Sēņošana nav pastaiga

2021. gada 13. augusts 12:51

336

Šis laiks cilvēkiem saistās ar sēņošanu un ogošanu, līdz ar to daudzi iedzīvotāji daļu brīvā laika pavada mežā. Nodarbe var būt ļoti patīkama, relaksējoša un arī noderīga, tomēr jāatceras, ka atrašanās mežā ir arī saistīta ar risku apmaldīties.

Svarīgi zināt, kādus pasākumus ir ieteicams veikt, lai mazinātu iespēju apmaldīties, un kas ir jādara, ja cilvēks mežā ir apmaldījies. Zinot rīcības plānu, ir iespējams pasargāt sevi un savu veselību. Kā izvairīties no apmaldīšanās mežā un kā rīkoties, ja tomēr sanācis apmaldīties, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Sandra Vējiņa.

Ieteikumi pirms došanās uz mežu

Lai samazinātu risku apmaldīties, jau laikus var sagatavoties gājienam uz mežu un pēc tam ar prieku izbaudīt ogošanu un sēņošanu vai vienkārši atpūtu mežā. Tādēļ VUGD speciālisti ir sagatavojuši ieteikumus, kas jāņem vērā pirms došanās uz mežu. Šie ieteikumi jāievēro, lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu.

Pirmkārt, S.Vējiņa iesaka pirms došanās uz mežu informēt piederīgos par to, kurā vietā ir plānots sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad domāts atgriezties.

Jāatceras, ka labāk būtu izvēlēties spilgtu un košu apģērbu, lai pēc iespējas labāk cilvēku varētu ieraudzīt, kā arī nav ieteicams doties uz mežu vienatnē. Ir svarīgi sekot līdzi laikam, lai neatgadās tā, ka mežā paliekat līdz tumsai, kad atrast izeju no sveša meža gandrīz nebūs iespējams.

Mežā jābūt vērīgiem

Lai neapmaldītos, ir jāievēro pasākumu kopums gan pirms došanās mežā, gan atrodoties tajā. Speciāliste norāda, ka svarīgi mežā ir būt vērīgam un ievērot dažādus dabas objektus, piemēram, dzelzceļu, ceļus, zīmīgus kokus vai meža kvartālu numurus, kas izvietoti uz kvartālu plāksnītēm stigu krustpunktos. Tas apmaldīšanās gadījumā palīdzēs glābējiem saprast, kā cilvēks pa mežu pārvietojies un kur atrodas. Ieteicams ir nepalikt mežā līdz tumsai, kad objektus saskatīt ir grūti.

Ja gadās apmaldīties

Dažādu apstākļu dēļ cilvēks var apmaldīties mežā un radītā apjukuma dēļ nevar atrast ceļu atpakaļ uz mājām. Tad svarīgi ir saglabāt mieru un rīkoties pēc speciālistu ieteiktajiem scenārijiem. “Šādās situācijās ir bīstami krist panikā. Panika kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā cilvēks nespēj objektīvi novērtēt radušos situāciju,” saka S. Vējiņa. Speciāliste iesaka apsēsties, atpūsties, censties noorientēties apvidū un tikai tad uzsākt atpakaļceļu. Nevajag sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tā var ieiet mežā vēl dziļāk. Jāmēģina saklausīt, vai tuvumā neatrodas šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā māja.

Savukārt, ja cilvēks saprot, ka paša spēkiem nespēs izkļūt no meža, ir jāzvana glābējiem uz tālruni 112 un jānosauc tiem pēc iespējas konkrētāki orientieri.

“Piezvanot uz 112, ir jāpasaka, kas noticis, savs vārds un uzvārds, kā arī telefona numurs. Tālāk 112 dispečeri precizēs detaļas, kas palīdzēs noteikt aptuveno cilvēka atrašanās vietu: laiku, kad cilvēks iegājis mežā, vietu, kur iegājis mežā, kā arī kādas zīmīgas vietas šķērsojis, piemēram, augstsprieguma līnijas, ceļus, dzelzceļa sliedes, dabas vai cilvēka veidotus objektus un citu. Tas var palīdzēt noteikt precīzāku cilvēka atrašanās vietu,” skaidro speciāliste.

Klausīties skaņas signālu

Kad noskaidrota aptuvenā cilvēka atrašanās vieta, uz turieni izbrauc ugunsdzēsēji glābēji un ar automašīnu pa ceļiem mēģina pēc iespējas tuvāk nokļūt iespējamajai cilvēka atrašanās vietai. Mežā ugunsdzēsēji glābēji ar skaņas signāla palīdzību, bet tumšā laikā arī ar gaismas signāla palīdzību signalizē cilvēkam par savu atrašanās vietu. Nepieciešamības gadījumā ugunsdzēsēji glābēji braukā pa aptuveno teritoriju, līdz apmaldījies cilvēks šo skaņas vai gaismas signālu pamana.

Ja tuvojas vakars vai ir jau nakts, kā arī, ja ir apmaldījies bērns vai cilvēkam mežā kļuvis slikti, tiek iesaistīti papildspēki, piemēram, policija, zemessargi, pašvaldība un apkārtnes iedzīvotāji. “Daļā gadījumu cilvēki, kuri lūguši glābēju palīdzību, vēlāk paši ir atraduši ceļu ārā no meža. Visdrīzāk, tas ir skaidrojams ar to, ka cilvēks satraukumā sākumā nevar noorientēties. Sazinoties ar glābējiem, cilvēks saprot, ka viņu meklē, satraukums mazinās, un tad arī saprot, uz kuru pusi jādodas, lai izkļūtu no meža,” stāsta S. Vējiņa.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sēņošana nav pastaiga

Kategorijas