Skolas izmisīgi meklē pedagogus

2021. gada 20. augusts 08:05

1093

Pēc divām nedēļām sāksies jaunais mācību gads, bet vairākās Smiltenes novada pamatskolās vadībai ir teju jānosirmo no raizēm, – pēc ilgstošiem meklējumiem joprojām nav izdevies aizpildīt vakances vairākos mācību priekšmetos: ķīmijā, fizikā, bioloģijā, matemātikā un citos.

Pārsvarā gadījumu šo priekšmetu skolotāji devušies pensijā, bet viņu vietā nav, kas strādā. Uz vakancēm neviens nepiesakās, līdz ar to pamatskolas nonākušas smagā situācijā – kā lai nodrošina izglītības programmu un kā lai skolēni iegūst zināšanas, ja nav pedagogu, kuri māca?

Aiziet pensijā, bet jauni vietā nenāk

Vēl jo sāpīgāk tas ir tāpēc, ka pedagogu nav eksaktajos mācību priekšmetos, kuru pamati tiek ielikti tieši pamatizglītības posmā. Ja nav labu pamatu, tad vēlāk ķīmija un fizika var būt tas pats, kas Ķīnas ābece,– skaties un neko nesaproti.

Smiltenes novadā vakances šobrīd ir septiņās pamatskolās. Vakcinācija pret “Covid-19” tur nav vainīga, tās dēļ cilvēki no darba projām neiet – visās šajās skolās vakcinācijas aptvere ir ļoti laba.

Iemesli, kāpēc trūkst pedagogu, ir citi, bet, uzklausot direktoru stāstus, dominē viena tendence – skolotāji sasnieguši pensijas vecumu un aiziet pelnītā atpūtā.

Šis iemesls vissāpīgāk sitis pa Variņu pamatskolu. Pensijā šogad aizgāja skolotājs, kurš mācīja gan matemātiku 5.–9. klasei, gan fiziku, gan dizainu un tehnoloģiju zēniem, un rezultātā skola palikusi bez pedagoga uzreiz trijos mācību priekšmetos. Piedevām līdzšinējā mūzikas skolotāja mainījusi darbavietu un turpmāk strādās Jaunpiebalgas vidusskolā, bet līdzšinējā mājturības skolotāja meitenēm aizgājusi no darba attālināto mācību dēļ, – aizvadītais mācību gads bija psiholoģiski smags gan skolēniem, gan pedagogiem.

Līdz ar to īsi pirms jaunā 2021./2022. mācību gada Variņu pamatskolā ir pavisam piecas vakances.

Vislielākā bēda ir matemātika un fizika, “Ziemeļlatvijai” atzīst Variņu pamatskolas direktore Taiga Kalniņa. Uz skolas vakanču sludinājumiem līdz šim neviens nav atsaucies. Tiesa, pieteikšanās termiņš ir līdz 20. augustam, bet direktorei ir bēdīga pieredze. Jau jūnijā viņa zvanījusi uz citām novada skolām un taujājusi, vai ir kāds skolotājs, kurš varētu apvienot darbu, bet neko nav atradusi.

“Tagad sāku otrreiz zvanīt pa apli – uz Api, Gaujienu, Vijciemu, Launkalni, Raunu, Ranku... Zvanu uz visām pusēm, bet cerību nav. Skolotāji aiziet pensijā, bet jauni vietā nenāk. Es nesaprotu, kur paliek tie simti jauno skolotāju, augstskolu absolventu. Acīmredzot viņiem darbs skolā nešķiet pievilcīgs. Varbūt alga ir par mazu (Variņu pamatskola piedāvā pedagogam 830 eiro pirms nodokļiem par pilnu slodzi atbilstoši tarifikācijai – redakcijas piezīme),” spriež Taiga Kalniņa.

Ja neviens skolotājs uz vakancēm tā arī nepieteiksies, tad kā vienīgo variantu skolas direktore, pēc profesijas matemātikas skolotāja, saredz to, ka vismaz matemātiku 5.–9. klasēm viņa mācīs pati (to Taiga Kalniņa jau māca 1.–4. klasēm), taču jau tagad apzinās, ka tas slodzes dēļ nav apvienojams ar skolas direktores pienākumu apjomu.

Meklē jau gadu, bet veltīgi

Izglītības iestāžu direktori norāda uz vēl kādu problēmu, kāpēc lauku skolām ir grūti piesaistīt eksakto mācību priekšmetu skolotājus. Šos priekšmetus mācās tikai pamatskolas vecāko klašu skolēni, stundu skaits nedēļā ir mazs, un attiecīgi arī slodze pedagogiem sanāk maza. Lai slodze un attiecīgi alga būtu lielāka, ir “jāsalasa” stundas vairākās skolās, taču braukāšana ir nogurdinoša. Vieglāk ir strādāt vidusskolā, kur stundu ir vairāk.

Piemēram, šogad pensijā devās Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas (no 1. septembra – pamatskolas) ķīmijas un bioloģijas skolotāja. Izglītības iestāde ar gandrīz 120 skolēniem meklē viņas vietā jaunu pedagogu, kurš mācītu ķīmiju četras stundas nedēļā un bioloģiju sešas stundas nedēļā. “Ņemot vērā, ka mūsu pamatskolai tās ir 10 stundas nedēļā, neviens uz šejieni nenāks. Vismaz šogad cerību nav. Zinot, ka skolotāja dosies pensijā, jau gadu esam cīnījušies, meklējuši, bet nekā,” nopūšas Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas direktore Dina Meistere.

Viņa kā problēmas risinājumu saredz to, ka pedagoģe no pašu kolektīva, kura šobrīd ir bērna kopšanas atvaļinājumā, piekritusi pasniegt šos priekšmetus un iegūt papildu kvalifikāciju.

“Taču, ja cilvēks piekrīt mācīties, viņam par studijām jāmaksā, un ne jau maza nauda. Es domāju, ka pašvaldība to finansiāli atbalstīs, lai nodrošinātu labu izglītību visā novadā. Tad vēl jāņem vērā, ka skolās strādā daudzi pedagogi vecumā ap 50 un vairāk gadu, kuri skolās nonāca pēc valsts sadales. Tādas sadales sen vairs nav. Kas notiks, kad visi šie pedagogi aizies pensijā? Domāju, ir jāizveido valsts līmenī programmas, kurās dabaszinības (bioloģija, ķīmija, ģeogrāfija, fizika) iet zem viena mācību priekšmeta, un viens pedagogs mazā pamatskolā to var sadalīt pa dienām. Rezultātā viņam ir pilna slodze un darbs nodrošināts līdz pensijai. Es citu risinājumu šai problēmai valsts mērogā pamatskolas līmenī neredzu,” uzsver Dina Meistere.

Izkulšanās ar pašu spēkiem nebūs mūžīga

Skats nākotnē ir drūms, piekrīt Palsmanes pamatskolas direktore Dace Pērle. Šogad pensijā aizgāja Palsmanes pamatskolas 6. un 7. klašu matemātikas skolotāja. Viņas vietā atrast citu pedagogu uz nepilnu slodzi joprojām nav izdevies.

“Esmu zvanījusi, braukusi uz visām pusēm – Ranku, Jaunpiebalgu, Api... Kur tikai neesmu meklējusi! Nav. Ir skolotāji, kuri tā arī pasaka, – pusotru gadu ilgajā attālināto mācību laikā bērnu zināšanās ir robi, tāpēc sirdsapziņa neļauj uzņemties papildu darbu, jo būs daudz jāstrādā ar jau esošajiem audzēkņiem. Turklāt ir neziņa, kāds būs jaunais mācību gads. Šobrīd esam vienojušies ar mūsu skolas skolotājiem iztikt paši ar saviem spēkiem, bet turpināsim meklēt,” teic Dace Pērle.

Grundzāles pamatskolai ir citāds stāsts – tur ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību skolotāja vakance ir tikai uz noteiktu laiku, kamēr pašu pedagoģe ir uz darbnespējas lapas. Ņemot vērā, ka viņa mācīja ķīmiju arī Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā četras stundas nedēļā, arī šī skola tagad meklē pedagogu, kurš to turpinātu darīt.

Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā ir arī vakances atbalsta komandā – skola meklē logopēdu un psihologu. Izglītības iestādes direktore Ieva Zariņa uzsver, ka logopēds skolā ir ļoti vajadzīgs, jo daudziem bērniem skolas pirmsskolas grupiņās un sākumskolā ir valodas problēmas.

“Mūsu skolā aizvadītajā mācību gadā bija laba logopēde, taču viņai sanāca pārāk liela slodze. Jaunu logopēdu jau esmu meklējusi Alūksnē, Smiltenē, arī citur, bet pagaidām bez rezultātiem. Mēģināšu vēl,” Ieva Zariņa nepadodas.

Raunas vidusskolā (no 1. septembra – pamatskolā) vēl nesen bija trīs vakances, bet vienu tikko izdevies aizpildīt – skola atradusi ģeogrāfijas skolotāju. Joprojām tiek meklēti krievu valodas un informātikas skolotāji. Krievu valodā pie vainas ir jau pieminētā pensionēšanās, bet informātikā ir iespēja mācību stundas laikā klasi sadalīt divās grupās. Raunas vidusskolas direktore Evija Pumpuriņa teic, ka pagaidām skola (pamatskolas posmā ar teju 200 skolēniem, ieskaitot Drustu struktūrvienību) abu vakanču aizpildīšanā izlīdzēsies ar saviem iekšējiem resursiem, taču ilgtermiņā šādi neizkulsies.

“Iztikšana ar saviem resursiem no mums prasa lielus resursus, tāpēc turpināsim meklēt jaunus kolēģus uz abām vakancēm. Būs sarežģīti ar krievu valodas skolotāju, jo šā profila pedagogu ir ļoti maz,” atzīst Evija Pumpuriņa. Trapenes sākumskola labprāt savā pulkā jaunajā mācību gadā uzņemtu sporta skolotāju, bet, kamēr vakance vēl nav aizpildīta, izlīdzēsies ar saviem spēkiem, teic skolas direktores pienākumu izpildītāja Una Reķe.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Skolas izmisīgi meklē pedagogus

Kategorijas