Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Novēlu laimīgu dzīvi

Inga Karpova

2021. gada 17. augusts 08:04

296
Novēlu  laimīgu dzīvi

Man dzīvē bijušas neskaitāmas reizes, kad esmu pateikusies augstākajiem spēkiem par to, ka mani bērni ir piedzimuši veseli un joprojām tādi ir. To, ka tā ir viena no lielākajām likteņa dāvanām, esmu sapratusi daudzkārt. Taču diemžēl ne visiem vecākiem tā ir paveicies, jo ir ģimenes, kur aug bērns vai pat bērni ar īpašām vajadzībām. Šo vecāku priekšā cieņā noliecu galvu par viņu nebeidzamo cīņu par savu atvasi, par viņa dzīves kvalitāti. Šajā fiziski un emocionāli grūtajā cīņā mamma un tētis aizmirst par savām vajadzībām, jo tam vienkārši neatliek ne laika, ne spēka. Šādos gadījumos ir labi, ja kāds no malas nāk talkā. Ne vienmēr ģimenēm var palīdzēt radi vai draugi, tāpēc ir nepieciešamas institūcijas, kas sniedz pakalpojumus šādiem cilvēkiem.

Pēdējā laikā viens no emocionālākajiem pasākumiem, kurā piedalījos kā preses pārstāve, notika pagājušonedēļ. Tie patiešām daudziem cilvēkiem bija svētki, jo Valkā atklāja Latvijas Sarkanā Krusta Dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļu māju. Pirms dažiem gadiem par kaut ko tādu varējām tikai sapņot, bet tagad novadā cilvēkiem ar garīga rakstura vai kustību traucējumiem ir iespēja dzīvot patstāvīgu dzīvi, saturīgi pavadīt dienu kopā ar citiem cilvēkiem, strādāt algotu darbu. Viņi varēs izpausties, darbojoties dažādās radošajās studijās, arī mācīties, dažos vārdos sakot, – dzīvot laimīgu dzīvi. To visiem no sirds novēlu, cerot, ka ar laiku sniegto pakalpojumu loks paplašināsies.

Vēl jau ir tikai pats sākums, bet jau tagad redzams, ar kādu prieku Dienas aprūpes centra klienti te uzturas un darbojas. Sarunājoties ar vienu no grupu dzīvokļu mājas jaunajām iemītniecēm, pamanīju, ka viņa no laimes staro. Visu savu apzinīgo mūžu sieviete dzīvojusi kopā ar mammu, bet tagad ir pati savas dzīves noteicēja. Viņa sapņo arī par iespēju strādāt, un atbilstoši savai varēšanai nolēmusi mēģināt pieteikties darbā par sētnieci. Apsveicami! Jo īpaši tāpēc, ka ne viens vien fiziski vesels cilvēks bez tādām diagnozēm, ar kādām jāsadzīvo šai sievietei, negrib strādāt algotu darbu, jo ir slinki un izvēlas dzīvot, saņemot sociālos pabalstus, nevis iztiku nopelnīt pašiem. Sabiedrībā joprojām ir daudz ačgārnību šajās lietās, bet tas gan skaidrs – ja pašvaldībās ir pieejami šāda veida pakalpojumi, tas ir liels solis pretim civilizētai dzīvei. Tā tam ir jābūt! Savukārt mums pārējiem jāsaprot, ka arī šie cilvēki pelnījuši priecīgu un laimīgu dzīvi.