Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mandala - ceļojums sajūtu pasaulē

Agita Bērziņa

2021. gada 17. augusts 08:00

2
Mandala - ceļojums sajūtu pasaulē

Zīmējot mandalu, cilvēka prāts apklust, pārtrauc risināt iekšējos dialogus, kļūst brīvs un cilvēks sadzird pats sevi. Mandalu zīmēšana ir meditatīvs un dziedinošs process, ļaujot atbrīvoties no sakrātām un neizdzīvotām emocijām, sāpēm, blokiem, notikumiem un atgūt iekšējo līdzsvaru. Šoreiz saruna ar mandalu mākslinieci Kristīni Om Shanti ne tikai par mandalu zīmēšanu, bet arī par sievišķību.


Lai zīmētu mandalas, nevajag zīmēšanas priekšzināšanas - tikai ļauties un pamēģināt. “Nav iespējams uzzīmēt divas vienādas mandalas. Ne jau tādēļ, ka vienu dienu padodas labāk, bet otru ne. Tas ir atkarīgs no iekšējā stāvokļa. Mandalu var uzlūkot kā zīmējumu, kurā atkārtojam zīmes. Tieši tāpat strādā mūsu neironu saitītes galvā, kuras varam izmainīt dažādos veidos, un mandalu zīmēšana ir viens no tiem. Ne velti Kārlis Gustavs Jungs bija pirmais psihoterapeits, kurš mandalu izmantoja savās terapijā - lai uzzinātu visu par cilvēku,” stāsta Kristīne Om Shanti.


Katram sava mandala


Pirmo mandalu viņa aicina zīmēt bez rāmjiem un centriem. Tieši pirmās mandalas ļauj visdabīgāk izzīmēt savu iekšējo stāvokli un protestu. “Manā dzīvē mandala ienāca pavisam nejauši. Pirmā reakcija - nesanāk, nebūs man. Tas prasīja trīs četrus gadus, līdz sapratu, ka izzīmēju savus iekšējos neatrisinātos blokus un sāpes. Kad man bija slikti, es zīmēju, kad man bija skumji, es zīmēju, un arī kad bija labi, es zīmēju. Nevarēju pateikt, kādēļ ķeros pie lapas un zīmēju, man nešķita, ka tas ir skaisti, un tas nebija mans mērķis, bet rokas darīja savu. Pēc četriem gadiem varēju izanalizēt, kas tas bija. Tad arī sāka veidoties manas mandalas rokraksts. Gluži kā dziedātāju atpazīstam pēc balss, arī mandalas autoru var atpazīt pēc meistara rokraksta. Man mandala nav tikai vienkārša pazīmēšana - tas ir dziļš process, transformācija,” viņa stāsta.


Zīmējot mandalu, ja tas notiek grupu nodarbībā, nedrīkst skatīties, kā sanāk otram. “Jo tā tad arī dzīvojam - paskatīšos, kā cits dzīvo, ko cits domā, kā viņam sanāk, lekšu līdzi vai nē. Bet nav neviena cita - ir mana lapa un esmu es. Ir jāzīmē tas, ko jūtu, zemapziņa pasaka, ko zīmēt. Katrai zīmei ir nozīme, arī mandalai kopumā. Tā ir cilvēka enerģētika uz papīra lapas. Ko var izdarīt nepareizi? Nezīmēt, citu likumu nav. Protams, mandalu var zīmēt drudžaini, neatslābstot, bet tas ir veids, kā var savienoties ar sevi un tomēr atslābt,” iedrošina Kristīne Om Shanti.


Sapinamies izvēlēs


Viņa atzīst - daba ir palikusi nemainīga, taču cilvēks aizgājis ļoti tālu no dabas, un, jo tālāk esam no dabas, jo vairāk ciešam. “Tas, kas veidots no dabas un ir savās vietās, strādā kā pulkstenis. Ja novirzāmies, zaudējam orientierus. Mūsdienās ir sajucis, kas ir sievietes patiesais spēks, un kas - vīrieša spēks. Mūsu vecmāmiņas varēja un darīja daudz, bet tas bija bezizejas dēļ. Bija jābūt stiprām, jo savādāk nevarēja. Šodien izvēļu ir daudz, tādēļ tajās sapinamies. Kādreiz sievietes uzdevums bija sargāt mājas pavardu, bet tagad ir jābūt ļoti labai draudzenei, sievai, labai arī darbā un karjerā, jābūt saviem hobijiem, jāstaigā svārkos un jābūt sievišķīgai. Dzirdam tik daudz pienākumu, ka sievietei jādomā, kā ar to visu tikt galā, un kāds vispār ir primārais pienākums.


Apmaldījušās ir ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Ko dara vīrietis, ja sieviete dara visu? Ļauj sievietei visu darīt! Sievietēm būtu jāiemācās nevis darīt pašām, bet gudri panākt, lai izdara vīrietis. Redzam, ka vīrieši kļūst sievišķīgi, maigi, bet sievietes stingrākas un vīrišķīgākas. Tāds ir šī brīža laikmets. Viss ir pieejams - ledusskapis vienmēr pilns, ir trauku mazgājamās mašīnas, veļasmašīnas, putekļu sūcēji, gribam kleitu - nopērkam, nezinām, kā veidot attiecības - ejam uz kursiem, netiekam galā ar sevi - ejam pie psihoterapeita. Vai esam laimīgāki? Vai ir vairāk laika? Esam iekšēji mierīgākas? Problēma ir tā, ka esam sajaukuši dabas patieso spēku. Kas ir sievietes spēks? Viena nedara neko, bet cita dara par daudz, kura ir laimīgāka? Nekas nav bijis tik liels psihoterapeitu apmeklējums, kāds tas ir šobrīd,” saka ezotēriķe.


Uzticēties sev


Sievietes dzīvē ir svarīgi trīs stāvokļi - atslābt, ļauties un dzīvot bez pretestības. “Ja ir problēmas, domājam risinājumus, saspringtam, taču vajag atslābt. Skolā mums nemācīja uzticēties sev, bet mācīja domāt un izdomāt. Stresa brīdī, kad emocijas ņem virsroku, visi risinājumi, ko pieņemam, ieved vēl lielākā strupceļā un vēl ilgi nevaram atrisināt konkrēto situāciju. Stresa brīdī patiesais sievietes spēks ir prast atslābt un sajust to, kā jārīkojas. Situācijās, kad nav laika domāt, izdarām vispareizāk. Tas ir dots visām, tikai jāiemācās uzticēties sev. Viena sieviete netic sev un uzticas prātam, mēģina izdomāt faktus un teorijas, bet otra saprot, ka visoriģinālākie risinājumi ir ārpus prāta robežām. Uzticoties sev, sieviete “izpeld” no visām situācijām ļoti viegli. Ja sieviete sērfo pa dzīvi, samazinās bailes un vajadzība kontrolēt visu, pieķerties un domāt, ka vajadzēs, kas izglābs,” skaidro Kristīne.


Šie trīs maģiskie stāvokļi mūsdienu sievietēm esot aizmirsušies. “Kā var atslābt, ja ir ļoti svarīga drošības sajūta? Kā dzīvot bez pretestības, lai nosargātu sevi un nedarītu pāri? Kā es varu ļauties, ja reiz jau kāds ir nodevis? Vecās pieredzes ir kā rokas bremze. Jo vairāk sieviete spēj uzticēties, atslābt, ļauties, dzīvot bez pretestības, jo vairāk aug iekšējā sievišķība un spēks. Tik, cik sieviete apzinās sevi skaistu esam, tik daudz viņai ir iekšējā spēka. Diemžēl mūsdienās esam “pievilkti” ārējiem standartiem un pašas nemanot iestāstām sev, cik ļoti neatbilstam tiem. Bet tādu standartu vispār nav! Maza, trīsgadīga meitenīte uz jautājumu: “Vai esi skaista?” atbild: “Jā, visskaistākā!” Viņa nemelo, viņa tic un nešaubās, ka ir visskaistākā. Arī pieaugušai sievietei jāspēj tā atbildēt, tomēr tā vietā sieviete dzīvo režīmā, lai nopelnītu uzmanību, pierādītu sevi un to, ka ir skaista. Sieviete izkalpinās,” skaidro viņa.


Katra sieviete ir unikāla


Tad sievietei rodas sajūta, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu, un tiek meklēti iemesli. “Varbūt nav īstais hobijs, partneris, laulība, bērni? Meklē iemeslus, lasa, bet čiks vien sanāk. Nav vienotas formulas, kas būtu jāizdara. Katra esam unikāla. Un tā vietā sieviete sāk dzīvot vīrišķajā enerģijā - konkurē darba tirgū, sacenšas savā starpā. Nekad neapspēlēsim dabu, lai cik gudras būtu. Dzīvojot vīrišķajā enerģijā, ir maz izredžu patiešām kļūt laimīgai,” saka Kristīne un uzsver: sievietei nav jāievēro kādi noteikumi, lai būtu laimīga. Ja pati sev izvirza mērķi - būt laimīgai, būs grūti to sasniegt. “Kuram gan gribas tikai tādēļ, ka vajag. Ir pretestība. Nevaru būt vēdiska sieviete tikai tādēļ vien, ka vajag. Tā tas nestrādā. Ar nazi var izvārīt zupu un var izdarīt arī lielu ļaunumu. Enerģija ir, bet, kā vadīt, vajag arī zināšanas. Sieviete, kura apzinās savu iekšējo jaudu un spēku, ir paļāvīga, spēj atslābt un būt mierīgāka. Vienīgais, kas atšķir - vienai ir ticība, otrai nav. Kamēr sieviete tic, ka ir iekšēji skaista, viņai ir spēks. Katrā sievietē ir sievišķais, un sievietes uzdevums ir būt drosmīgai - sākt ieklausīties sevī un atvērt sievišķā spēka plūsmu, pievērst sev uzmanību,” rosina Kristīne.