jau kopš 2011.gada veic aptaujas par Latvijas nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu ar mērķi noskaidrot respondentu attieksmi par pilsonības iegūšanu naturalizācijas ceļā. Šobrīd Pārvalde kampaņas “RĪKOJIES, IEGŪSI!”  ietvaros veic regulāro Latvijas nepilsoņu aptauju par attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu, lai noskaidrotu vai attieksmes tendences laika gaitā ir mainījušās.

Līdz šim Pārvaldes veikto 5 aptauju un 1 kvalitatīva pētījuma dati liecina, ka vairāk kā 50% respondentu latviešu valodu prot pietiekamā līmenī, lai varētu kārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi naturalizācijas procesā. 2011. gadā valodu vismaz sarunvalodas līmenī prata 55% respondentu, 2012. gadā – 57.3%, 2014. gadā – 59%, 2016. gadā – 64%, bet 2019. gadā – 57%. 

Taču neskatoties uz latviešu valodas zināšanām būtiskākais iemesls, kas attur nepilsoņus no naturalizācijas, ir šaubas  un bailes par to, vai viņi spēs nokārtot Pilsonības likumā noteiktās pārbaudes. 2011. gadā tā atbildēja 27% respondentu, 2012. gadā – 21.3%, 2014. gadā – 22%, 2016. gadā – 21%, bet 2019. gadā – 23%. Dati ļauj secināt, ka arī tie nepilsoņi, kas pārvalda latviešu valodu, nav  pilnībā pārliecināti par savu zināšanu līmeni.

Viedokli, ka nevarēs  nokārtot naturalizācijas pārbaudes paudušas galvenokārt gados vecākas personas, vecumā no 50 gadiem, savukārt daudz drošāki un pārliecinātāki par savām zināšanām jūtas jaunieši vecumā līdz 29 gadiem. Vērojama izteikta attieksmes atšķirība starp dažādām vecuma grupām – jo jaunāki respondenti, jo labākas ir viņu latviešu valodas zināšanas un pārliecība par savām spējām sekmīgi iegūt pilsonību naturalizācijas ceļā un otrādi. 

Kvalitatīvais pētījuma rezultāti atklāj, ka tur, kur nacionālais sastāvs nodrošina dabisku latviešu valodas vidi, piemēram, Rīga un Liepāja, salīdzinot ar Daugavpili, iedzīvotāji latviešu valodu zina relatīvi labāk. To apstiprina arī aptaujas rezultāti reģionālā griezumā, kas liecina, ka vissliktākās valodas zināšanas ir Latgalē un likumsakarīgi ir arī tas, ka gadu garumā vislielākās šaubas nokārtot naturalizācijas pārbaudes ir tieši Latgalē.

Pārvaldes veiktajā aptaujā  aicināti piedalīties Latvijas nepilsoņi, bezvalstnieki vai citas valsts pilsoņi ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā. Aptauja pieejama: https://bit.ly/3s3i4Md

Iepriekš veikto aptauju dati parāda, ka pēdējo gadu laikā, pilsonības pretendentu bažas un bailes par naturalizācijas pārbaužu sarežģītību nav mazinājušās. Tāpēc Pārvaldes izstrādājusi ērtu, vienkāršu, bezmaksas pašpārbaudes rīku, lai ikviens dotu iespēju ikvienam pilsonības pretendentam pašrocīgi pārliecināties par savu latviešu valodas prasmi, Latvijas himnas, vēstures, kultūras, un Satversmes pamatnoteikumu zināšanām.

Aicinām ikvienu, kurš vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas, apmeklēt  pašpārbaudes e-rīku, kas palīdzēs sagatavoties naturalizācijas pārbaudei: www.pmlp.gov.lv.

Kategorijas

Kategorijas