Atklāts atjaunotais Jāņa Daliņa stadions
13.augustā norisinājās svinīga ceremonija, atklājot atjaunoto Jāņa Daliņa stadionu un jauno vieglatlētikas manēžu. Ar klātbūtni pagodināja Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers, Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Arnis Lagzdiņš, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un izcilā soļotāja Jāņa Daliņa mazdēli Pēteris Daliņš un Andrejs Jānis Daliņš ar ģimenēm. Vakarā Latvijas Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā atklāja Valsts prezidents Egils Levits.
“Ceļš līdz Latvijas pirmajai olimpiskajai medaļai ir kļuvis par stafetes kociņu. Mūsu ziņā ir to saņemt un nodot tālāk, turpinot stāstu, ka varam ātrāk, augstāk, spēcīgāk!” Tāds vēstījums atvēršanas svētkos ievietots laika kapsulā nākamajām paaudzēm, kas simboliski atveidota kā stafetes kociņš un apskatāma ikvienam stadiona apmeklētājam.
1932.gada 3.augustā Losandželosā 50 km soļojumu veica valmierietis Jānis Daliņš. Tas bija soļojums pēc sudraba, pirmā olimpiskā medaļa Latvijai. Savu neticamo karjeru sācis vien piecus gadus iepriekš, Jānis Daliņš ar talantu, vienkāršību un milzīgajām darba spējām apbūra līdzcilvēkus. Viņi izpirka biļetes, kāpa pat kokos un sēdēja uz sētas, lai redzētu Jāni Daliņu soļojam. Līdz ar viņa panākumiem Latvijā dzima līdzjutēju kustība. Neviens cits latviešu sportists nav spējis izraisīt tādu tautas kustību sportā, kādu to radīja Jānis Daliņš. Tieši šī iemesla dēļ 30.gadu vidū sāka būvēt Jāņa Daliņa stadionu, jo senākais Limbažu ielas sporta dārzs Valmierā bija kļuvis par mazu, lai varētu rīkot starptautiskas sacensības un tajā iekļūtu visi, kuri vēlējās redzēt Latvijas tā laika populārāko sportistu – soļotāju Jāni Daliņu. Stadionu atklāja 1938.gadā, 1993.gadā tika veikta vērienīga pārbūve.
Latvijas pirmās olimpiskās medaļas ieguvēja vārdā nosauktais stadions ir nacionālas nozīmes sporta būve ar valsts finansējumu, projektēšanas procesā aktīvi iesaistoties Latvijas Vieglatlētikas savienībai. Stadionā un jaunajā manēžā ir iespēja trenēties un sacensības organizēt 24 vieglatlētikas disciplīnās. Lielākais ieguvums vieglatlētiem būs iespēja pilnvērtīgi aizvadīt darbu gan vasaras sezonā, gan ziemā, jo jaunā vieglatlētikas manēža sniedz iespēju aizvadīt treniņus gan skriešanas un lēkšanas, gan mešanas disciplīnu pārstāvjiem. Turklāt stadions un stadiona labiekārtotā teritorija būs brīvi pieejama ikvienam aktīvās atpūtas cienītājam.
“Latvijas sporta karalienes – vieglatlētikas – stāsts Valmierā sākās ar valmierieša, soļotāja Jāņa Daliņa 1932.gadā izcīnīto pirmo olimpisko medaļu Latvijai. 2021.gadā pēc ievērojamiem pārbūves darbiem Jāņa Daliņa stadionā sportistus gaida pasaules standartiem atbilstoša vieglatlētikas infrastruktūra. Lai Valmiera kļūst par izaugsmes vietu vieglatlētiem, lai top jauni sasniegumi, lai dzīvo līdzjutēju atbalsts! Paldies ikvienam, kurš palīdzēja to piepildīt!” vēlēja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Jāpiemin, ka pirmajās sacensībās, kas norisinājās atjaunotajā stadionā, – Valmieras novada atklātajā čempionātā vieglatlētikā – Marta Marksa uzlaboja sev piederošo Latvijas rekordu 100 metru barjerskrējienā U-20 vecuma grupā – 13,75 sekundes. Savukārt 13. un 14.augustā Valmierā atkal norisinājās prestižās sacensības “Latvijas Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā”, kas stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības laikā norisinājās Ogres novada Sporta centra stadionā. Divas dienas Baltijas valstu spēcīgākie vieglatlēti cīnījās gan individuālajās disciplīnās, gan par spēcīgākās komandas titulu. Kopvērtējumā uzvaru trešo gadu pēc kārtas ieguva Igaunijas komanda. Jāpiemin, ka pirmo reizi notika arī Latvijas Valsts prezidenta Jaunatnes balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā U10 un U12 meiteņu un zēnu vecuma grupās. Jaunieši sacentās skriešanas, mešanas un lēkšanas disciplīnās.
Jāņa Daliņa stadionā ir astoņu skrejceļu aplis 400 m garumā, deviņi skrejceļi taisnē, divi paralēli tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sektori ar bedrēm startā un finišā, papildu tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sektors, divi augstlēkšanas un kārtslēkšanas sektori, vesera un diska mešanas sektors, divi šķēpmešanas sektori, divi lodes grūšanas sektori. Stadiona vidū esošais futbola laukums ir izveidots atbilstoši starptautisku sacensību tehniskajām prasībām. Skatītājiem paredzētas ar jumtu segtas tribīnes ar 1250 sēdvietām. Apkārt stadionam ir aptuveni 730 m garš asfaltēts celiņš skrējējiem un skrituļslidotājiem. Teritorijā ir brīvi pieejami trīs brīvdabas sporta laukumi: basketbola laukums un brāļu Bertānu basketbola laukums, kas veltīts leģendārā basketbolista Kobes Braienta piemiņai, kā arī universāls laukums volejbola, mini-futbola spēlēm. Teritorijā atradīsies arī Eiropas Savienības standartiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošs bērnu rotaļu laukums.
Vieglatlētikas manēžas platība kopā ar ēku zem tribīnēm un sportistu viesnīcu ir 12 367 m2. Tajā ir augstlēkšanas sektors, tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sektors, kārtslēkšanas sektors, lodes grūšanas sektors, diska un vesera mešanas treniņiem paredzēts sektors, astoņi celiņu 60 m skrejceļš, četru skrejceļu 200 m aplis, iesildīšanās zona ap skrejceļiem, zona ar nolaižamu tīklu šķēpmešanas treniņiem. Manēžā ir ierīkota speciāla stiklota telpa sacensību komentētājiem un sacensību tiešraižu nodrošināšanai, ēkā ir telpas mediju pārstāvjiem. Skatītājiem paredzētas 470 sēdvietas un līdz 100 stāvvietām. Telpās zem āra tribīnēm izvietotas ģērbtuves ar ietilpību līdz 230 vietām, treneru, mediķu un tiesnešu kabineti, dopinga kontroles telpas, noliktavas telpas, trenažieru zāle, kabineti sportistu rehabilitācijai.
Manēžā ir apskatāmas mākslinieka Vladislava Lakšes gleznas, atainojot sportistus, kuri nesuši Latvijas vārdu pasaulē.
Gan manēža, gan stadions saņēmis World Athletics sertifikātu. Tas liecina par vieglatlētikas infrastruktūras kvalitāti un atbilstību tehniskajām prasībām, izceļot Latviju uz vieglatlētikas starptautiskās skatuves.
Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas apsaimniekošanu veic SIA “Valmieras Olimpiskais centrs”, kura kapitāldaļas pieder Valmieras novada pašvaldībai un Latvijas Olimpiskajai komitejai.
