Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Ceļš no Rīgas burzmas līdz miera ostai Raunā

Ilze Fedotova
Laikraksta arhīvs

2021. gada 24. augusts 08:00

566
Ceļš no Rīgas burzmas līdz miera ostai Raunā

Zanei Zaicevai ar ģimeni šis ir ceturtais augusts, kas piedzīvots jaunajās mājās Smiltenes novada Raunā. Šajā laikā ir pagūts daudz – uzcelta liela siltumnīca, iekopts dārzs un vairākas bišu saimes, kā arī iegādātas vistas. Tā ir ģimenes idille.

Māja Raunā
apbūra no pirmā skata
Meklējot māju ārpus Rīgas, ģimene izskatīja dažādus variantus. Viņiem nebija noteikuma, vai tā būs Vidzeme, Kurzeme vai kāds cits novads. Vienīgi bija vēlēšanās, lai ir kāds zemes pleķītis arī, kur iekopt dārzu un apkārtni ap to. Šādu māju ģimene atrada Raunā. Kā paši saka – pavisam nejauši, bet ātri vien apjauta, ka tā būs viņu ideālā dzīvesvieta. “Iebraucot Raunā bija sajūta, ka šī ir tā vieta, kur mēs vēlamies dzīvot. Rauna apbūra. Tas bija tā – mīlestība no pirmā acu skatiena,” Zane vēlreiz un vēlreiz atgādina visiem, kas apjautājas, kā ģimene nokļuvusi līdz Raunai. Māja atrodas brīnišķīgi ainaviskā vietā – blakus Dzirnavgravai.
“Mums bija svarīgi, lai ir piemērota vide dzīvei ar maziem bērniem. Mums paveicās, un māja bija arī apdzīvojama uzreiz, tajā bija ievilkts ūdensvads un elektrība. Tāpat vēlējāmies, lai tuvumā ir skola un bērnudārzs,” norāda mājas saimniece un min, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem bija pašas mājas iegāde. Jo tobrīd finansiālu atbalstu bankā nebija iespējams gūt – četru bērnu ģimenes profils un ideja par māju laukos neatbilda banku noteiktajiem standartiem, tādēļ nācies meklēt mājvietu, kuru iespējams iegādāties ar izpirkuma tiesībām. Tas Zaicevu ģimenes gadījumā bijis visatbilstošākais variants.
Izvēli pārcelties uz laukiem ģimene ne mirkli nenožēlo. Interesanti, ka Rīgā ģimenei piederēja veikals, taču tas neatturēja no domas par dzīvi tuvāk dabai. “Kad pieteicās viens no jaunākajiem bērniem, sapratām, ka meklēt kādu, kam uzticēt veikalu, būs sarežģīti, tādēļ nolēmām šai uzņēmējdarbībai mest mieru un kardināli mainīt dzīvi,” paskaidro Zane un vēlreiz uzsver, ka pārcelšanās uz laukiem bijis labākais risinājums, jo ģimene bija nogurusi no Rīgas steigas un pilsētas burzmas. Ģimenei, kurā aug četri bērni, bija liela vēlēšanās būt tuvāk dabai. Gribējies rāmāku dzīvi, un tas viss ir piepildījies. Viņa uzsver, ka, dzīvojot laukos, daudz vairāk laika tiek pavadīts ārpus sienām, īpaši, kad ir jauks laiks, – viss sauc ārā darboties. “Ieguvumus no dzīves šeit es varu saukt un saukt. Šeit ir savādāks dzīves ritms – nav tās steigas un stresa. Nav skriešanas – nav paspēšanas. Bet ir zeme, daba, putni, miers, klusums, ieklausīšanās dabas ritmā un pielāgošanās tam. Tieši tāpēc gribas visu izzināt un darboties arvien vairāk. Ne mirkli nedomājam apstāties pie tā, kas ir. Pirms gada tikām pie neliela upeņu dārza, kas ilgu laiku bija atstāts novārtā. Izkopām ogu krūmus. Var teikt, ka tagad tikai tie saņemas, tāpēc ogu raža šogad nebija liela. Bet no tā, ko ievācām, gatavojām ievārījumus, sulas. Ceram, ka nākamgad raža būs labāka, jau domājam, kā ogas pārstrādāsim un ko jaunu ražosim,” ar azartu par savām iecerēm stāsta Zane.

Iekopta jau neliela saimniecība
Zane pilnībā nodevusies mājas solim, savukārt viņas vīrs Viktors pagaidām vēl strādā Rīgā. Taču viņi cer, ka ar laiku viss nostāsies savās vietās un arī vīram nebūs vajadzība atgriezties darbā galvaspilsētā. Ģimenē aug divi bērni, kuri septembrī dosies uz dārziņu, un vēl divi, kuri dosies studēt katrs savā izvēlētajā virzienā. Tas nozīmē, ka Zanei būs vairāk laika savu ideju īstenošanai. Viņa apsver domu arī pati kaut ko mācīties un izskata dažādas projektu piedāvātās iespējas, ko varētu realizēt dzīvē.
Jau tagad ģimene labprāt izmēģina visu, ko piedāvā lauku dzīve, un nebaidās apgūt ko jaunu no lauku darbiem. Savām vajadzībām audzē ap divdesmit vistu. Sētā ir arī Jorkšīras šķirnes suņi. Dzīvnieki īpaši patīk bērniem. To kopšana un barošana viņiem sagādā lielu prieku, un tā ir pievienotā vērtība, kas izpalika galvaspilsētā. Nelielajā saimniecībā ir arī astoņi bišu stropi. “Atnākot uz šejieni, vīrs sāka mācīties par bitenieku. Nu jau viss apgūts, un galdā liekam savu medu,” papildina Zane, kuras aizraušanās ir arī dārzeņu audzēšana. Interesanti, ka, atnākot uz laukiem, pirmajā rudenī vairāki kaimiņi nesa viņiem gurķus, tomātus un citus dārzeņus no sava dārza un dalījās ar kaimiņiem. Tā bijusi sava veida iepazīšanās un lieliskas komunikācijas nodibināšanas iespēja ar vietējiem. Bet nu ar dārzā izaudzēto var dalīties arī Zane pati, jo viņa saimnieko 40 kvadrātmetru lielā siltumnīcā, kurā aug tomāti, gurķi un dažādi garšaugi. “Siltumnīca mums ir pirmo gadu. Tas ir tiešām kā eksperiments. Mācāmies audzēt dārzeņus un priecājamies, ka viss izdodas,” klāsta Zane un teic, ka dārzeņi tiek patērēti ne vien svaigā veidā, bet no tiem tiek gatavotas arī dažādas mērces. Ar kulināriju aizraujas arī vecākā meita Liene Laila, kura cep makarūnus, ko pārdod tirdziņos. Ir plānots šādas aizraušanās attīstīt, tāpēc ģimene pakāpeniski saviem spēkiem veido virtuvi – ražošanas telpu, lai varētu paplašināt savu mājražošanu.
Izveido biedrību
un īsteno jaunas idejas
Zanei ir būtiski, kādā vidē viņa dzīvo, tāpēc ir starp tiem cilvēkiem, kuri labprāt iegulda savu laiku un zināšanas savas vietas pievilcības vairošanā. Viņas idejas jau palīdzējušas uzlabot dzīvi vietējā kopienā. Tā Zane neilgi pirms pandēmijas nolēma dibināt biedrību, kas saucas “Hestia Rauna”. Nepieciešamība dibināt biedrību radās, lai startētu Cēsu rajona lauku partnerības 7. kārtas LEADER konkursā. Viņai viss izdevās – īstenots nozīmīgs vides labiekārtošanas projekts un organizēti vietējās kopienas stiprināšanas pasākumi. “Viss aizsākās ar ideju par kāpņu izveidi Dzirnavgravā. Tā ātri vien guva raunēniešu atbalstu – projektā ar savu līdzfinansējumu iesaistījās prāvs pulks vietējo. Iespējams, ka veiksmes atslēga bija sabiedriski nozīmīgas idejas īstenošana,” norāda Zane un priecājas, ka arī vietējā pašvaldība tajā visā ir iesaistījusies un no savas puses solījusi, ka turpmāk kopā ar biedrības aktīvistiem sekos līdzi un iesaistīsies Dzirnavgravas kāpņu apsaimniekošanā.
Pēc Zanes pieredzes: ”Pārvācoties uz dzīvi nelielā ciematā, jābūt drošam un atvērtam. Nevajag baidīties mainīt savu dzīvi. Cilvēkiem, kuriem ir ideja, vajag par to runāt. Atgādinu visiem, kas kādreiz pie sevis varbūt nodomā – kāpēc es daru, kam tas būs vajadzīgs? Vispirms jau pašam, jo ir lielāks prieks dzīvot sakoptā vidē.” Vēl Zanei padomā ir arī jaunas idejas. Viena no tām – Raunā ieviest kaut ko tādu, kas varētu patikt arī bērniem.
Zanes ikdiena ir piesātināta. Par to nav ne mazāko šaubu. Jo nupat viņa bija devusies apgūt jaunas zināšanas kopienas līderu apmācībās Ventspils pagasta Usmas pagastā, kas norisinājās projekta “KOPA/kopienu pārdomāta attīstība” ietvaros. ”Kopienas līderu apmācību mērķis ir līderu kapacitātes stiprināšana, tīklošanās, pieredzes apmaiņa un savstarpēja sadarbība nacionālā mērogā. Šādas līderu apmācības sniedz iespēju gūt jaunu pieredzi, kontaktus, zināšanas un attīstīt sevi kā kopienu līderi. Līdz ar jaunām zināšanām noteikti rosīsies domas, ko vēl varam realizēt un attīstīt savā novadā/pagastā,” tā Z. Zaiceva.
Kategorijas

Kategorijas