Par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu

2009. gada 10. februāris 00:25

871

Šogad visās virsmežniecībās ir sastādīti pārskati par meža apsaimniekošanu pērn to uzraugāmajā teritorijā. Ziemeļvidzemes virsmežniecības uzraugāmo teritoriju Valkas, Valmieras un Cēsu rajonā 54,8 procentus pārklāj mežs.

Meža platībām ir tendence pieaugt gan neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanas, gan arī šo zemju dabiskās aizaugšanas rezultātā. "42,6 procenti Ziemeļvidzemes virsmežniecības pārraugāmo mežu pieder valstij.

Pārējie meži - fiziskām, juridiskām personām, tai skaitā viens procents pašvaldībām. Vidējais īpašuma lielums pārējos mežos ir 12,5 hektāri," "Ziemeļlatviju" informē Ziemeļvidzemes virsmežniecības mežsaimniecības daļas vadītāja vietnieks Māris Zariņš.

Neparedz koksnes resursu trūkumuAuglīgajos damakšņa un vēra tipos aug 48,9 procenti no visiem mežiem. Tas nodrošina ātru un kvalitatīvu mežu resursu atjaunošanos un pieaugumu. Mežaudzes pa vecuma grupām, sākot no jaunaudzēm, un tālāk ar vidēja vecuma, briestaudzēm un pieaugušām audzēm, aizņem samērā vienādu platību. Līdz ar to nav paredzams koksnes resursu trūkums.

60% no kopējās mežaudžu platības aizņem skuju koki, priede un egle. Pārējos mežos palielinās lapu koku īpatsvars, jo daudzi izcirtumi tiek atjaunoti, izkopjot tur dabiski ieaugušos lapu kokus. Arī neizmantotās lauksaimniecības zemju apmežošanā dominē lapu koki.

Priedi vairāk izcērt nekā atjaunoSalīdzinot pēc platības izcirstās koku sugas ar atjaunotām, jāsecina, ka priede pēc platības tiek izcirsta vairāk nekā atjaunota. Savukārt egle un bērzs tiek atjaunots vairāk nekā izcirsts. Lielāko koksnes krāju sastāda skuju koki.

78 procenti mežu veido mistrotas audzes - tās, kuras sastāv no divām vai vairākām koku sugām. Mistrots koku sugu sastāvs pozitīvi ietekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos mežā.

Virsmežniecības teritorijā konstatēti 43 procenti no normatīvajos aktos noteiktajām īpaši aizsargājamām sugām, kas arī liecina par lielu bioloģisko daudzveidību mežos. Lai nodrošinātu sugu un to dzīvesvietu aizsardzību 41 procentam no virsmežniecības teritorijā esošajiem mežiem noteikts aizsargājamo mežu statuss, bet saimnieciskās darbības ierobežojumi meža īpašniekiem ir tikai 14 procentos no visiem mežiem.

Mežs arī atpūtai un pārtikas krājumamVirsmežniecības teritoriju caurvij divas skaistas Latvijas upes - Gauja un Salaca. Plašas tūrisma un atpūtas iespējas piedāvā šo upju krastos izveidotie Gaujas Nacionālais parks un Salacas upes ielejas dabas parks.

Arī citur mežos izvietotie dabas apskates objekti, mācību takas un iekārtotie tūrisma objekti nodrošina plašas atpūtas iespējas. Virsmežniecības teritorijā atrodas 90 valsts un 113 vietējas nozīmes kultūras pieminekļi.

"Meža un meža zemju ilgtspējīgai apsaimniekošanai, tiek īstenota sabalansēta koksnes ieguve un meža atjaunošana, nodrošināta dabas aizsardzības prasību ievērošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un iedzīvotāju atpūta mežā," uzskata M. Zariņš.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu

Kategorijas