Lai izglābtu, ar gribu vien nepietiek

2021. gada 24. augusts 08:00

933

Smilteniešiem nav vienaldzīgi tas, kādā stāvoklī ir viņu pilsētā un apkārtnē esošais vēstures mantojums, – “Ziemeļlatvija” pēdējā gada laikā vairākkārt pēc iedzīvotāju ierosinājuma rakstījusi par diviem valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem, kam nepieciešama restaurācija: Bērensa kapliču Smiltenes kapsētā un Siera namiņu Smiltenes pagasta Kalnamuižā.

Stāsts par Bērensa kapliču ir vēl senāks. Jau 2010. gadā “Ziemeļlatvijā” vērsās smilteniete Māra Stīpniece, vaicājot, ko Smiltenes sabiedrībai vajadzētu darīt, lai bijušajā godībā atjaunotu un nākamajām paaudzēm saglabātu valsts nozīmes kultūras pieminekli – bijušā Bānūža muižas īpašnieka Gotlība Bērensa dzimtas kapliču Smiltenes pilsētas kapos, proti, kapličas jumta segums jau toreiz laida cauri mitrumu.

Daļu vajadzīgās naudas
piešķir šogad
Sabiedrības aktīvā nostāja un ieinteresētība kultūras mantojuma saglabāšanā neļauj atslābt arī pašvaldībai, mudinot meklēt restaurācijai nepieciešamo finansējumu gadījumos, kad pašu budžetā naudas nepietiek.
Smiltenes vietvara jau pirms vairāk nekā 20 gadiem apzinājās nepieciešamību saglābt Bērensa kapliču kā kultūrvēsturisko pieminekli, taču norādīja, ka objektam ir vajadzīga nopietna restaurācija, ko veiktu profesionāli restauratori, bet izmaksu dēļ bez Eiropas fondu līdzfinansējuma tādā gadījumā neiztikt. Kapliča tā arī joprojām nav restaurēta, jo līdz šim pašvaldības centieni piesaistīt projektam naudu nebija veiksmīgi. Šogad situācija var mainīties.
Savukārt unikālais 1763. gadā uzceltais Siera namiņš Smiltenes muižas kompleksa teritorijā kopš 2020. gada oktobra ir ar cauru jumtu vienā stūrī. Ēkā iekšā līst lietus, bojājot koka konstrukcijas. Pašvaldība skaidro, ka šāda pieminekļa atjaunošana ir laikietilpīga, jo iepriekš jāveic virkne citu darbību.
Likumā “Par pašvaldībām” ir noteikts, ka pašvaldību funkcija ir rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu, tai skaitā sniegt atbalstu kultūras pieminekļu saglabāšanai, “Ziemeļlatviju” informē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja, galvenā valsts inspektore Ilze Liekniņa.
I. Liekniņa uzteic Smiltenes novada pašvaldību, kas šogad aktīvi iesniedza pieteikumus NKMP Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā un saņēma atbalstu Bērensa kapličas atjaunošanas darbiem(20 000 eiro) un Smiltenes muižas Siera namiņa arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei (1900 eiro).
Ņemot vērā, ka minētajā programmā sniegtais atbalsts ir tikai daļa no pieminekļu restaurācijai nepieciešamā finansējuma, NKMP aicina pašvaldību meklēt vēl citus finansējuma avotus, tai skaitā citas atbalsta programmas.

Deputātiem jālemj
par lielāku līdzfinansējumu
Smiltenes novada pašvaldība pieteikumu par Bērensa kapličas atjaunošanu iesniedza NKMP “Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas” 2021. gada projektu konkursā ar mērķi restaurēt Bērensa kapliču, maksimāli saglabājot šā kultūras pieminekļa autentiskumu.
Objektā plānots līdz šā gada nogalei atjaunot kapličas jumtu, erodējošo mūri un apmetumu, kā arī cokola apmetumu.
Pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļa jau pirms vairākiem mēnešiem informēja sabiedrību, ka projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 31 714,80 eiro, un, ja NKMP apstiprinās šo projektu un piešķirs projekta pieteikumā pieprasīto finansējumu 20 000 eiro apmērā, tad Smiltenes novada dome lems par nepieciešamā līdzfinansējuma piešķiršanu šim projektam 11 714,80 eiro apmērā, lai veiktu paredzētos atjaunošanas darbus.
Smiltenes novada dome jau bija izsludinājusi mazo iepirkumu par Bērensa kapličas restaurāciju. Pašvaldības Publisko iepirkumu komisija, 6. augustā atverot pretendentu iesniegtos finanšu piedāvājumus, konstatēja, ka tādi ir divi: SIA “RG meistars” piedāvājums ir 67 319,42 eiro, SIA “Warss+” piedāvājums ir 41 208,53 eiro.
Tas nozīmē, ka pašvaldības līdzfinansējuma daļa palielinās un deputātiem būs jālemj, ko darīt.
Bērensa kapliču uzcēla 1896. gadā Smiltenes kapsētas augstākajā vietā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna metiem (K. Pēkšēns pieder izcilākajiem tā sauktās otrās latviešu arhitektu paaudzes pārstāvjiem). Ēkas iekšpusē atrodas no marmora veidots Kristus tēls. Tā autors ir igauņu akadēmisma meistars tēlnieks Augusts Veicenbergs, kurš savu darbu veidojis pēc dāņu skulptora Bertela Torvaldsena meta.
Kapličā apbedīts Gotlībs Bērenss un viņa sieva Antonija Bērensa. Gotlībs Bērenss bija Bānūža muižas īpašnieks, Smiltenes muižas pārvaldnieks firsta Paula Līvena laikā, Smiltenes draudzes tiesnesis. Dāvinājis lielus kapitālus Smiltenes draudzei, skolai un nabagajiem. Miris 1892. gada 18. augustā 73 gadu vecumā, tā savā grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi” rakstījis Juris Zušmanis.

Siera namiņam jumts
vēl jāgaida
Vēl viens valsts nozīmes piemineklis, kam Smiltenes novada dome šogad saņēmusi atbalstu NKMP programmā, ir Smiltenes muižas Siera namiņš – unikāla būve, ko muižas laikā izmantoja siera kaltēšanai un kas jau teju gadu ir ar cauru jumtu. Siera namiņš kā atsevišķs kultūras piemineklis nav iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Smiltenes muižas apbūve” daļa, bet arī uz pieminekļa daļu attiecas tie paši noteikumi, kas uz pieminekli.
“Ziemeļlatvija” pērn rudenī rakstīja, ka sabiedrības un arī pašvaldības uzmanību caurumam Siera namiņa jumtā pievērsa smilteniete Elīna Kubuliņa-Vilne. Viņa bija izbrīnīta, kāpēc joprojām jumtam nav uzlikts kaut pagaidu ielāps, un nosūtīja vēstuli NKMP Vidzemes reģionālajai nodaļai ar vaicājumu, kāda iespēja ir iedzīvotājiem pašiem glābt siera namiņu un arī Bērensa kapliču Smiltenes pilsētas kapsētā.
Toreiz Smiltenes novada pašvaldība skaidroja, ka jau organizē Siera namiņa jumta konservācijas un atjaunošanas darbus, taču tas nav tik vienkārši, jo šī ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis un visi jautājumi ir jāsaskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, jo gaidāmie darbi nav remonts, tā ir restaurācija.
Pašvaldība ir noslēgusi līgumus ar Alūksnes novada uzņēmumu “UK Sistems” par Siera namiņa tehnisko apsekojumu un par paskaidrojuma rakstu ar veicamo darbu aprakstu un apjomu. Līguma izpildes termiņš ir šā gada 30. decembris. Vēl ir pasūtīta ēkas topogrāfija, jo restaurācijas laikā jāsaglabā viss būvapjoms. Smiltenes pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Treijere “Ziemeļlatvijai” jau iepriekš skaidroja, ka uzņēmumi ar pieredzi kultūras rekonstrukcijā ir ļoti noslogoti, tāpēc pašvaldībai neatliek nekas cits, kā gaidīt, un reāli pie Siera namiņa restaurācijas varēs ķerties tikai 2022. gadā.
Turklāt vēl pēc NKMP norādījuma pirms restaurācijas ir jāveic Siera namiņa arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Smiltenes pagasta dome jau noslēgusi līgumu ar uzņēmumu SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” par izpētes veikšanu līdz šā gada oktobrim.
Ilze Liekniņa skaidro, ka likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” izmaiņās ir noteikts, ka turpmāk, piemēram, vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību nodrošina pašvaldība. Šobrīd, kad ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma, NKMP centīsies tikties ar katru pašvaldību atsevišķi, lai skaidrotu notikušās izmaiņas un konsultētu par likuma izmaiņu neskaidrībām.
“Nodošana apņēmīgiem privātīpašniekiem arī ir viena iespēja, kā apsaimniekot, saglabāt un attīstīt kultūras pieminekli, tomēr vienmēr aicinām pašvaldības apdomāt par savā īpašumā esošo nekustamā īpašuma portfeli. Vienmēr ir objekti, kuru atstāšana pašvaldības īpašumā ir pašvaldības prestižs. Katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli,” piebilst Ilze Liekniņa.
— Sandra Pētersone

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Lai izglābtu, ar gribu vien nepietiek ” saturu atbild laikraksta
“Ziemeļlatvija” redakcija.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lai izglābtu, ar gribu vien nepietiek

Kategorijas