Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Raunā realizēts starptautisks projekts

Ilze Zīriņa

2021. gada 31. augusts 09:40

129
Raunā realizēts starptautisks projekts

21.augusts Raunā izvērtās gluži krāsains – jaunatnes darbinieki un dejas skolotāji no tādām valstīm, kā Bulgārija, Grieķija, Polija un Latvija viesojās Raunā, lai satiktos ar jauniešiem Raunā projekta “the Key to Connection” ietvaros. Tā bija darba ēnošanas vizīte, kas arī mums Raunas jaunatnes darbiniecēm ļāva paskatīties uz mūsu jauniešu centra darbību no malas un izdarīt vērtīgus secinājumus.

Jau no rīta pie jauniešu centra “Pagrabiņš” mīņājās bariņš pusaudžu – gatavi iepazīties un kļūt par gidiem, izvedot ciemiņus pa dabas taku un pastāstot, kā viņi jūtas Raunā un, kurp nodomājuši doties pēc pamatskolas beigšanas. Sapnis par ceļošanu uz močiem pa pasauli mijās ar konkrētiem plāniem par izglītību Rīgā. Klausoties sarunas, sapratu, ka mazās sirdis alkst plašuma, jaunu vēsmu piedzīvojumu, kas iepazīstina ar dzīvi, un mēs, jaunatnes darbinieki, varam viņiem palīdzēt, biežāk organizējot braucienus ārpus ciema, iepazīšanos ar jauniem cilvēkiem, vietām un nodarbēm. Pastaigā apstājāmies pie alas, kur jaunieši bija sagatavojuši uzdevumu, kuru izpildot ciemiņi saņēma mazu velti (godīgi sakot, nevarēja nesmaidīt par apjukušajām jauniešu sejām, kad viesi tik veikli atrada apslēptās dāvanas dažu sekunžu laikā).

Turpinājumā viesi piedzīvoja kinestētisku piedzīvojumu uz zirga un iepazinās ar “Baižkalna staļļiem”. Pateicoties pagasta pārvaldei un ciema iedzīvotāju iniciatīvai, Rauna ir ļoti īpaša vieta – harmoniska, gleznaina, ar maziem, bet atmiņā paliekošiem akcentiem, piemēram tādiem, kā zirgu jāšanas iespēja, pilsdrupu tornis, koncerti baznīcas dārzā vai Tanīsa kalnā u.c. Bet, dzīvojot šeit, uz vietas, jūtama un jaunietim nomācoša ir mazās kopienas šaurība un paredzamība.

Viesi apmeklēja arī “Dzīvdabas Telpu”, Cimzas Galdniecības pagalmā, kur noskatījās Raunas jauniešu centra dejas grupas Lidoņi veidoto izrādi “Ledus Laikmeta Ēnā” un tad iepazīstināja jauniešus ar aizraujošām spēlēm, kas balstītas uz kustību. “Tikšanās Kustībā” bija nodarbība, kas tapusi projekta dalībnieku sadarbībā, kur katrs dalībnieks varēja ieguldīt savas idejas, un tās arī realizēt. Nodarbībā piedalīties aicināti bija visi. Raunā šobrīd visatvērtākie un uz komunikāciju vērstie ir 8-12 gadus vecie. 2019. gadā, iesākot projektu, veidojās sadarbība ar pusaudžiem 12 – 15 gadu vecumposmā, bet pēc Pandēmijas viņi vēl joprojām atsakās satikties. Sarunā ar kādu piecpadsmitgadnieci uzzināju, ka tikai tagad viņa sāk justies normālāk un vēlas iziet no mājas. Mums nav tiesības lauzties viņu pasaulē, bet varam turpināt veidot apstākļus, kuros viņi vēlētos būt – kopā ar sevi, citiem jauniešiem un varbūt arī piedzīvot lietas kopā ar mums -pieaugušajiem.

Projekta “the Key to Connection” galvenā ideja ir tā, ka jaunatnes darbinieki un dejas speciālisti no 4 valstīm darbojas kopā, lai akcentētu kinestētiskās mācīšanās nozīmi cilvēka pilnveidošanās procesā un rastu jaunas metodes, lai rastu saikni ar jauniešiem.

Daniel Wargin no Polijas piedāvāja aktivitāti ar izcili viegliem un krāsainiem lakatiem. Sākot vienkārši praktisku rotaļu ar lakatiem, process aizveda uz poētiskām, kustīgām ainām, kuras apzinājās arī paši dalībnieki, veidojot sadarbību gan citam ar citu, gan ar lakatiem. Mūzika ļāva notikumus ietvert dramaturģiskā kontekstā.

Tsvetina Matova (Bulgārija) – satikties caur pieskārienu, satikties caur acu kontaktu…. ko tu redzi? Tāds varētu būt aktivitātes nosaukums. Aktivitāte bija dinamiska, reakciju izaicinoša sākotnēji un tad, pat nemanot, aizveda līdz izaicinājumam būt klusam – klausīties un vērot, atrast savu vietu grupā.

Sofia Papaspyropoulou (Grieķija) – Dvēseles Dzīvnieki. Kurš ir kurš? Jaunākie bija tie izturīgākie. Varbūt tāpēc, ka Sofijas piedāvātā aktivitāte bija izaicinoša iztēlei un jaunākie ir vistuvāk savam dvēseles dzīvniekam. Viņi iztēlojās (jeb zināja?) katra no Sofijas piedāvāto, astoņu dzīvnieku kustēšanās, dzīves veidu un meklēja savai dvēselei vistuvāko. Sevis apzināšanos caur rotaļu var veicināt arī agrā vecumā un pat visklusākās meitenes beigās vēlējās pastāstīt par sevi un savu dzīvnieku.

Kustēšanās mūsu dzīvē ir tik dabiska, ka ikdienā aizmirstam, ka 70% no mūsu komunikācijas ir neverbāla. Apzinoties un uzticoties savai kustībai mēs iegūstam pamatīgu resursu , no kura varam mācīties un pilnveidot sevi kā personību.

Projekta “the Key to Connection” dalībnieki turpinās attīstīt metodes, kas ļauj jauniešiem iepazīt sevi caur tik dinamisku veidu, kāda ir kinestētiskā mācīšanās. Un Raunas Jauniešu Centrs noteikti piedalīsies procesos arī turpmāk.