Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Izdošanās dod motivāciju strādāt ar lielāku atdevi

Ilze Fedotova

2021. gada 1. septembris 07:16

218
Izdošanās dod motivāciju strādāt ar lielāku atdevi

Jaunākā paaudze laukos var paveikt daudz. To apliecina Kārlis Pintāns no Smiltenes novada Raunas pagasta. Viņa darba prasmes un zināšanas tam ir pierādījums, jo zemnieku saimniecībā “Pintāni” ar katru gadu arvien vairāk tiek modernizēta saimniekošana.

Laukos saredz nākotni

“Pintānu” saimnieks Kārlis turpina vecāku iesākto darbu. “Mani vecāki 90. gados no kopsaimniecības iegādājās fermu, audzēja cūkas, slauca govis, vēlāk izraudzījās specializāciju piena lopkopībā. Kādā brīdī man bija jāizvēlas, vai saimniekošu laukos vai arī viss iesāktais tiks likvidēts,” viņš stāsta un piebilst, ka pēc profesijas ir elektriķis. Viņam bijis darbs Ogrē, taču tas nav atturējis, un pirms sešiem gadiem viņš atgriezies dzimtajā vietā. Viņam esot bijis žēl vecāku ieguldītā darba. Tobrīd arī piena cena bija zema, toties vēl iznomājamas brīvās zemes, jo daudzas saimniecības likvidējās. Iesākumā jaunais zemnieks mēģināja audzēt graudus. “Nekas labs no tā nesanāca. Bija divi neražas gadi, tad beidzu audzēt graudus. Varbūt tā arī vajadzēja notikt, lai gan biju domājis nopietni nodarboties ar graudkopību. Taču sapratu, ka lopkopība tomēr ir stabilāka, ienākumi katru mēnesi. Tas ir svarīgi, jo tad var arī pastāvīgiem darbiniekiem nodrošināt darbu. Protams, cenu svārstības ietekmē, no tām visi esam atkarīgi,” stāsta lopkopis.

Piensaimniecību viņš uzsāka ar 30 slaucamām govīm, ko nodeva vecāki. Ganāmpulks palielināts tikai ar pašu audzētām telītēm. Ganāmpulks gan atjaunojas, gan palielinās. Ja pirms gada saimniecībā bija 80 slaucamas govis, tad patlaban jau 100, bet kopā ganāmpulkā ir ap 200 mājlopu. “Protams, turpinām saimniekot visi kopā kā ģimene. Tas, ka varam telītes izaudzēt par piena devējām, ir mammas nopelns. Priecājamies, ka augam kā saimniecība, – mums pamazām ir piena govju skaita pieaugums, un svarīgi, ka tas notiek bez stresa,” norāda Kārlis un stāsta, ka ganāmpulkā galvenokārt ir Holšteinas melnraibās šķirnes govis.

Uzbūvē fermu nepiesietai lopu turēšanai

Lai saimniekošana būtu maksimāli ērta un parocīga, lielas finanses ieguldītas saimniecības attīstībā. “Sapratām, ka ar govju piesieto turēšanu nevar saimniekot. Tāpēc vēlējāmies pāriet uz nepiesieto govju turēšanu. Parunāju ar vienu, otru firmu, lai uzbūvētu jaunu kūti-fermu lielākam govju skaitam. Piedāvājumi izrādījās ar lielu cenu. Tad pats pabraukāju pie zemniekiem, paskatījos, kā kurš darījis. Noskatījos, kur viens saimnieks bija pārbūvējis vecu šķūni. Parunāju ar projektētājiem, dabūju vecu šķūni, tā platība bija atbilstoša. Divu gadu laikā visu sagādāju, govju guļvietas nopirku no fermas, kura likvidējās. Lai ātrāk pabeigtu iesāktos darbus, protams, nācās ņemt arī kredītu,” teic lauksaimnieks, kurš uzsver, ka viss ir darīts, lai būtu maksimāli vienkārši un lēti.

Jaunuzceltā ferma ir plaša, ar labu ventilāciju, govis jūtas brīvi. “Tas ir ļoti svarīgi, jo, kā redzējām šajā vasarā, karstuma vilnis nevienu īpaši nesaudzēja. Var teikt, ka mums viss bija normas robežās. Piena izslaukumi vasarā nesamazinājās, jo cauru gadu govis piebarojam fermā zem jumta,” paskaidro Kārlis un min, ka saimniecība pienu pārdod LKPS “Piebalga”. Pēc vairāku gadu sadarbības ir saprasts, ka uz kooperatīvu var paļauties, – tas ir stabils piena iepircējs, kas par nodoto pienu maksā arī salīdzinoši labi.

Slaukšanu nodrošina roboti

Būvējot fermu, sākotnēji bija apsvērta doma ierīkot slaukšanas zāli, bet vēlāk šī ideja atmesta. “Visi zinām, cik grūti laukos ir atrast labu slaucēju, ne katram var uzticēt govis. Tāpēc, domājot uz priekšu, nolēmām uzstādīt slaukšanas robotus. Līdz tam ilgu laiku govis slaucām paši. Ceļot kūti, jau bija saprotams, kā govīm būs ērtāk, kur gulēs, kā ies uz slaukšanu. Tieši tad varēja pieteikties Eiropas Savienības projektam. Ar investīciju firmas starpniecību piesaistīju finansējumu,” skaidro lopkopis. 

Tagad fermā darbojas jau divi slaukšanas roboti. Ja viens ir bijis pilnīgi jauns, tad otrs iegādāts lietots. Viss ir maksimāli ērti, piemēram, grūsnajām govīm uzcelta nojume, vecā kūts pārbūvēta, sava novietne ir jaunlopiem. Līdz ar robotizēto slaukšanu nevienam trijos naktī uz slaukšanu nav jāceļas, kā tas bija agrāk. “Visiem piensaimniekiem iesaku ar laiku rast iespējas un pāriet uz robotiem. Tas ir ērti un ar gadiem atmaksājas. Turklāt zinām, ka kūtī viss ir kārtībā. Vienīgi pašā sākumā govīm, protams, bija jāpierod pie šādas slaukšanas. Vidēji katra govs uz slaukšanu iet 2,6 reizes diennaktī,” norāda saimnieks.

Līdztekus saimniecības modernizācijai sagādāta arī lauksaimniecības tehnika. Kā Kārlis stāsta, tā galvenokārt ir lietota tehnika. Kad saimniecība būs pašpietiekama, tad varēs gādāt jaunu. 

Lopbarība sagādāta

Saimniecības īpašumā ir vairāk nekā simts hektāru lauksaimniecības zemes, vēl 180 hektāri tiek nomāti no citiem. Lopbarībai ziemai sagatavoti ap 500 siena ruļļu, vairāk nav bijis nepieciešams, jo daudz palicis pāri no pagājušā gada. Savukārt zaļo masu saimniecībā pārsvarā liek tranšejās. “Rūpīgi sekojam barības devām govīm. Svarīgi ir iespējami samazināt pašizmaksu. Būtiski, ka šādā veidā maksimāli saglabājas barības kvalitātes īpašības. Arī izmaksas ir mazākas – nav jāpērk plēve, jātin ruloni,” saka Kārlis. Tieši šajās dienās turpinās atālu pļaušana un likšana tranšejā. “Ja darbs padodas, ir atdeve, tad ir patīkami strādāt un arī nākotne šķiet labāka,” pārliecināts jaunais saimnieks, kurš tomēr neslēpj savas bažas par Eiropas Savienības atbalsta mehānismu turpmākajos gados. Lauksaimnieki jau vairāk vai mazāk ir atkarīgi no ES labvēlības. Kārlis pamato: “ Izdevumi mums tādi paši kā citu valstu zemniekiem, bet iespēja nopelnīt – mazāka.”