Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Koka darbnīcā top oriģinālas mēbeles un interjera priekšmeti

Ilze Fedotova

2021. gada 17. augusts 08:00

1736
Koka darbnīcā top oriģinālas mēbeles un interjera priekšmeti

Rinalds Dundurs gatavo mākslinieciska dizaina mēbeles no dabas materiāliem, kā arī galda un virtuves dekorus. Ar savu nodarbošanos viņš nes Smiltenes novada Apes pilsētas vārdu tālāk pasaulē.

Amatniecība ir sirdslieta
Ar koku kā darba materiālu Rinalds iepazinies kādus 20 gadus atpakaļ, kad strādāja kādā celtniecības firmā Siguldas pusē. “Tas bija laiks, kad sāku praktiski iegūt pieredzi celtniecībā. Strādājām pa visu Latviju. Mums bija tādi objekti kā “Klondaika” Rīgā un Jūrmalā, Siguldā “Melnais kaķis”. Tie celti tādā kā neformā – retro stilā, kas mani ļoti patika. Piesaista ar savu oriģinalitāti,” iesāk kokamatnieks.
Pēc profesijas Rinalds ir būvnieks-galdnieks, ko savā laikā apguvis Rankas profesionālajā vidusskolā. Zināšanas un prasmes noderējušas, strādājot celtniecības darbos ārzemēs. Viņš ir strādājis Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā un Vācijā, taču vēlme atgriezties mājās un strādāt sev izrādījās stiprāka par visiem pasaules labumiem. Draugi, satiekot Rinaldu, saucot viņu par Sprīdīti, un sava līdzība jau ir, jo īsto dzīves piepildījumu viņš sajutis, tikai esot mājās. “Te, Apē, nobāzējos tikai ar šā gada pavasari. Kur tikai es neesmu bijis! Uz ārzemēm braucu galvenokārt draugu vai paziņu kompānijā. Īrijā ceļu būvējām, Vācijā jaucām nost vecās mājas. Zviedrijā mājām rīģipsi likām. Pieredze milzīga. Esot svešumā, iemācījos arī angļu valodu, jo skolas laikā mācījos vācu valodu. Savukārt Vācijā apguvu arī krievu valodu, jo darbā galvenokārt bija jākomunicē ar ukraiņiem. Tie ir ieguvumi no tur pavadītā laika. Bet, vienalga, uz mājām gribējās vienmēr. Dažādi darbi darīti. Arī ģimene un vecāki nospēlēja lielu lomu, lai es atgrieztos dzimtajā Apē. Es labāk te palēnītēm eju uz priekšu, nekā palieku dzīvot svešumā. Kā saka – iesākt nav bijis tik viegli, ne caur grūtumu un asarām. Cik bija tā naudiņa iekrāta, tik ieguldīju darbnīcās,” stāsta Rinalds, kuram motivāciju turpināt sniedz arī draudzene un vēlme veidot ģimenes ligzdiņu dzimtajā pusē. Tāpēc viņš ļoti cer, ka sirdsdraudzeni, kurai dzimtā puse ir Ventspilī, viņam ar laiku izdosies pierunāt uz palikšanu Apē.

Katrai lietai
ir individuāls raksturs
Savai koka darbnīcai dots nosaukums “Muris”. Tajā top galdi, krēsli, ķeblīši, skapīši un dekoratīvi priekšmeti (tādi kā fotorāmīši, dzīvnieku koka figūriņas), kuru gatavošanai galvenokārt tiek izmantots materiāls, kas kādreiz jau atradis savu pielietojumu. Šobrīd ejošākie ir virtuves dēlīši (gaļas un servējamie dēlīši), kas atšķiras no citu amatnieku līdzīgiem piedāvājumiem. Tie tiek apstrādāti ar bišu vasku, uz dēlīšiem meistars gravē latviešu tautas spēka zīmes un ornamentus. Ir dēlīši, kas tiek dedzināti un tāpēc ir melnā krāsā, kas ir visai neierasti virtuves priekšmetiem. “Melno krāsu īpaši novērtē skandināvi. Tā ir nacionālās identitātes simbols, kura saknes ir ļoti senas slāvu pagānismā. Jo trakāk, jo labāk! Man viss tradicionālais šķiet garlaicīgs, tāpēc strādāju pēc savas metodes. Veci dēļi, interesanti zari, vecās brusas, muižu dēļi – grīdas vai sienas –, ādas izstrādājumi man ir zelta vērtē. Latgalē esmu vairākus pamestus šķūņus “piesavinājies”. Katra nagla no šāda šķūņa ir vērtīgs atradums. Praktiski visu veco koka materiālu varu pielietot savā darbā. Tagad tas ir moderni, jo, piemēram, norvēģi ir ieinteresēti par mūsu vecajiem šķūņiem – dēļiem. Brauc pēc tiem pie mums un ved uz savu valsti, kur rada jaunas mēbeles. Tad kāpēc lai mēs paši tam visam nevarētu dot iespēju atdzimt no jauna interesantos priekšmetos interjerā?” spriež meistars, kura galvenie darbarīki ir zāģis, ļoti ass cirvis (kā žilete) un slīpmašīna. Vēl ir vajadzīga liela izdoma un idejas, kā viņam netrūkst, jo katrs priekšmets ir unikāls, tāpēc jau tas saucas roku darbs.

Sadarbojas ar maizes cepējiem
Uz tirdziņiem Rinalds dodas ne tikai ar savu produkciju, bet līdzi ņem arī mājās ceptu rudzu maizi no zemnieku saimniecības “Buliņi” Smiltenes pagastā. “Kopā ar draugu izdomājām – lai pircējiem ir interesantāk, jādomā par saistošu piedāvājumu. Piemēram, maizes servējamajiem dēlīšiem piestāv maize. Ir, kas izvēlas tikai maizi, bet daudzi nopērk visu komplektā – gan dēlīti, gan maizi. Mums ir izveidojusies lieliska sadarbība,” stāsta amatnieks, kurš ar savu piedāvājumu pirms pāris nedēļām pabijis Lietuvā Žagares tirgū. “Patiesībā mums ir, kur augt. Esam tikai ceļa sākumā, lai saprastu un novērtētu roku darbu. Man ir māsīca, kura dzīvo Amerikā. No reālām “humpalām” viņa sašuj kopā apģērbu un rada jaunu produktu. Par to cilvēki ir gatavi maksāt lielu naudu, jo tas ir roku darbs. Bet te man gadās sastapt cilvēkus, kas brīnās, kur tik dārgi? Ja, piemēram, uzlieku dēlītim cenu 20 eiro. Ārzemēs cenu nejautā, vienkārši pērk, ja produkts uzrunā. Arī skandināvi augstu novērtē mājamatniecību.”
Viņš priecājas, ka Apes pašvaldība nākusi pretim, kad amatnieks meklējis telpas savas darbnīcas izveidei. “Vērsos ar iesniegumu pašvaldībā. Man piešķīra telpas tepat Apē – vecajās kopmītnēs. Sarunāju nomas līgumu ar izpirkšanas tiesībām. Vēl gan daudz darāmā, lai te kārtīgi iekārtotos. Gribas sakopt visu arī no ārpuses, lai, iebraucot pilsētā, darbnīcas būtu tīkamas arī pilsētas viesiem,” saka vīrietis, kurš brauc tirgoties arī uz Igauniju un apmeklē dažādus mājražotāju-amatnieku pasākumus tepat Latvijā. Piemēram, nupat viņš bijis tirgoties Ventspilī, bet drīzumā ieplānojis apmeklēt mājražotāju-amatnieku pasākumu Saldū.

Klientu vidū bijis
arī Guntis Ulmanis
Par pieprasījumu no interesentu puses Rinalds nesūdzas. Bet piemin gan, ka pandēmija ir piebremzējusi izbraukuma tirdzniecību – jau pieminētos tirdziņus, taču viss pamazām nostājas savās vietās. Ir cilvēki, kas viņa darbu novērtē un labprāt savu mājokli vai atpūtas telpas aprīko ar oriģinālām mēbelēm. Sarunas laikā atklājas, ka Rinalda gatavotās mēbeles atrodas arī mūsu eksprezidenta Gunta Ulmaņa pirtī. “Viņš ieraudzīja manus darbus vienā tirdziņā, un viņam iepatikās. Mums izveidojās sadarbība. Pēc pasūtījuma izgatavoju visu nepieciešamo oriģinālam pirts iekārtojumam – galdus, ķebļus un šādus tādus dekoratīvus priekšmetus. Vēl no atpazīstamiem klientiem varu minēt uzņēmēju Endo Lapsu. Arī viņam bija individuāls pasūtījums,” par savu dažādo klientu loku lepni stāsta apenietis.