Strenčos sasparojušies jaunieši

2009. gada 12. februāris 08:09

862

Rīt Strenču kultūras namā Valentīndienai veltītajā koncertā pirmo reizi uz skatuves dejos jauniešu deju kolektīva jaunizveidotais otrais sastāvs.

Strenču kultūras nama direktore Daiga Beitika aicina pilsētas iedzīvotājus apmeklēt koncertu "No sirds uz sirdi", kas notiks pulksten 20.00. Pēc tam būs arī balle, kur muzicēs "Hardijs &Co" no Valmieras.

Strencēnieši visu mīlētāju dienā mīlestību paudīs caur deju. Koncertā skatītājus priecēs arī Grundzāles vidējās paaudzes deju kolektīvs "Rieda", pašmāju vidējās paaudzes deju kolektīvs "Tīne" un jauniešu deju kolektīva otrais sastāvs, kurus vada ilggadējā vadītāja Ineta Lezdiņa. Tāpat uz skatuves kāps Strenču vidusskolas 1. - 4. un 5. - 6. klašu dejotāji un Strenču mūzikas skolas koris.

D.Beitika slavē jauniešus, kuri paši izteikuši vēlmi un esošajam deju kolektīvam veidot otru sastāvu - astoņus pārus. Tas pierāda, ka šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos cilvēki negrib sēdēt mājās pie televizora, bet gan nākt kopā. Tam lieliski noder kultūras nama pašdarbības kolektīvi.

Savukārt Starptautiskajā sieviešu dienā Strenču Tautas teātris izrādīs dramaturģes Leldes Stumbres lugu. "Roze". Pirmo reizi skatītāji to varēja novērtēt pilsētas svētkos pērn, bet pēc pilsētas iedzīvotāju lūguma teātra ļaudis nolēmuši lugu pašu mājās spēlēt vēlreiz. Luga ar labiem panākumiem startējusi arī reģiona teātru skatē.

Līdzīgi kā citās kultūras iestādēs, arī Strenčos ir samazināts iestādes budžets vismaz par 20 procentiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Visvairāk to izjūt kolektīvu vadītāji, kuriem ir samazinātas algas.

Tomēr iestādes vadītāja cer, ka Lauku Atbalsta dienests atbalstīs aizvadītā gada nogalē iesniegto projektu par kultūras nama ēkas renovācijas uzsākšanu. Savu piekrišanu par līdzfinansējuma piešķiršanu devusi arī pilsētas dome.

Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane informē, ka jau marta beigās būs zināms, vai projekts tiks atbalstīs un dome vajadzības gadījumā ir gatava projekta līdzfinanšēšanai ņemt kredītu.

Gadījumā, ja projektu atbalstīs, tad vispirms gandrīz 100 gadu vecajai ēkai plānots nomainīt jumtu un nesošās koka konstrukcijas, nostiprināt ēkas pamatus, kā arī sakārtot telpas aiz skatuves. D. Beitika cer, ka atliks finanses arī logu un durvju nomaiņai.

Vēsturiskie avoti liecina, ka kultūras nama ēka celta aptuveni 1908. gadā kā linu fabrika. Ēka kalpojusi arī kā zirgu stallis, karavīru kazarmas, mūzikas skola un bibliotēka. Vienos vēsturiskos materiālos minēts, ka kultūras nams šajā ēkā sācis darboties 1948., bet citos - 1958. gadā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strenčos sasparojušies jaunieši

Kategorijas