Cērtenes pilskalna nākotne – arī sabiedrības ziņā

2021. gada 25. augusts 08:17

742

Cērtenes pilskalna nākotne – arī sabiedrības ziņā

Kādam nākotnē būt mežu ieskautajam Cērtenes pilskalnam, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklim, Smiltenes vēstures vissenākajam lieciniekam, kas šobrīd ne viena vien smiltenieša skatījumā ir atstāts pabērna lomā?

Savu viedokli, kā šo arheoloģijas pieminekli apsaimniekot, tagad var izteikt ikviens iedzīvotājs. Ir pienācis brīdis, uz ko šajā jautājumā ieinteresētie smiltenieši gaidīja jau kopš 2020. gada nogales, – Smiltenes novada pašvaldība no 16. augusta līdz 3. septembrim ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Cērtenes pilskalna attīstības koncepcijas pirmo redakciju.

Uz apspriedi gaidīs pilskalna pļaviņā

“Ziemeļlatvija” šo tēmu aktualizēja jau aizvadītā gada rudenī – pēc tam, kad Smiltenes novada domes iepriekšējā sasaukuma deputāti šo dokumentu izskatīja un apstiprināja oktobra nogalē notikušajā sēdē. Toreiz rakstījām, ka sākotnēji pērn novembrī iecerēto Cērtenes pilskalna attīstības koncepcijas sabiedrisko apspriešanu pašvaldība atlika uz 2021. gadu, jo plānotās ieceres vispirms bija jāsaskaņo ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” (LVM). Cērtenes pilskalnā un tā tuvumā atrodas gan valsts meži, ko apsaimnieko LVM, gan Smiltenes novada domei piederošie meži. Izstrādātā koncepcija aptver abus īpašumus. Savas korekcijas sabiedriskajā apspriešanā ieviesa arī “Covid-19” dēļ valstī noteiktie pulcēšanās ierobežojumi.

Tagad izsludinātā sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 3. septembrim. Pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz tam iepazīties ar Cērtenes pilskalna attīstības koncepcijas pirmo redakciju, kas ievietota pašvaldības mājaslapā www.smiltene.lv, un izteikt savus priekšlikumus par to, kādam vajadzētu būt Cērtenes pilskalnam un apkārtējai teritorijai. Priekšlikumi līdz 3. septembrim ir jāsūta Smiltenes novada pašvaldībai uz e-pastu dome@smiltenesnovads.lv vai arī, ja tie ir papīra formātā, tad jāievieto Smiltenes novada pašvaldības pastkastītē Dārza ielā 3, Smiltenē.

Pēc tam 6. septembrī pulksten 17.30 pašvaldība rīkos sabiedrisko apspriedi Cērtenes pilskalna pļaviņā pie lapenes atbilstoši spēkā esošajiem valstī noteiktajiem ierobežojumiem (tie var mainīties, un līdz ar to mainīties var arī sabiedriskās apspriedes norises vieta un formāts; ja tā notiks, sabiedrība tiks informēta). Uz sabiedrisko apspriedi jāpiesakās, rakstot Smiltenes novada pašvaldības teritorijas apsaimniekošanas speciālistei Agijai Kukainei uz e-pastu agija.kukaine@smiltenesnovads.lv vai zvanot uz tālruni 26395999. Ar viņu var arī sazināties, lai iepazītos ar koncepciju papīra formātā.

Sabiedriskās apspriešanas noslēgumā visi iegūtie dati tiks apkopoti un izanalizēti, lai sagatavotu teritorijas attīstības koncepcijas galīgo variantu, ko iesniegt apstiprināšanai Smiltenes novada pašvaldībā.

Būtiskākais – teritorijas sadalījums telpās

Vienotu Cērtenes pilskalna teritorijas attīstības koncepciju jeb vīziju pēc Smiltenes novada pašvaldības pasūtījuma 2019. gadā izstrādājusi ainavu arhitekte, telpiskās plānošanas speciāliste Sabīne Skudra ar mērķi sniegt skaidru vīziju šās teritorijas plānveidīgai attīstībai un nepieciešamo darbu plānu secīgai attīstības ieceru īstenošanai.

“Cērtenes pilskalns ir iedzīvotāju iecienīta pastaigu vieta, kur var baudīt mieru un dabas tuvumu. Pilskalna teritorija ir ļoti daudzveidīga un bagāta, taču vietām pilskalna skaistums ir jāatklāj, atbrīvojot ainaviski skaistos skatus no apauguma, kā arī iedzīvotāju plūsma ir jāorganizē tā, lai teritorijā neveidotos pārmērīgi izbradājumi. Piemēram, līdz šim iedzīvotāji uz sava entuziasma pamata izgatavojuši koka skulptūras, kas tiek novietotas dažādās pilskalna vietās, bet tam jānotiek plānveidīgi, kādā konkrētā pilskalna zonā,” skaidro Smiltenes novada pašvaldības teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Agija Kukaine. Iedzīvotāju plūsmu piedāvāts organizēt, arī veidojot marķētus maršrutus.

Agija Kukaine uzsver, ka atbilstoši koncepcijai Cērtenes pilskalnam un tā apkārtnei ir izstrādāts funkcionālais zonējums, kas pilskalna apkārtni sadala telpās (pavisam deviņās), un tas ir ļoti būtiski, pēc kā pašvaldībai un arī LVM turpmāk vadīties teritorijas apsaimniekošanā. Koncepcijā arī dots skaidrojums par katras telpas raksturu, paredzētajām aktivitātēm un telpas elementiem. Agija Kukaine uzsver, ka pašvaldībai ir būtiski sabiedriskajai apspriešanai nodot tieši šo zonējumu, un aicina iedzīvotājus izteikt savus ierosinājumus, lai pašvaldība kopā ar sabiedrību ietu vienā virzienā uz sakārtotu Cērtenes pilskalnu un tā apkārtni.

Diskusijas jau ir sākušās

Jau tagad jaušams, ka šā vienotā virziena panākšana var izrādīties diskutabla. Savs skats uz to, kādam būt Cērtenes pilskalnam, ir fondam “Krustceles”.

Šis fonds līdz 2017. gadam kopa pašvaldībai piederošo Smiltenes piepilsētas mežu teritoriju pie Cērtenes pilskalna, kā arī pēc savas iniciatīvas kopā ar jauniešiem izveidoja aktīvās atpūtas jeb Veselības taku šajā mežā (netālu no stāvlaukuma Drandu ielas galā). 2017. gadā “Krustceles” zaudēja pašvaldības izsludinātajā tirgus izpētē par pilskalnam piegulošā piepilsētas meža kopšanu, tai skaitā par aktīvās atpūtas takas uzturēšanu un takas elementu labošanu.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka kopš tā laika Veselības takas elementi vairs netika uzturēti pienācīgā kārtībā, kļuva vizuāli nepievilcīgi, sāka bojāties un lielākoties bija jādemontē.

“Var izstrādāt visādas koncepcijas, bet tāpēc vieta nav jānolaiž līdz kliņķim,” jau toreiz laikrakstam uzsvēra fonda “Krustceles” valdes loceklis Jānis Dinga. Viņam sāp sirds gan par to, kas noticis ar Veselības taku, gan ar teritoriju, ko agrāk kopa “Krustceles”, proti, pašvaldībai piederošā jaunaudze pie Cērtenes pilskalna jau četrus gadus ir atstāta novārtā un aizaug ar pamežu, Cērtenes pilskalnam piegulošajā rietumu puses daļā veidojas jauna degradēta teritorija. Ja pērn Jānis Dinga aicināja izstaigāt un savām acīm redzēt pilskalnu un tā apkārtni iepriekšējā sasaukuma Smiltenes novada deputātus, tad tagad viņš uz to mudina jaunievēlētos deputātus.

Fonds “Krustceles”, ko pārstāv Anda un Jānis Dingas, jau šā gada sākumā izpētīja toreiz pieejamo Cērtenes pilskalna attīstības koncepciju un 11. janvārī vērsās pie Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Edgara Avotiņa ar iesniegumu un saviem ieteikumiem attiecībā uz šo dokumentu.

“Projekts ir labs, bet, manuprāt, vairāk piemērots kā turpinājums Tepera promenādei gar Abula upes krastu Saltupu virzienā. Savukārt Cērtenes pilskalns pats par sevi ir vislielākā vērtība un pie tik apjomīgiem darbiem, kādi ir plānoti koncepcijā, var pazaudēt savu nozīmi, būtību un sūtību. Piemēram, vēl līdz galam neesam izpētījuši Cērtenes pilskalna enerģētiskās spēka vietas, bet, īstenojot šādu koncepciju, tās var tikt iznīcinātas,” “Ziemeļlatvijai” uzsver Jānis Dinga.

Viņš piebilst, ka jau pirms četriem gadiem iesniedzis Smiltenes novada domes speciālistei Ilzei Sausai sarakstu ar svētvietām un spēka vietām, ko Cērtenes pilskalnā atklājis profesors Andris Špats. Cērtenes pilskalna attīstības koncepcijā rotaļu telpa bērniem esot ieplānota vietā, kuru Špats norādījis kā “melnāko galu” jeb sliktās enerģijas koncentrēšanās vietu.

Iesniegumā pašvaldībai fonds “Krustceles” aicina arī pārdomāt, vai ir nepieciešams pilskalnā un tā apkārtnē, dominējot dabiskajai videi, ielikt tik daudz jaunu labiekārtojuma elementu (vingrošanas ietaises, soliņus, nojumes, skulptūras, atkritumu tvertnes, informācijas stendus, norādes un tamlīdzīgi), kā tiek piedāvāts koncepcijā. “Krustceles” arī rosina koncepcijā vairāk izcelt to, ka Cērtenes pilskalna nocietinājumi ir vieni no varenākajiem Latvijā (pilskalnam ir divas nocietinātas priekšpilis un ir Latvijā lielākā zināmā un ar pilskalnu saistītā hidrotehniskā būve).

Vērienīgiem plāniem vajadzēs naudu

Sabiedriskajai apspriešanai nodotajā koncepcijā norādīts, ka centrālais ainavas elements teritorijā ir Cērtenes pilskalns – ainavas telpa ar augstu kultūrvēsturisko nozīmi un ainavisko potenciālu.

Senvēsturē mākslīgi veidotais reljefa paaugstinājums ir viens no vērienīgākajiem akmens laikmeta nocietinātu apmetņu piemēriem Latvijā. Ne mazāk svarīgas telpas ir arī enerģētiski spēcīgās un izteiksmīgās reljefa ainavas – Dziedinātava, Priesterkalns un Akmeņi, Amfiteātris, kas katra zīmīga ar savu unikālo raksturu un teiksmainumu. Nozīmīgs ainaviskais elements teritorijā ir izrobotā tecējuma Cērtenes upīte, kuras krastu kopšanai pavisam noteikti veltāma nopietnāka uzmanība. Līdzīgi arī ir ar piknika vietas uzturēšanu pie upītes. Savukārt mitrājs gar Mežoles ielu apkārtnei pienes vēl kādu atsevišķu unikāla rakstura telpu.

Tas viss kopumā ir liela dabas un vēstures sniegta vērtība, bet vai Cērtenes pilskalns nākotnē patiesi būs vieta, kur atnākt un sanākt, lai atjaunotu un stiprinātu fizisko un garīgo spēku, kā tas norādīts attīstības koncepcijā?

Koncepcijas autore Sabīne Skudra saredz, ka pilskalna un apkārtnes kvalitatīvai apsaimniekošanai un plānveidīgai attīstībai ir svarīgs aktivitāšu izvietojums teritorijā, kopšanas, labiekārtošanas un uzturēšanas darbi un atsevišķu elementu ierīkošana, neparedzot radikālas pārmaiņas nevienā no pilskalna apkārtnes ainavu telpām. Ainavai un cilvēkam vajag mijiedarboties ar savstarpēji labvēlīgu ietekmi.

Izsludinot sabiedrisko apspriešanu, Smiltenes novada pašvaldība ir atvērta arī iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanai, kādu viņi vēlas redzēt Cērtenes pilskalnu un tā apkārtni un ko viņi vēlas tur darīt. Taču jebkādā variantā sabiedrībai ir jārēķinās ar to, ka šās teritorijas labiekārtošana un regulāra uzturēšana prasīs finansējumu no Smiltenes novada pašvaldības, kas no šā gada 1. jūlija aptver arī bijušos Apes un Raunas novadus, un arī tajos ir valsts nozīmes pieminekļi.

Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” jau pērn intervijā “Ziemeļlatvijai” atzina, ka Cērtenes pilskalna teritorijas attīstības koncepcijā iekļautie plānojumi ir grandiozi, tiem vajag ļoti lielas finanses, tāpēc LVM nav gatavi finansēt šādu plānu, taču ir gatavi zemi, ko tā apsaimnieko Cērtenes pilskalna teritorijā, nodot uz nomas līguma pamata Smiltenes novada pašvaldībai. Attiecīgi tālāk visas labiekārtojuma elementu izvietošanas un uzturēšanas izmaksas uzņemtos vai nu pašvaldība, vai kāda biedrība, kas ir gatava iesaistīties un šīs koncepcijas ietvaros veidot takas un visu pārējo.

Šogad Cērtenes pilskalnā pašvaldība neko vairāk par kopšanas darbiem neplāno. Pēc tam, kad pēc apspriešanas tiks sagatavots teritorijas attīstības koncepcijas galīgais variants un iesniegts apstiprināšanai Smiltenes novada domē, pašvaldībai būs jālēš plānotās izmaksas un jādomā, kur, piemēram, Eiropas Savienības fondos, piesaistīt līdzfinansējumu, lai koncepcija neiegultu plauktā, bet no vīzijas pārtaptu realitātē, un Smiltenes novads iegūtu vēl vienu sakoptu un skaistu rekreācijas ārtelpu.

Cērtenes pilskalna attīstības koncepcija

Pilskalna un apkārtnes funkcionālais zonējums (pilskalna apkārtnes telpas):

teritorijas reprezentācijas un pieejas jeb informācijas un pirmo iespaidu telpa;
spēka stiprināšanas un atjaunošanas telpa (to plānots veidot, arī atklājot vairāk informācijas par apkārtnē izvietotajiem akmeņiem un izdibinot to enerģētisko devumu);
rotaļu, vingrošanas un sensorikas jeb maņu telpa;
ekoloģiski sensitīvā telpa atpūtai ziemas sezonā;
Cērtenes pilskalna kultūrvēstures ziņu telpa (tur piedāvāts veidot nelielu nocietinājuma būves paraugu vēsturiskās noskaņas izjūtai un demonstrēt 3D modeļa videostāstu par Cērtenes pilskalna iespējamo vēsturisko izskatu un funkcijām);
Cērtenes skulptūru parks/pasaku mežs (uz šo apkārtnes telpu tiktu pārvietotas visā pilskalna apkārtnes teritorijā izvietotās skulptūras);
mainīgu ekspozīciju, vides objektu, eksperimentu telpa;
daudzfunkcionālas atpūtas telpa brīvbrīžiem dabā;
pieejas jeb informācijas un pirmo iespaidu telpa.

Avots – Smiltenes novada dome

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Cērtenes pilskalna nākotne – arī sabiedrības ziņā ” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.

#SIF_MAF2021

+ 1

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Cērtenes pilskalna nākotne – arī sabiedrības ziņā

Kategorijas