Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Uz 112 zvana arī no labības lauka un meža

Sandra Pētersone

2021. gada 17. augusts 08:21

207
Uz 112 zvana arī no labības lauka un meža

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem arvien vairāk izsaukumu, kas saistīti ar ražas novākšanu laukos. Deg labības rugāji, siena ruļļi, lauksaimniecības tehnika.

Izsaukumi uz šādiem ugunsgrēkiem bijuši arī Vidzemē.

Lai pļauja nebeigtos ar zaudējumiem

Šovasar lietus lijis maz, lauki ir sausi, un liesmas izplatās strauji, bet degoši labības un rugāju lauki ir tikpat bīstami kā kūlas ugunsgrēki, brīdina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas Smiltenes posteņa komandieris un Valkas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Renārs Žeļezkins.

Arī šajos ugunsgrēkos var ciest un iet bojā cilvēki, liesmas var pārmesties uz automašīnām un ēkām. VUGD uzsver, ka ugunsgrēku skaitu labības laukos un to postošās sekas ir iespējams mazināt, ievērojot piesardzību, apzinoties iespējamos riskus un tos savlaicīgi novēršot.

Piemēram, lauksaimniecības traktortehnikas aizdegšanos novērsīs regulāra rotējošo detaļu un mezglu vārpstu attīrīšana no degtspējīgiem materiāliem. Transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules ir arī jāaprīko ar dzirksteļu slāpētājiem un jāuzrauga, lai dzinēja kolektora un izplūdes caurules savienojuma starplikās nebūtu plīsumu un bojājumu. Šādā veidā tiek novērsta iespēja, ka dzirksteles iekļūst sausajos salmos, sienā, graudos un tos aizdedzina.

Sēņu laikā jābūt uzmanīgiem

Trešdien, 11. augustā, pēc pulksten 13 VUGD saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Blomes pagastu, kur kāds cilvēks bija apmaldījies mežā. Ugunsdzēsēji glābēji sazinājās ar viņu pa mobilo tālruni, tika arī ieslēgti automašīnas skaņu signāli. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka nepilnas stundas laikā izdevās sievieti atrast un izvest no meža.

Renārs Žeļezkins aicina būt uzmanīgiem, sēņojot vai ogojot, – ir gadījumi, kad cilvēki mežā apmaldās un bez glābēju palīdzības no meža nespēj izkļūt. Ne reti iemesls bijis tas, ka sēņotājs vai ogotājs uzticējies, ka no meža izvedīs viedierīces, bet tās pieviļ (izlādējas baterija vai atgadās kas cits).

Lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, ir jāievēro piesardzības pasākumi, piemēram, jāizstāsta tuviniekiem vai draugiem, kurā vietā plānots sēņot vai ogot, kā arī jāmin laiks, kad iecerēts atgriezties. Pirms došanās mežā pilnībā jāuzlādē sava mobilā tālruņa baterija, lai vajadzības gadījumā var izsaukt glābējus un meklēšanas laikā uzturēt ar viņiem kontaktus. Līdzi uz mežu jāpaņem ūdens pudele un šokolāde vai cits saldums, kas apmaldīšanās gadījumā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju.

Ja cilvēks saprot, ka mežā ir apmaldījies, VUGD aicina nekrist panikā, jo panika kļūs par ļaunāko ienaidnieku, – stresa situācijā nav iespējams objektīvi novērtēt radušos situāciju. Vajag apsēsties, atpūsties, nomierināties, censties noorientēties apvidū un tikai tad uzsākt atpakaļceļu, jo haotiski, panikā staigājot pa mežu, tajā var ieiet dziļāk.

Ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Sēņojot vai ogojot vajag skatīties ne tikai uz sēnēm un ogām, bet ik pa laikam palūkoties apkārt un iegaumēt lietas, kas var palīdzēt atrast ceļu atpakaļ.

Mazs katliņš var sataisīt lielu traci

VUGD aktualizē arī tendenci, kas ir nemainīga neatkarīgi no gadalaika, proti, mājokļos uz plīts piedeg bez uzraudzības atstāts ēdiens, un mājoklis vai pat visa daudzdzīvokļu nama kāpņu telpa piepildās ar dūmiem. Bieži vien šādos gadījumos ugunsdzēsējus glābējus izsauc kaimiņi, kuri izdzird dūmu detektora skaņu vai sajūt dūmus.

Renārs Žeļezkins uzsver, ka arī šādi ugunsgrēki var būt ar bēdīgām sekām, jo dūmi ir indīgi, – ja cilvēks tos saelpojas, tas ir bīstami veselībai un pat dzīvībai.

Ir bijis tā, ka ugunsdzēsēji glābēji ierodas notikuma vietā un no dzīvokļa nāk melni dūmi. Meklējot  avotu, izrādās, ka tik pamatīgu piedūmojumu rada uz plīts bez uzraudzības atstāts katls ar ēdienu, kas piededzis.

“Par drošību ir jāpiedomā ikdienā, ne tikai kampaņveidīgi vai brīžos, kad nepieciešams veikt kādas pārbaudes. Nevar uzlikt uz plīts gatavoties ēdienu un aiziet, piemēram, skatīties TV seriālu vai iziet ārā parunāties ar kaimiņiem, un aizmirst, ka virtuvē kaut kas cepas vai vārās. Ēdiena gatavošana prasa nedalītu uzmanību,” uzsver Renārs Žeļezkins.

Ja mājās ir uzstādīts dūmu detektors, tad situācijā, kad cilvēks novērsis uzmanību no plīts, tas pirmais brīdinās par piedūmojumu mājoklī. VUGD atgādina, ka daudzi iedzīvotāji dūmu detektorus uzstādīja 2019. gada nogalē, bet baterijas vidējais darbības ilgums ir vidēji gads, tāpēc, ja baterija vēl nav mainīta, ir vērts dūmu detektoru pārbaudīt, vai tas ir darba kārtībā, un nepieciešamības gadījumā dūmu detektoram nomainīt bateriju.

Ja dūmu detektors sāk pīkstēt, sākumā ar garāku intervālu un tam pakāpeniski samazinoties, vai arī, nospiežot testa pogu, dūmu detektors nedarbojas, tad ir pienācis laiks bateriju nomaiņai.

Valkas daļā ir darbs

Pēdējo mēnešu laikā Smiltenes un Valkas novados lieli, postoši ugunsgrēki nav bijuši, par ko VUGD ir  gandarīts, – cilvēki cenšas ievērot ugunsdrošības noteikumus, un situācija uzlabojas. Ugunsdzēsējus glābējus priecē, ka arvien vairāk mājokļos dūmu detektori ir uzstādīti ne tikai viens pa visu mājokli, bet katrā istabā.

Savukārt ugunsdzēsēji glābēji turpina pilnveidot savas zināšanas mācībās, kas notiek arī pilsētu ielās, piemēram, šonedēļ rīkojot nodarbības ugunsdzēsības hidranta izmantošanā.

VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļa šobrīd ir arī jauna kolēģa meklējumos – daļā ir ugunsdzēsēja glābēja (autovadītāja) vakance. Uz to var pieteikties pretendents, kuram ir C kategorijas autovadītāja apliecība, kurš ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem, ar labu fizisko sagatavotību un kuru nebaida ne uguns, ne ūdens. Interesenti sīkāku informāciju var iegūt, zvanot VUGD Valkas daļas komandiera pienākumu izpildītājam Renāram Žeļezkinam uz tālruni 26424557.

“Ja kādam ir interese par darbu VUGD mūspusē, tad droši var sazināties ar mani. Šobrīd Smiltenes postenī visas štata vietas ir nokomplektētas, taču  situācija var mainīties, jo cilvēki maina dzīvesvietu, kāds aiziet pensijā un tamlīdzīgi,” piebilst Renārs Žeļezkins.